Informācijas tehnoloģiju straujas attīstītības un informācijas apjoma palielināšanās laikmetā ikviens ir saistīts ar elektroniskajiem dokumentiem, kas nodrošina jaunas informācijas izmantošanas iespējas. Zinātniski tehniski atklājumi rada jaunas tendences informācijas dokumentēšanā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas datu apstrādē. Elektronisko dokumentu izmantošanas nepieciešamība un to verifikācija pieprasīja noteiktu normatīvo aktu bāzes izstrādi, un 1999. gada 13. decembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (turpmāk tekstā – Direktīva), kas noteica, ka drošs elektroniskais paraksts atzīts par nozīmīgu līdzekli informācijas sabiedrības un pakalpojumu attīstībā.1
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes