ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

17. Augusts 2010 /Nr.33 (628)

Par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos
Dr.iur.
Andrejs Judins
Sabiedriskās politikas centra Providus pētnieks 

2009. gadā 19. novembrī Saeima, izdarot grozījumus Krimināllikumā (KL), izslēdza no tā 158. pantu, kas paredzēja atbildību par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Tas tomēr nenozīmē minētā nodarījuma dekriminalizāciju, jo vienlaikus tika grozīts arī KL 157. pants, papildinot to ar otro daļu un paredzot tajā atbildību par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī.

Redakcionāli šo tiesību normu dispozīcijas atšķiras, tomēr tas nav saistīts ar jaunu izpratni par neslavas celšanu, ko likumdevējs būtu vēlējies atspoguļot Krimināllikumā, bet gan ar goda aizskaršanas dekriminalizāciju. Pieņemot 1998. gadā Krimināllikumu, likumdevējs nav veidojis 156. un 157. pantā goda aizskaršanas un neslavas celšanas kvalificētos sastāvus, bet 158. pantā paredzējis atbildību par tīšu goda aizskaršanu vai neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Dekriminalizējot goda aizskaršanu, tika nolemts neveidot neslavas celšanas kvalificētajam sastāvam atsevišķu pantu, bet paredzēt atbildību par šo nodarījumu KL 157. panta otrajā daļā. Grozījumi Krimināllikumā nav mainījuši izpratni par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī, tomēr jaunā tiesību normas redakcija lielākā mērā atbilst Krimināllikuma veidošanas principiem, proti, noziedzīgu nodarījumu pamatsastāva un kvalificēto sastāvu formulēšana viena Krimināllikuma panta atsevišķās daļās.

Veicot šos Krimināllikuma grozījumus, likumdevējs ir pārveidojis tiesību normas sankciju: vainīgo personu par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī vairs nevar sodīt ar brīvības atņemšanu vai arestu, kā to paredzēja KL 158. pants; izslēdzot brīvības atņemšanas sodu no panta sankcijas, likumdevējs ir palielinājis maksimālā naudas soda apmēru, ko var piemērot par šo pārkāpumu, no 30 līdz 80 minimālajām mēnešalgām.

Kaut gan faktiski ir notikusi neslavas celšanas kvalificētā noziedzīgā nodarījuma sastāva "pārvietošana" no 158. panta uz 157. panta otro daļu, no krimināltiesību teorijas viedokļa to var raksturot arī kā noziedzīga nodarījuma dekriminalizāciju, vienlaikus radot citu tiesību normu, kas paredz atbildību par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Likumpārkāpuma dekriminalizācija vispārējos gadījumos ir apstāklis, kas labvēlīgs apsūdzētajām personām, un tādēļ tiesību normai, kas to nosaka, ir atpakaļejošs spēks, ja vien likumdevējs nav noteicis citu kārtību. Izdarot grozījumus KL 157. un 158. pantā, likumdevējs nav vēlējies atbrīvot no kriminālatbildības un soda personas, kuras apsūdzētas par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos vai izcieš sodu par šā nodarījuma izdarīšanu. Lai novērstu iespējamās domstarpības saistībā ar izdarītajiem likuma grozījumiem un to tiesisko seku interpretāciju, Krimināllikuma pārejas noteikumos tika paredzēts, ka tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu lietvedībā esošajos kriminālprocesos par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos, kas izdarītas līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai un kvalificētas saskaņā ar KL 158. pantu, nodarījuma kvalifikācija atstājama negrozīta. Tas nozīmē, ka apsūdzētās personas nav atbrīvojamas no kriminālatbildības par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos, pamatojot to ar labvēlīgākas tiesību normas pieņemšanu 2009. gada 19. novembrī.

 

Goda un cieņas krimināltiesiskā aizsardzība

Ilgus gadus Latvijā notiek diskusijas par to, vai personas reputācijas aizsardzībai būtu jāizmanto krimināltiesiskie instrumenti vai arī to ir iespējams pietiekami efektīvi panākt, piemērojot civiltiesiskos līdzekļus.

Latvijas Republikas Satversmes 95. pantā valsts paudusi apņēmību aizsargāt personu godu un cieņu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Martins Osis
Skaidrojumi. Viedokļi
Lietas izskatīšanas atlikšana civilprocesā
Civilprocesā ir būtiski savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības vai likumiskās intereses aizsargāt iespējami ātri un efektīvi. Neraugoties uz šādu nepieciešamību, visai bieži rodas apstākļi, kuros lietas izskatīšana ...
2 komentāri
Zane Bule
Skaidrojumi. Viedokļi
Mazā sabiedrība ar ierobežotu atbildību
2010. gada 1. maijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā (turpmāk – KCL), ar kuriem cita starpā KCL nostiprināta iespēja dibināt t.s. viena lata sabiedrību ar ierobežotu atbildību.1 KCL 185.1 panta pirmā daļa paredz, ka ...
1 komentāri
Vineta Muižniece
Nedēļas jurists
Vineta Muižniece
12 komentāri
Rada Matjušina
Skaidrojumi. Viedokļi
Noraidījums tiesai objektivitātes trūkuma gadījumā
Satversmes 92. pants noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Šāds konstitucionālais regulējums atbilst vispārējiem starptautiskiem regulējumiem. Gandrīz visi starptautiskie tiesību akti ...
Dina Gailīte
Eiropas telpā
Ceļvedis Eiropas valstu tieslietu līkločos
AUTORU KATALOGS