ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

17. Augusts 2010 /Nr.33 (628)

Noraidījums tiesai objektivitātes trūkuma gadījumā

Satversmes 92. pants noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Šāds konstitucionālais regulējums atbilst vispārējiem starptautiskiem regulējumiem. Gandrīz visi starptautiskie tiesību akti un Latvijas tiesību akti skaidri nosaka, ka, vēršoties tiesā savu tiesību aizsardzībai, katram cilvēkam ir tiesības uz taisnīgu un atklātu tiesas izskatīšanu, tiesu spriež kompetenta, neatkarīga un objektīva tiesa, kas ir izveidota uz likuma pamata. Proti, visi vispārējie cilvēktiesību aizsardzības instrumenti garantē tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā.

Piemēram, ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 14. pantā ir noteikts, ka "visas personas ir vienlīdzīgas tiesas un tribunāla priekšā", turklāt "katram ir tiesības, ja tiek izskatīta jebkura viņam uzrādītā kriminālapsūdzība vai noteiktas viņa tiesības un pienākumi kādā civilprocesā, uz to, lai lietu taisnīgi un publiski izskatītu kompetenta, neatkarīga un objektīva tiesa, kas izveidota saskaņā ar likumu". Cilvēktiesību komiteja viennozīmīgi atzinusi, ka "tiesības uz izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā ir absolūtas tiesības, kam nevar būt izņēmumi".1 Tādējādi tās ir tiesības, kas piemērojamas jebkuros apstākļos un visās tiesās.

Arī Latvijas procesuālie likumi pieprasa tiesas objektivitāti, piemēram, Civilprocesa likuma 19. pantā ir noteikts, ka tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņa darbi rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti. Kriminālprocesa likuma 15. pantā noteiks, ka ikvienam ir tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā, objektīvā un neatkarīgā tiesā. Administratīvā procesa likuma 2. pants nosaka, ka likuma pamatmērķis ir objektivitātes principa ievērošanas nepieciešamība.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Andrejs Judins
Skaidrojumi. Viedokļi
Par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos
2009. gadā 19. novembrī Saeima, izdarot grozījumus Krimināllikumā (KL), izslēdza no tā 158. pantu, kas paredzēja atbildību par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Tas tomēr nenozīmē minētā nodarījuma dekriminalizāciju, jo ...
Martins Osis
Skaidrojumi. Viedokļi
Lietas izskatīšanas atlikšana civilprocesā
Civilprocesā ir būtiski savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības vai likumiskās intereses aizsargāt iespējami ātri un efektīvi. Neraugoties uz šādu nepieciešamību, visai bieži rodas apstākļi, kuros lietas izskatīšana ...
2 komentāri
Zane Bule
Skaidrojumi. Viedokļi
Mazā sabiedrība ar ierobežotu atbildību
2010. gada 1. maijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā (turpmāk – KCL), ar kuriem cita starpā KCL nostiprināta iespēja dibināt t.s. viena lata sabiedrību ar ierobežotu atbildību.1 KCL 185.1 panta pirmā daļa paredz, ka ...
1 komentāri
Vineta Muižniece
Nedēļas jurists
Vineta Muižniece
12 komentāri
Dina Gailīte
Eiropas telpā
Ceļvedis Eiropas valstu tieslietu līkločos
AUTORU KATALOGS