"Šķīrējtiesas sirds ir tās procesuālajās tiesībās",1 jo, nesaņemot vajadzīgo, tā novārgs, novājinot visu organismu līdz ar sevi pašu. Šķīrējtiesas organismam ir vajadzīgas stipras procesuālās tiesības. Dažādu vainu novārdzināto atstājot bez "zālēm pret juridiskām kaitēm",2 nav cerību uz situācijas uzlabošanos.
Respektējot, ka šķīrējtiesu nozare ir praktiķu tiesības, izklāsta sākumā ir praktiski apsvērumi, kāpēc bez šķīrējtiesu rīcībā esošiem adekvātiem pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļiem mazinās to priekšrocības. Tālāk tiks aplūkots nozīmīgākajos starptautiskajos šķīrējtiesas dokumentos iekļautais regulējums, bet raksta noslēgumā uzsvērta nepieciešamība pēc pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļiem, lai nepieļautu netaisnīgumu šķīrējtiesas procesā.
Pirms šo jautājumu apskatīšanas vēlētos norādīt, ka viss turpmāk minētais ir attiecināms uz starptautiskās komerciālās šķīrējtiesas nozari. Tekstā tiks lietots apzīmējums "pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļi". Šim apzīmējumam arī galvenajā šķīrējtiesas valodā, angļu valodā,3 ir vairāki sinonīmi, kas nereti kā praksē, tā literatūrā netiek nošķirti.4 Apzīmējumam "pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļi" tuvākais, kas lietots Latvijas likumos, ir "prasības nodrošinājuma līdzekļi" (CPL 19. nodaļa, Prasības nodrošināšana, 138. pants), kas arī tiek lietots tiesu spriedumos un gandrīz visu pētnieku darbos.5 Taču jēdziens "pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļi" aptver arī CPL 16. nodaļā minēto "pierādījumu nodrošināšanu". Abās nodaļās netiek lietots nedz minēto civiltiesisko līdzekļu apvienojošs nosaukums, nedz arī kāds cits, kas aptvertu visus iespējamos pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļu aspektus. Kā būtisks ierobežojums CPL terminu lietošanai šķīrējtiesu nozarē jāmin arī tas, ka CPL 16. un 19. nodaļā lietotās civiltiesisko līdzekļu grupas paredzēts piemērot vien pret atbildētāju, tādējādi to tvērums ir mazāks nekā pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļu teorētiski iespējamais un citur lietotais skaits šķīrējtiesās. Šī iemesla dēļ CPL terminoloģiju nevajadzētu tieši pārnest uz šķīrējtiesas procesu. Par šim nolūkam nederīgu jāatzīst arī administratīvajās tiesības lietotais "pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļi", jo tas attiecināms uz tiesu kompetenci. Kā līdzīgāko terminu varētu minēt Zanes Pētersones lietoto "pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi",6 taču viņa klasifikācijā neiesaka ietvert puses juridiskās aizstāvības atlīdzību, jo "šāda atlīdzība nav vērsta uz pašas materiālās tiesības aizsardzību, bet gan kompensē procesuālus izdevumus, kas rodas citu tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanas procesā". Tādējādi no šīs klasifikācijas varētu tikt izslēgts tāds pagaidu tiesību aizsardzības līdzeklis kā atbildētāja juridisko izmaksu nodrošinājums.7 Tomēr, tā kā nozīmīgos šķīrējtiesas procesos tieši juridisko pārstāvju izmaksas var veidot pat lielāku summu nekā prasības summa, to atmaksāšanas iespējas nodrošinājumu nevajadzētu izslēgt. Sekojot profesora Dr.habil.iur. Kalvja Torgāna domai, par derīgu atzīstot gan vārdu "tiesību", gan "tiesiskie"8 pirms frāzes "aizsardzības līdzekļi", iesaku lietot līdzīgu, bet ne pilnīgi identisku formulējumu, lai neizmantotu jēdzienu ar citu saturu.
Lai izprastu pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļu nozīmi starptautiskajā komerciālajā šķīrējtiesā, ir jāraugās uz tiem iemesliem, kuru dēļ "gandrīz visi starptautisku darījumu līgumi tiek slēgti ar šķīrējtiesas klauzulu tajos",9 un uz to, ko sniedz prasības nodrošināšanas iespēja.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes