Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redaktora sleja

21. Septembris 2010 /Nr.38 (633)

Maza valsts krustcelēs
1 komentāri

Šķietami nesteidzīgi, bet ar mežonīgu iekšējo spriedzi Latvija tuvojas jaunās Saeimas vēlēšanām. Vēlēšanu noteikumu korekcija, stingri priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi un politisko partiju konsolidācija nez vai kādam ļaus precīzi prognozēt suverēna izvēli un simpātijas vēlēšanu dienā. Ja vēl ņem vērā lielo balsot negribētāju, vīlušos un neizlēmušo skaitu, tad varam gaidīt daudzus pārsteigumus vēlēšanu naktī.

Politisko partiju piedāvājums vēlēšanām palicis gana vienkāršs – austrumi vai rietumi, pelnīt vai svešiem kungiem kalpot. Un pāri visam atsevišķu spēku vēsturiskā nolemtība uzvarēt šajās vēlēšanās.

Austrumu un rietumu izvēles perspektīva neliktos dīvaina, ja politiķi runātu vien par ekonomikas attīstības stratēģijām un biznesa interesēm. Taču neviļus šķiet, ka šī izvēle būs mazliet dramatiskāka. Izvēle par vērtībām un valstiskuma attīstības modeļiem.

Vēsturiski Eiropas robežas beidzas pie Ludzas – tālāk Zobenbrāļu un Livonijas ordeņa bruņinieki diemžēl nespēja aiziet un nostiprināties. Mazliet tālāk uz austrumiem savulaik tika varenā Polijas un Lietuvas valsts.

Šobrīd šo sen nebūtībā aizgājušo viduslaiku valstu robežas iezīmē lūzuma līniju Austrumeiropas valstu politiskajā attīstībā. Līdz šīm robežām esošajās valstīs lēnām, bet nenovēršami nostiprinās Rietumu demokrātiskas tiesiskas valsts vērtības un politiskās tradīcijas. Aiz šīm robežām veidojas un attīstās jauna tipa demokrātijas ar varas vertikālēm un vadāmu politisko procesu.

Rietumu vērtības varētu raksturot ar jurista Ābrama Linkolna vārdiem – vēlēšanu biļetens ir stiprāks par lodi. Austrumiem ir pilnīgi pretēja perspektīva. Tur patiesāk skan daudzsološā seminārista Josifa Džugašvilli teiktais – nav jau svarīgi, kā vēlētāji balso, daudz svarīgāk – kas balsis skaita.

Uz vēsturiskās nolemtības robežām valstīm klājas visgrūtāk. Šķiet, hrestomātisks jau ir Ukrainas piemērs, kuru dziļi plosa politisko vērtību pretrunas un katrs jauns prezidents iezīmē pilnīgi atšķirīgu perspektīvu. Tur katras vēlēšanas ir izšķirošas un vēsturiskas. Negribētos, lai Latvija sekotu šim piemēram.

0
0
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VV
22. Septembris 2010 / 00:11
0
ATBILDĒT
Pareizi teikts. Šī būs izvēle starp Rietumiem un Austrumiem, starp latvisku vai krievisku Latviju.
visi numura raksti
Ieva Bērziņa-Andersone
Eiropas telpā
Eiropas Savienības ārējā kompetence
Eiropas Savienībai (turpmāk tekstā – ES) kā starptautisko tiesību subjektam ir gan iekšēja, gan ārēja kompetence savu mērķu realizēšanā. Iekšējā kompetence ir ES tiesības rīkoties attiecībā uz savām dalībvalstīm un uz ...
Aivars Niedre
Skaidrojumi. Viedokļi
Advokāta neatkarības problēmas
Vērtējot advokāta neatkarības jēdzienu, pirmajā mirklī šķiet, ka nekādu problēmu nav. Neviens nekad nav iebildis pret Latvijas Republikas 1993. gada 27. maija Advokatūras likuma (turpmāk tekstā – Advokatūras likums) 3. pantu, ...
1 komentāri
Sanita Skulte
Skaidrojumi. Viedokļi
Komercaģenta konkurences ierobežošana
Komercaģenta līguma spēkā esamības laikā komercaģenta un principāla attiecību pamatā ir princips, kas nosaka komercaģenta pakļautību principāla interesēm, tiešu kontaktēšanos ar principāla klientiem un jaunu klientu ...
Ināra Garda
Nedēļas jurists
Ināra Garda
Notikums
"Jurista Vārds" rīko lasītāju aptauju
Ir pienācis laiks kārtējai žurnāla "Jurista Vārds" lasītāju aptaujai. Redakcija aicina lasītājus paust savu viedokli par šobrīd faktiski vienīgo Latvijas juristu profesionālo izdevumu! Mūsu kopīgais mērķis ir turpināt uzlabot ...
7 komentāri
AUTORU KATALOGS