ŽURNĀLS Īsziņas

28. Septembris 2010 /Nr.39 (634)

Iekustējušies grozījumi par tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu
12 komentāri
Dr.iur.
Gatis Litvins
 

Politiskais uzstādījums bija tāds, ka šīs Saeimas laikā ir jāpieņem trīs grozījumu bloki likumā "Par tiesu varu". Ir izveidota Tieslietu padome un Disciplinārtiesa, ir noskaidroti to locekļi, un tuvākajā laikā tās varēs uzsākt darbu. Līdz ar to divi no trīs likumu grozījumu blokiem ir pieņemti un jau stājušies spēkā, savukārt trešais – grozījumi par tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu – ir aizkavējies tik ilgi, ka likumprojekts acīmredzami būs jāskata arī nākamajai Saeimai. Tikai šā gada 21. septembrī Saeimas Juridiskā komisija nolēma nodot grozījumu likumprojektu izskatīšanai pirmajam lasījumam.

Likumprojekts paredz pilnveidot tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas kārtību un noteikt novērtēšanas kritērijus, lai veicinātu tiesnešu nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas tiesneša karjeras laikā, tādējādi uzlabojot tiesneša un visas tiesas darba kvalitāti kopumā. Likumprojektā arī paredzēts no 2015. gada 1. janvāra atteikties no kvalifikācijas klašu sistēmas, tā vietā nosakot tiesneša profesionālās darbības regulāru novērtēšanu reizi piecos gados, kā arī tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, lemjot par tiesneša pārcelšanu vai aizstāšanu.

Tiek precizēti arī novērtēšanas kritēriji, paredzot, ka jānovērtē tiesneša pieņemto nolēmumu struktūra, tajos ietvertā juridiskā argumentācija, materiālo un procesuālo normu piemērošana, kā arī tiesību palīgavotu izmantošana, tiesas procesu vadība, dalība kvalifikācijas celšanas pasākumos, dalība tiesnešu pašpārvaldes institūcijās u. c. aktivitātes, tāpat jānovērtē tiesneša profesionālās prasmes.

Tiesnešu profesionālo darbību novērtēs jauns Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvs – tas tiks samazināts no 12 uz septiņiem locekļiem un tiks noteikta jauna kolēģijas locekļu izvirzīšanas kārtība.

Novērtējot tiesnešu profesionālo darbību, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija analizēs attiecīgās tiesas priekšsēdētāja un augstākas instances tiesas priekšsēdētāja sagatavotās atsauksmes par tiesneša darbu. Bez tam tiesnesis iesniegs Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai arī savas profesionālās darbības pašnovērtējumu. Likumprojektā paredzēta iespēja arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļiem izlases veidā iepazīties ar tiesneša pieņemtajiem nolēmumiem un vadītajiem tiesas procesiem.

Tāpat likumprojektā paredzēta tiesneša profesionālās darbības atkārtota novērtēšana gadījumā, ja tiesnesis profesionālās darbības novērtēšanā saņēmis negatīvu vērtējumu. Tā tiks veikta Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas noteiktajā termiņā, taču ne vēlāk kā divu gadu laikā no pirmās profesionālās novērtēšanas dienas.

Ar likumprojektu tiek papildināti pamati tiesneša atbrīvošanai no amata, paredzot, ka tiesnesi atbrīvo no amata, ja tiesnesis atkārtotā tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā saņēmis negatīvu atzinumu. Negatīvo atzinumu varēs pārsūdzēt Disciplinārtiesā.

Saskaņā ar pārejas noteikumiem zemesgrāmatu nodaļu, rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešu profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pirmo reizi veic Tieslietu padomes noteiktajā kārtībā līdz 2015. gada 1. janvārim.

Lai gan likumprojekts nav pilnīgs, tomēr tā nodošana pirmajam lasījumam vērtējama pozitīvi un uzskatāma par sasniegumu. Pirms otrā lasījuma vajadzētu novērst esošos trūkumus: Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāva, kā arī atzinumā ietvertā slēdziena formas un satura nepilnības.

Gatis Litvins

komentāri (12)
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Sandra
5. Oktobris 2010 / 13:04
0
ATBILDĒT
Labdien!

Labprāt tiktos ar Jums klātienē, vai Jums tiešām bail no manis, ja Jūs protams esat tas, kurš domāju esat? Jūs taču zināt, ka viss tika teikts un noskaidrots un, ka šie Jūsu darbība ir organizēta speciāli. Jūs taču zināt, ka es cīnos par taisnīgumu un pamatoju savu viedokli, kuru izsaku, bet ko nozīmē \'\'iegūtu priekšsēdētāja labvēlību\'\', ko Jūs ar to domajat, jo tas skan tik \'\'ziepaini\'\', un tādēļ mums jau ir tā tiesiskās sitēmas problēma!
Aivars O.
1. Oktobris 2010 / 18:12
0
ATBILDĒT
Jautājums Sandrai Briķei:

Un ko Jūs pati darījāt lietas labā, lai iemantotu tiesas priekšsēdētāja labvēlību? Strīdēties un "prāvas kačāt" var jebkurš, bet saticīgās sadzīvošanas māksla ne ikvienam padodas. Tā, lūk!

Aivars O.
1. Oktobris 2010 / 17:12
0
ATBILDĒT
Sandra, visu to vajadzēja savlaicīgi teikt un skaidrot Tiesnešu disciplinārkolēģijai. Iepriekš citētā informācija ir oficiāla AT informācija, tā ka neko nevaru Jums palīdzēt. Ja uzskatāt to par nepatiesu, lūdzu, vērsieties pie AT un pieprasiet šo informāciju koriģēt.

Un ko Jūs gribat no "JV" lasītājiem? Lai viņi raksta kolektīvu vēstuli P. Dzalbem?
Sandra
1. Oktobris 2010 / 16:46
0
ATBILDĒT
Aivars O.turpina izplatīt neslavas celošas ziņas un melus, kas tiks pievienoti lietai un tas tikai nodarīto kaitējumu palielina,jo tieši, klusējot S.Briķe pieņēma pildīt izmeklēšanas tiesneša pienākumus uzreiz, kaut arī par to viņai un tiesas sastāvam ar rakstisku rīkojumu, ko nolika uz galda, paziņoja TRĪS darba dienas iepriekš un sabojāja garastāvokli sestdienai un svētdienai. Tāda izrīkošanās ir pretrunā ar tiesiskiem principiem, jo darba tiesiskie principi paredz savlaicīgi darīt zināmu, vismaz mēnesi iepriekš, ka tiks uzlikti pilnīgi jauni darba pienākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas maiņu. S.Briķei un tiesas sastāvam bija pilnībā jāmaina piecu gadu ierastā kvalifikācija no civillietām uz jauno kriminālprocesu un administratīvām lietām, kā arī pēķņi jāstrādā kā izmeklēšanas tiesnesim, kur jāpārzina krimināllietas, jādežūrē katru dienu kā izmeklēšanas tiesnesim, jāskata administratīvās lietas, kas tiek pielīdzinātas krimināllietām, un jādežūrē vēl septiņas dienas mēnesī administratīvās lietās, kā arī reizi mēnesī jādežurē kā izmeklēšanas tiesnesim 2 brīvdienas,kuras atteica kompensēt pat par nodežūrētiem Ziemassvētkiem uz darba dienām. Tai pat laikā netika pateikts, ko darīt ar simtiem civillietu, kuras atprasīja rakstiski tikai pēc 2 mēnešiem. Faktiski tika pārkāptas cilvēktiesības, darba tiesiskie principi,realizēts bosings. Par to, ka kādam tiesnesim būs jāpilda šis darbs zināja DIVUS mēnešus iepriekš, bet vajadzēja izdarīt kādu riebeklību tā ar šoku, jo savā laikā piedalījos konkursā uz priekšsēdētāja krēslu un biju neērta arī citās lietās. Cieta jau arī mans palīgs un sekretāre. Tomēr man ir īpašas spējas, lai TRĪS dienās pārkvalificētos, sagatavotu normatīvo bāzi, ar to iepazīties utt.

Tad vēl presē tika izplatīti meli, ka S.Briķe civillietas nometusi priekšsēdētājam kabinetā uz galda, bet S.Briķe pat līdz tam nav tikusi uz kabinetu aicināta aprunāties par lietu pārdali un nav tur kāju spērusi, bet sekretāre ar rakstisku pamatojumu un sarakstu civillietas nodeva caur kanceleju. To jau laikam gaidīja, ka S.Briķe tūlīt ies ar dusmu izvirdumu uz priekšsēdētāja kabinetu, šis cilvēks kā vadītājs ir zaudējis visu cieņu. Toties tagad viņu ievēlēja disciplinārkolēģijā kā tasinīgāko tiesnesi.

Kā tad to sauc, ka noliek fakta priekšā, kad pēc TRĪS darba dienām tiek uzlikts pildīt otrs darbs, kas saistīts ar citu sfēru, ko līdz šim darīja cits tiesnesis, tas taču ir bosings!

Tas, ka lieta tika speciāli safabricēta ir dokuemntāli pierādāms, un ir pārkāpti daudzi tiesību principi. Ceru, ka lietas ierosinātājs un lēmēji par to atbildēs.

Ļoti labi, ka izsaucāt uz diskusiju, lai juristi vērtē, kādas personas strādā vadošos amatos, tas pierāda manis iepriekš teikto.

Mēs tomēr bijām spējīgs tiesu sastāvs, jo tikām galā ar uzliktiem pienākumiem, bet bosings jau turpinājās ar jaunām metodēm.

Protams, tagad Priekšsēdētājs var rosināt disciplinārlietas, disciplinārkolēģijā pats tās izskatīt un uzlikt sodu, bet P.Dzalbes kungs Disciplinārtiesā atstāt lēmumus par uzlikto sodu spēkā, jo līdz šim vispār nav bijis tiesību pārsūdzēt, un tiesnesis ir pilnīgi beztiesisks.

Es to tiešām sākumā visu pārdzīvoju, bet tagad šī rīcība un draudi, kad atkal izskan psiholoģiskais terors, jau ir pārkāpuši ne tikai sarkano, bet melno līniju, un, ja Latvijas tiesu sistēmā ir tiesiskais nihilisms, tad kādi var būt darba apstākļi, lai te strādātu. Ceru uz gudru juristu sapratni. Skumji, bet tas notiek Eiropas Savienības dalībvalstī.
Aivars O.
1. Oktobris 2010 / 15:26
0
ATBILDĒT
LETA, 27/11/2009.

Tiesnešu disciplinārkolēģija šodien par pienākumu nepildīšanu nolēmusi piemērot disciplinārsodu - rājienu - Liepājas tiesas tiesnesei Sandrai Briķei, aģentūru LETA informēja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Liepājas tiesas priekšsēdētājs Ilgvars Jaunģelže bija ierosinājis disciplinārlietu pret Briķi par darba pienākumu nepildīšanu un tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietu izskatīšanā. Noklausoties tiesneses paskaidrojumus un iepazīstoties ar lietas materiāliem, kolēģija nolēmusi par darba pienākumu nepildīšanu piemērot tiesnesei disciplinārsodu - izteikt rājienu.

Kā pastāstīja Zvejniece, lietas būtība ir par to, ka Briķe esot bez likumīga pamata atteikusies pildīt tiesas priekšsēdētāja rīkojumu turpmāk veikt izmeklēšanas tiesneša pienākumus. Tiesnešu disciplinārkolēģija šādu rīcību atzinusi par darba pienākumu nepildīšanu.

Disciplinārlieta bijusi ierosināta arī daļā par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā. Šajā daļā disciplinārkolēģija lietu nolēmusi izbeigt, norādīja Zvejniece.

.........
Sandra
1. Oktobris 2010 / 12:47
0
ATBILDĒT
Es piekrītu Viesturam. Tieši tā, aiz skaistām frāzēm par tiesneša darba kvalitātes novērtēšanu, kam es piekrītu, slēpjas totalitāra režīma izpausmes. Tautai tiek \'\'aizmālētas\'\'acis. Lielā daļā amatos ir salikti izpildvarai paklausīgi un šauri domājoši vadītāji. Tie tiesneši, kuri centušies uzlabot darba apstākļus, tiesisko sistēmu un ir aktīvi ar progresīvām idejām, nav varai vēlami un tas sāka izpausties no 1999.gada. Daudzi \'\'salūza\'\'.Strādāju tiesā no 1995.gada, 21 gadu izdiena, 2003.gadā ieguvu maģistra grādu Latvijas Universitātē, studēju ar interesi un no visas sirds, bet kas to novērtēja? Visu laiku pēc iespējas vairāk esmu apguvusi Eiropas tiesības un izglītojusies, jo tas ir arī mans hobijs. Varu dokumentāli pierādīt, ja esi iekļuvis \'\'melnajā sarakstā\'\', uz tasinīgu novērtējumu un karjeras izaugsmi nav ko cerēt,bet tiek izvirzīti \'\'savējie\'\'. Turklāt, karjeras izaugsme ir atkarīga no izpildvaras labvēlības un tiesas priekšsēdētāja labvēlības, kurus, faktiski ieliek izpildvara, un, ja tu vienreiz esi piedalījies kā konkurents uz tiesas priekšsēdētāja amatu, tad sekas ir bīstamas veselībai. Paskatieties, kas pa lielākai daļai tiek ievēlēti komisijās, kolēģijās, disciplinārtiesā, vai tie gudrākie un taisnīgākie !? Ja tiesnešu pārbaudi pieņems Latvijas Universitātes mācību spēki, es tam piekrītu, bet, ja atkal izvirzīti \'\'savējie\'\', tas sagraus jebkuru velmi strādāt par tiesnesi un tad Jūs redzēsiet, kāds izveidosies tiesnešu sastāvs! Es piekrītu, ka tiek vērtēti tiesnešu nolēmumi, bet tagad tas, kas cenšas tos uzrakstīt pēc iespējas labākus un motivētākus, ir sliktākā situācijā nekā tas, kas tam pieiet vienkāršoti.

DOMĀJIET, DOMĀJOŠIE UN GUDRIE JURISTI, UN SĀCIET DARĪT, CITĀDI AR TIESISKUMU ŠAJĀ VALSTĪ BŪS CAURI.
Maza piezīme
28. Septembris 2010 / 19:13
0
ATBILDĒT
Vācijā 1.instances tiesas tiesnesis saņem apmēram 4800 eiro. 15000 eiro ir alga, ko saņem varbūt tikai ECT tiesneši, vai Vācijas Augstākās Federālās tiesas vai Konstitucionālās tiesas tiesneši. Uz puslapu gari spriedumi nav Vācijai raksturīgi, taču Francijas Kasācijas tiesai gan, jo tiek rakstīta tikai rezolutīvā daļa. Toties Francijā ir tik daudz tiesībzinātnieku un profesoru, ka katrs svarīgākais Kasācijas tiesas spriedums tiek pēc tam publicēts ar apjomīgiem zinātnieku komentāriem. Vienlaicīgi jāatzīst, ka arī Vācijā ir tiesneši, kuru spriedumi liecina par to, ka šādiem tiesas spriedējiem būtu pat jāatņem jurista diploms (kur nu vēl tiesneša amats!).
Viesturs
28. Septembris 2010 / 15:27
0
ATBILDĒT
Tieši tā, patīk lasīt demokrātiskās Vācijas tiesas tiesnešu, ar algu eur 15000 mēnesī, spriedumus uz puses A4 formāta lapas.. Un tur par kompetenci neviens nešaubās, apstākļos, kad pirmās instances tiesas spriedumi (,,mazās lietās\")nemaz nav pārsūdzami, un par demokrātijas pamatprincipu tiek atzīts, ka tiesnesis savā kabinetā pļāpā ar pušu advokātiem :))

Neo
28. Septembris 2010 / 13:55
0
ATBILDĒT
Aicinātu Viesturu apskatīties nevis uz padomju laikiem, lai cik tie laiki, acīmredzot, kādam raisa nostaļģiju, bet uz rietumu demokrātijām. Tas tomēr būtu atbilstošāks salīdzinājums. Un tur Jūs redzēsiet, ka tiesnesis strādā sabiedrības labā un sabiedrībai ir tiesības prasīt, lai tiesu spriež kompetents tiesnesis. Ar novērtēšanas sistēmu pašai tiesu sistēmai ir dota iespēja, lai atsijātu tiesnešus, kura darba kavlitāte ir neatbilstoša.
Gunārs
28. Septembris 2010 / 13:03
0
ATBILDĒT
Skumji lasīt šādus komentārus. Dievs stāv klāt, ja esat tiesnesis.
Viesturs
28. Septembris 2010 / 12:36
0
ATBILDĒT
Šādi priekšlikumi vairumā vienmēr nāk no JL puses; te jāatceras JL ministra Aksenoka zvanīšanās uz Venstpils tiesu, Repšes mūžigi klajā likumu ignorance, ko mediji nezkāpēc dēvē par interpretāciju utt.
Viesturs
28. Septembris 2010 / 12:09
0
ATBILDĒT
Absolūts tiesu varas degradēšanas likumprojekts :(

Aiz skaistām frāzēm slēptā jēga - algu samazinājums un tiesnešu atkarība no ,,vērtēšanas" :)) jebkuru tiesnesi ik pa laikam varēs vnk ietekmēt, īstajā laikā un vietā veicot ,,izvērtēšanu".. Ja paraugās vēsturiski, pat padomju laikos, tiesneši bija mazāk ietekmējami.

Skumji, ka šādas lietas tiek bīdītas mūsu valstī :(

Šāds likums, protams, grabēdams ,,lidos" Satversmes tiesā, taču šāds tiesneša profesionālā darba degradācijas mēģinājums radīs pietiekami daudz negatīvu emociju, un domāju arī liks tiesnešiem, kuri skata miljonu lietas, domāt, ka labāk ir vienā reizē nodrošināties ar 10-20 gadu ,,algu", nekā gaidīt izvērtēšanu ik pa pāris gadiem.

Nja

visi numura raksti
Diskusija
Partijas sola, eksperti vērtē
Šonedēļ Latvijas vēlētājiem jāizvēlas, lemjot par to, kuri politiķi pārstāvēs viņu intereses nākamajos četros gados. Savus priekšlikumus par Latvijas turpmāko attīstību politiskās partijas formulējušas savās programmās. ...
1 komentāri
Reinhards Dombrovskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Dokumenta izpratne: saturs, forma un funkcijas
Kā zināms, krimināllietu veido izmeklēšanas darbības protokoli un citi dokumenti. Izmeklēšanas darbības protokolā tiek dokumentēti fakti un apstākļi, kas noskaidroti izmeklēšanas darbības gaitā. Izmeklēšanas darbības protokols ir ...
Silvija Kuškina
Skaidrojumi. Viedokļi
Saeimas pilnvaru pirmstermiņa izbeigšanas mehānisma pilnveide
Valsts prezidenta iniciatīvas rezultātā Saeima 2009. gada 8. aprīlī pieņēma Juridiskās komisijas izstrādātos grozījumus Satversmē, ar 10. Saeimas sanākšanu paredzot daļai tautas tiesību rosināt tautas nobalsošanu par ...
1 komentāri
Pēteris Dzalbe
Nedēļas jurists
Pēteris Dzalbe
7 komentāri
Ludvigs Švarcs
Notikums
Eksperti apspriež starptautisko tiesību aktualitātes
Jau ierasti Rīgas Juridiskā augstskola pēc profesores Inetas Ziemeles iniciatīvas pulcē starptautisko tiesību ekspertus un interesentus uz diskusijām par aktualitātēm šajā tiesību nozarē. Aizvadītajā nedēļā tika sperts nākamais ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS