Politiskais uzstādījums bija tāds, ka šīs Saeimas laikā ir jāpieņem trīs grozījumu bloki likumā "Par tiesu varu". Ir izveidota Tieslietu padome un Disciplinārtiesa, ir noskaidroti to locekļi, un tuvākajā laikā tās varēs uzsākt darbu. Līdz ar to divi no trīs likumu grozījumu blokiem ir pieņemti un jau stājušies spēkā, savukārt trešais – grozījumi par tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu – ir aizkavējies tik ilgi, ka likumprojekts acīmredzami būs jāskata arī nākamajai Saeimai. Tikai šā gada 21. septembrī Saeimas Juridiskā komisija nolēma nodot grozījumu likumprojektu izskatīšanai pirmajam lasījumam.
Likumprojekts paredz pilnveidot tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas kārtību un noteikt novērtēšanas kritērijus, lai veicinātu tiesnešu nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas tiesneša karjeras laikā, tādējādi uzlabojot tiesneša un visas tiesas darba kvalitāti kopumā. Likumprojektā arī paredzēts no 2015. gada 1. janvāra atteikties no kvalifikācijas klašu sistēmas, tā vietā nosakot tiesneša profesionālās darbības regulāru novērtēšanu reizi piecos gados, kā arī tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, lemjot par tiesneša pārcelšanu vai aizstāšanu.
Tiek precizēti arī novērtēšanas kritēriji, paredzot, ka jānovērtē tiesneša pieņemto nolēmumu struktūra, tajos ietvertā juridiskā argumentācija, materiālo un procesuālo normu piemērošana, kā arī tiesību palīgavotu izmantošana, tiesas procesu vadība, dalība kvalifikācijas celšanas pasākumos, dalība tiesnešu pašpārvaldes institūcijās u. c. aktivitātes, tāpat jānovērtē tiesneša profesionālās prasmes.
Tiesnešu profesionālo darbību novērtēs jauns Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvs – tas tiks samazināts no 12 uz septiņiem locekļiem un tiks noteikta jauna kolēģijas locekļu izvirzīšanas kārtība.
Novērtējot tiesnešu profesionālo darbību, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija analizēs attiecīgās tiesas priekšsēdētāja un augstākas instances tiesas priekšsēdētāja sagatavotās atsauksmes par tiesneša darbu. Bez tam tiesnesis iesniegs Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai arī savas profesionālās darbības pašnovērtējumu. Likumprojektā paredzēta iespēja arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļiem izlases veidā iepazīties ar tiesneša pieņemtajiem nolēmumiem un vadītajiem tiesas procesiem.
Tāpat likumprojektā paredzēta tiesneša profesionālās darbības atkārtota novērtēšana gadījumā, ja tiesnesis profesionālās darbības novērtēšanā saņēmis negatīvu vērtējumu. Tā tiks veikta Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas noteiktajā termiņā, taču ne vēlāk kā divu gadu laikā no pirmās profesionālās novērtēšanas dienas.
Ar likumprojektu tiek papildināti pamati tiesneša atbrīvošanai no amata, paredzot, ka tiesnesi atbrīvo no amata, ja tiesnesis atkārtotā tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā saņēmis negatīvu atzinumu. Negatīvo atzinumu varēs pārsūdzēt Disciplinārtiesā.
Saskaņā ar pārejas noteikumiem zemesgrāmatu nodaļu, rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešu profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pirmo reizi veic Tieslietu padomes noteiktajā kārtībā līdz 2015. gada 1. janvārim.
Lai gan likumprojekts nav pilnīgs, tomēr tā nodošana pirmajam lasījumam vērtējama pozitīvi un uzskatāma par sasniegumu. Pirms otrā lasījuma vajadzētu novērst esošos trūkumus: Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāva, kā arī atzinumā ietvertā slēdziena formas un satura nepilnības.
Gatis Litvins