Būvniecības tiesībās sabiedrība ir lielu izmaiņu priekšā. Vēl vairāk, jauna Būvniecības likuma, Vispārīgo būvnoteikumu, vairāku speciālo būvnoteikumu pieņemšana vērtējama kā revolūcija būvniecības tiesiskajā regulējumā. Nav arī noliedzams, ka būvniecības process apaudzis ar daudzām birokrātiskām procedūrām. Tomēr būvniecības procesa vienkāršošana vienlaikus nenozīmē, ka tiek samazinātas iespējas aizstāvēt trešo personu (sabiedrības un kaimiņu) intereses, un otrādi: trešo personu interešu ievērošana nenozīmē, ka būvniecības procesam jābūt garam un saistītam ar neskaitāmiem dokumentiem un nesaprotamām procedūrām.
Rakstā izteiktas pārdomas par dažiem jautājumiem, kas tika apspriesti 2010. gada 2. jūnijā notikušajā konferencē "Būvniecība Latvijā – izaicinājumi un iespējas". Konference balstījās uz šobrīd būvniecības nozarei un visai sabiedrībai kopumā aktuālajiem jautājumiem, bet tās galvenā tēma bija normatīvā regulējuma sakārtošana būvniecībā kontekstā ar jauno Būvniecības likumu.
Nedaudz vairāk nekā pusgada laikā ir izstrādāti un piedāvāti pieņemšanai divi Būvniecības likuma1 projekti un viens Vispārīgo būvnoteikumu projekts.2 Par pirmo Būvniecības likuma projektu3 bija atrodami diametrāli pretēji viedokļi. No vienas puses, tika uzsvērts, ka "likums nevis atrisina problēmas, kas pastāv starp privātās personas un sabiedrības plašākām interesēm, bet gan izslēdz attiecīgās sabiedrības intereses un tiesības no likuma"4 jeb problēmas risina uz sabiedrības rēķina, savukārt, no otras puses, pausta atziņa, ka "likums atvieglos būvniecības procesu un mazinās birokrātiju".5 Jāteic, ka otrais Būvniecības likuma projekts6 tāpat sastapies ar pretējiem vērtējumiem, piemēram, "jaunais būvniecības likums ir nopietni jāpārstrādā"7 un, gluži pretēju viedokli, – "visumā likums izstrādāts pārdomāti un lietpratīgi".8
Vienlaikus jāatzīst, ka komentāri par pēdējo Būvniecības likuma projektu pat nonākuši pretrunā ar pašā Būvniecības likuma projektā noteikto. Piemēram, pausts viedoklis, ka "jaunais Būvniecības likums arī palielinās būvniecības speciālistu atbildību".9 Arhitektu savienības priekšsēdētājs Andris Kronbergs norāda, ka Būvniecības likums dzīvību tiešā veidā neapdraudot, tomēr apdraudējumu varot radīt likumā neietvertā prasība pēc speciālistu kompetences sertifikācijas vai reģistrācijas.10 Pastāv viedoklis, ka attiecībā uz sertifikāciju izveidojušās divas nometnes – sabiedriskās organizācijas, kuras sertifikātus izsniedz, tāpēc iestājas par sertifikāciju un vēlas nepieciešamo sertifikātu skaitu palielināt. Pretējās domās ir vairums būvfirmu apvienojošo sabiedrisko organizāciju, kuras pašreizējā sertifikācijas sistēmā saredz tikai traucējumu uzņēmējdarbībai.11
Sarežģītās administratīvās procedūras
Sabiedrība ir ieinteresēta stabilas, konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un efektīvas būvniecības nozares attīstībā. Šobrīd būvniecības nozari reglamentē Būvniecības likums, Vispārīgie būvnoteikumi, 36 Latvijas būvnormatīvi, 43 Ministru kabineta rīkojumi un citi normatīvie akti, kopumā vairāk nekā 80 normatīvie akti.12 Tikai normatīvo aktu daudzums vien norāda, ka nepieciešama vismaz būvniecības nozari regulējošo normatīvo aktu kodifikācija.
Pasaules Bankas pētījums "Doing Business" liecina, ka Latvijā būvniecības saskaņošanas procedūra vidēja lieluma noliktavas būvniecībai un tās pieslēgšanai komunikāciju tīkliem ilgst 187 dienas, izpildot 25 dažādas procedūras. Savukārt Dānijā, lai saskaņotu būvniecību, nepieciešamas sešas procedūras, kas jāveic 69 dienās, Igaunijā – 14 procedūras 118 dienās, Lietuvā – 17 procedūras 162 dienās, bet Vācijā – 12 procedūras 100 dienās.13 Tātad ir pamats teikt, ka "būvniecības pakalpojumus regulē neefektīvi likumi, valsts pasūtījumu lēmumu apstrīdēšanas process notiek mēnešiem ilgi, kas uzņēmējiem un valstij rada zaudējumus".14
Attiecībā uz valsts pasūtījumu būvniecībā apstrīdēšanas procesu īpaši jāpiemin plašas diskusijas izraisījusī Publisko iepirkumu likuma15 jaunās XXII1 nodaļas "Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšana par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšana vai atcelšana vai līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšana" ieviešana. Ar šiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā paredzēts: persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, var iesniegt pieteikumu par iepirkuma līgumu vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšanu, atzīšanu par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšanu Administratīvajā rajona tiesā sešu mēnešu laikā no iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanas dienas, ja: 1) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, neievērojot iepirkuma procedūras (atklāts konkurss, slēgts konkurss, sarunu procedūra, konkursa dialogs, metu konkurss) vai iepirkumu veikšanas kārtību, ja pasūtītājam tā bija jāpiemēro; 2) ja iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta agrāk nekā nākamajā darbdienā pēc nogaidīšanas termiņa beigām; 3) ja iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, pārkāpjot noteikto aizliegumu slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos. Vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu vai lietas izskatīšanas laikā pieteicējs var lūgt, lai tiek piemērots pagaidu noregulējums, par tā līdzekli nosakot aizliegumu veikt noteiktas darbības, kas saistītas ar iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildi (piemēram, turpināt uzsāktos būvdarbus).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes