ŽURNĀLS Redaktora sleja

2. Novembris 2010 /Nr.44 (639)

Saeimas paveiktais
Doc. Dr.iur.
Jānis Pleps
 

Šodien uz savu pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā Saeima, nu jau desmitā Latvijas parlamentārisma vēsturē. Gan jaunos tautas priekšstāvjus, gan arī Latvijas juridisko kopienu gaida jauni izaicinājumi tieslietu jomā. Par pirmajiem jaunās Saeimas tiesībpolitiskajiem darbiem runāts jau gana daudz, un arī jaunās valdības deklarācijas projektos droši vien iezīmējas arī tieslietu prioritātes.

Svētku reizēs ierasts raudzīties nākotnē, taču ne mazāk nozīmīga šādos brīžos ir aizvadītā apcere. 9. Saeimas pilnvaru termiņš ir noslēdzies, un tās darbs nu ir nodots laikabiedru un vēstures vērtējumam.

Tieslietu jomā 9. Saeimai nācies pieņemt ne vienu vien lēmumu, un daudzu 9. Saeimas lēmumu patiesais svars un nozīme būs pa īstam novērtējama tikai pēc gadiem.

9. Saeima savā pilnvaru termiņā apstiprinājusi piecus Satversmes tiesas tiesnešus. Līdz šim tikai vienai Saeimai Latvijas parlamentārisma vēsturē bijusi iespēja apstiprināt vairāk Satversmes tiesas tiesnešus – 6. Saeima, izveidojot Satversmes tiesu, amatā apstiprināja sešus jaunās tiesas tiesnešus. 6. Saeimas apstiprinātie Satversmes tiesas tiesneši desmit gadus noteica Latvijas tiesību sistēmas attīstību un demokrātiskas tiesiskas valsts standartu iedzīvināšanu. Nākamos desmit gadus šis uzdevums būs 9. Saeimas apstiprināto Satversmes tiesas tiesnešu ziņā.

9. Saeimas laikā notika Augstākās tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora maiņa. Neraugoties uz smagajām diskusijām, abos tieslietu jomai nozīmīgajos amatos nonākuši pieredzējuši profesionāļi, kuru zināšanas un prasmes ir labi zināmas.
Ērika Kalnmeiera pirmie soļi ģenerālprokurora amatā un iezīmētās prokuratūras reformu perspektīvas jau devušas iemeslu pozitīvi vērtēt 9. Saeimas izvēli.

Pilnvaru termiņa pirmajos gados 9. Saeima pievērsās cilvēktiesību aizsardzības jomas pilnveidošanas jautājumiem, pieņemot Tiesībsarga likumu un ieceļot amatā pirmo tiesībsargu. Nozīmīgā ombuda institūcijas reforma un jaunu mehānismu iedzīvināšana cilvēktiesību aizsardzībai arī pieder pie šīs Saeimas paveiktā.

Savukārt pilnvaru termiņa pēdējie gadi vairāk pagāja tiesu varas reformu zīmē. Daudzu nozares ekspertu ilgi gaidītais Tiesu iekārtas likums gan netika pieņemts. Taču 9. Saeima spērusi virkni nozīmīgu soļu – darbu uzsākusi Tieslietu padome, Disciplinārtiesa un Tiesnešu ētikas komisija, kā arī gandrīz izlemts tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas jautājums.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Vienveidīga krimināltiesību normu izpratne un tiesu loma tās nodrošināšanā
Šis raksts veltīts jautājumam par vienādu krimināltiesību normu izpratni un vienveidību to piemērošanā kā garantu pareizai noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai un adekvāta soda uzlikšanai vai noteikšanai, kas savukārt nozīmē gan ...
2 komentāri
Māris Vainovskis, Edijs Poga
Domu mantojums
Piezīmes par Latvijas Senāta prakses apkopošanu un publicēšanu
Jānis Pleps
Domu mantojums
Latvijas Senāta izaicinājumi mūsdienām
Tiesību zinātnieku darbos var atrast dažādus valsts suverenitātes principa un neatkarīgas valsts jēdziena skaidrojumus. Taču jau kopš suverenitātes teorijas aizsākumiem ir pastāvējusi cieša korelācija starp valsts suverenitāti un ...
Dzintars Rasnačs
Nedēļas jurists
Dzintars Rasnačs
7 komentāri
Dina Gailīte
Notikums
Lasītāji piedalās "Jurista Vārda" veidošanā
Kas varētu būt šie cilvēki: pārsvarā jauni (vairāk nekā puse – vecumā līdz 29 gadiem, trešdaļa starp 30 un 40, pārējie – virs 50 gadiem); gandrīz puse uz pusi – rīdzinieki un ārpus galvaspilsētas dzīvojošie, trīs ...
AUTORU KATALOGS