ŽURNĀLS Nedēļas jurists

šī diskusija jau konkurē ar dzeltenās preses materiālu :D

A, nu tagad ir vēl skaidrāk, paldies.

Tātad runa ir par maģistratūras, nevis bakalaura vai prof.jurista diploma valsts eksāmeniem, un ar pirmā līmeņa izglītību Katrīnei Pļaviņai viss ir kārtībā.

Kad vienreiz mūsu tūdaliņi iemācīsies raiti un saprotami izteikties...

Maģistra darba aizstavēšana notiek maijā, savukārt valsts eksāmeni - jūnijā. Līdz ar to, ejot uz eksāmenu, ir jau zināms maģistra darba vērtējums.

Nu, tad tā arī vajadzēja pašā sākumā skaidri pateikt: jā, Katrīne izkrita valsts eksāmenā kriminālprocesā pie ģenerāles (laikam domāta A. Meikališa). Vienkārši, skaidri un bez histēriskas brēkšanas un raustīšanās.

Paliek jautājums kā viņa tika pie maģistra darba rakstīšanas. Uz to vismaz kāds spēs atbildēt bez histērijas?

Kā tad tā? Kāpēc tā?

Domāju,ka daļa Katrīnas kursa biedru nebūt nebija bēdīgi par viņas izkrišanu. Runā, ka viss nākot atpakaļ.

Nevienam nevar liegt izteikties, turklāt

funkcija \"komentāri\" ir domāta visiem tiem, kuri grib izteikties un padalīties ar savām domām.

Katrīne ir forša un gudra meitene.

Savukārt, informācija par valsts eksāmeniem nav, protams, valsts noslēpums, bet ir ierobežotas pieejamības informācija. Izliekot publiski valsts eksāmena rezultātus, tie tiek anonimizēti, personas vārda vietā norādot kodu. Pieļauju, ka šī iemesla dēļ arī radies Jūsu jautājums.

Prieks par meiteni. Pamēģiniet Jūs kāds startēt starptautiskajās tiesas izspēlēs un sasniegt tādus rezultātus, tad parunāsim. Jāatzīmē arī, ka ļoti interesantas atbildes, īpaši par Dantes dievišķo komēdiju.



Tas, ka Katrīne izkrita valsts eksāmenā kaut kādā tur kriminālprocesā nav nekāds rādītājs. Es, kad biju trešajā kursā arī vienreiz izkritu Kriminālprocesa eksāmenā, nu un tad, otrreiz nokārtoju uz 9. Nu un?



Daudzi, kas mācījušies pie cienījamās ģenerāles zinās, ka bieži vien darbi tiek laboti ļoti principiāli, viens nepareizs teikums un -\"Uz redzēšanos!\", darbi netiek skatīti un laboti pēc būtības, kā ir tā ir.



Starp citu valsts eksāmenu norises kārtība šogad ir mainīta - tagad būs tikai praktiskie uzdevumi. Kas nozīmē, ka turpmāk vairs nevajadzēs zaurēt neko no galvas - Latvijas izglītības sistēmas pamatnostādne - arī vispārējās izglītības skolās, kur skolēnus neiemāca domāt, bet iezaurēt. Tā nu tas ir, secinājumus izdariet paši.



Bet Jūs, portāla apmeklētāji, kas te lej ārā savu žulti, neesiet tādi latvieši! Laiks no kalpiem un vagariem kļūt par kaut ko vairāk - nevis apliet citus ar samazgām, bet pašiem kaut ko sasniegt. To arī Jums novēlu! ;)

Labāk nebrauksim meitenei virsū, bet vārdadienā apsveiksim!

Es katru reizi brīnos par tiem juristiem, kas piekrīt šai nominācijai. Vajadzētu rubriku pārdēvēt par "Nedēļas jurists lauvu krātiņā".

Pirmkārt: jums neviens te nav devis nekādas pilnvaras citiem diktēt, par ko runāt, un par ko ne. Kas tā par modi censties citiem mutes aizbāzt!

Otrkārt: šis raksts saucas "Katrīne Pļaviņa", nevis "Valsts eksāmenu saturs un kvalitāte ". Lai apspriestu valsts eksāmenus tā, lai tas nebūtu galīgs off-topic, ir jāsaredz saikne starp tiem un K. Pļaviņas konkrēto gadījumu.

Treškārt: informācija par eksāmenu rezultātiem nav aizsargājamie personas dati un nav valsts noslēpums.

TĀTAD: Vai kāds man un Zanei varēs beidzot skaidri pateikt: K. Pļaviņa izkrita eksāmenos vai ne?

Man gan patika šie eksāmeni (tautā saukti - dzirnaviņas). Patiešām - jāzina daudz, jautājumi dažkārt dīvaini, latviešu valodā visu arī nevar izlasīt. Bet tur parādās tā lieta, kas man šķiet svarīga jurista darbā. Īsā laikā ekstremālos apstākļos ar ierobežotām zināšanām sniegt pēc iespējas izsmeļošu atbildi. Tur veiksmīgi čeko mūsu spēju strādāt stresa apstākļos. Valsts eksāmeni ir viena no tām lietām, kas LU ir patiešām laba un ko vajadzētu saglabāt.

Beigsim šo diskusiju par valsts eksāmenu! Ella jau pareizi norādījusi, ka šobrīd spēkā esošā pārbaudes kārtība nav objektīva un saprātīga zināšanu pārbaude. Par to vien liecina apstāklis, ka mēneša laika jāiemācās no galvas ne tikai Krimināllikuma vispārīgā daļa, bet arī sevišķā daļa. Turklāt, ja trāpās jautājums par sevišķo daļu jānorāda pēc iespējas visi noziedzīga nodarījuma kvalificētie sastāvi. Vai arī civiltiesībās ir iekļauti daži jautājumi, uz kuriem latviešu valodā nevar sameklēt atbildes vispār, piemēram, profesionālās atbildības priekšnoteikumi (vai kaut kas tamlīdzīgs), un pārskata lekciju laikā par šo jautājumu pasniedzējs nav neko stāstījis. Un tādu piemēru ir daudz. Šī iemesla dēļ valsts eksāmeni, kuri citā starpā, ir paredzēti tikai Latvijas Universitātes juridiskajā fakultātē, nav nekāds rādītājs.

Bet kā tad viņa tika līdz maģistra darbam, ja izkrita valsts eksamenos???

Ja cilvēks, kurš ir uzrakstījis izcilu maģistra darbu (par kuru arī ir piešķirta JV galvenā balva), kurš ir piedalījies un uzvarējis vairākās tiesu izspēlēs un kurš (spriežot pēc atbildēm) ir visnotaļ inteliģents, nevar nokārtot LU valsts eksāmenu, neliecina neko sliktu par cilvēku, bet gan par to, cik absurda un neobjektīva ir šī LU valsts eksāmenu kārtošanas sistēma.

pajautājiet Katrīnei :)

es dikti atvainojos, bet jautāšu vēlreiz: vai tad Katrīne Pļaviņa izkrita eksāmenos?

Ikviens JF fakutlātes absolvents var sev godīgi atzīties, ka ne mācību programma un sistēma, ne eksaminācijas programma un mērķis nav mūsdienīgai izglītības sistēmai atbilstoši. Vienkāršāk sakot, eksāmenu rezultāti diemžēl nav ne tuvu objektīvs rādītājs studenta zināšanām un potenciālam. Pirmoreiz dzirdu par šo meiteni, bet atbildes patiešām jaukas un inetelektuālu un pozitīvu cilvēku raksturojošas. Lai viņai veicas turpmāk!

Vai tad Katrīne Pļaviņa izkrita?