Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

23. Novembris 2010 /Nr.47 (642)

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas judikatūra valsts atbalsta un konkurences lietās
2 komentāri
Ingrīda Labucka
Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnese

Pirmās instances tiesa, kas līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos tika pārdēvēta par Vispārējo tiesu, savu darbību sāka 1989. gadā. Tās izveidei bija divējāds pamats – nepieciešamība izlīdzināt arvien pieaugošo darba slodzi Eiropas Savienības Tiesā (EST) un nodrošināt kvalitatīvu pušu tiesisko aizsardzību. Kopš 2005. gada darbu sākusi arī Civildienesta tiesa. Tādējādi, izveidojot vairāklīmeņu jurisdikcijas sistēmu, indivīdiem ir daudz plašākas iespējas aizsargāt savas intereses, atrisināt tiesiskos jautājumus un, neapšaubāmi, izvairīties no iespējamām kļūdām. No otras puses, Vispārējās tiesas tiesnešiem ir iespējas būt dinamiskiem un inovatīviem, pat reizēm pozitīvi provokatīviem, interpretējot kādu no tiesību normām, ņemot vērā tiesas nolēmumu revīzijas iespējas.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
x
25. Novembris 2010 / 13:17
0
ATBILDĒT
Par rakstu neizteikšos, taču gribētu šai sakarā parunāt par oficiālo terminoloģiju.

Raksta autore, tāpat kā citi juristi, nošķir Eiropas Savienības Tiesu un Eiropas Savienības Vispārējo tiesu. Manuprāt, tas ir nepareizi. Eiropas Savienības Tiesa ir viena no Savienības iestādēm, tā ir visa institūcija, nevis tās atsevišķas "palātas", ja tā vienkārši salīdzina. Līgums par Eiropas Savienību konkrēti nosaka, ka Eiropas Savienības Tiesas sastāvā ir Tiesa, Vispārējā tiesa un specializētās tiesas (19.pants). Tāpēc, ja runājam par to instanci, kas pieņem prejudiciālos nolēmumus un ir otrā instance Vispārējai tiesai, pareizi būtu lietot apzīmējumu Tiesa.
Bella
25. Novembris 2010 / 11:33
0
ATBILDĒT
Secinājums (pēdējā rindkopa) no šādas tiesas tiesneša tomēr varēja būt "dziļāks".
visi numura raksti
Ludvigs Švarcs
Notikums
Sagatavoti būtiski pilnveidojumi vienotā atalgojuma sistēmā
Ministru kabinets 16. novembra sēdē akceptēja Tieslietu ministrijas rosinātos likumprojektus, kas paredz veikt būtiskus grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk tekstā – ...
6 komentāri
Aldis Gobzems
Skaidrojumi. Viedokļi
Maksātnespējas likuma mērķis – parādu piedziņa
2010. gada 1. novembrī spēkā stājās jaunais, Saeimas 2010. gada 26. jūlijā pieņemtais, Maksātnespējas likums.1 Ar jaunā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja 2008. gada 1. janvāra likums ar tādu pašu nosaukumu2 (turpmāk ...
11 komentāri
Katrīne Pļaviņa
Nedēļas jurists
Katrīne Pļaviņa
25 komentāri
Aloizs Vaznis
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai drošības līdzeklis vienmēr ir pamatots cilvēktiesību ierobežojums
Latvijas Republikas Satversmes 94. pantā noteikts, ka nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu. Nenoliedzami, ka Kriminālprocesa likumā paredzētie procesuālie piespiedu līdzekļi ir brīvības ...
1 komentāri
Zanda Zaļuma
Skaidrojumi. Viedokļi
Dokumenta jēdziens Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumos
Rakstā sniegts komentārs par tiesu praksi saistībā ar Krimināllikuma 275. panta piemērošanu attiecībā uz jēdziena "dokuments, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem" izpratni. Jautājums par to, vai jebkuram dokumentam ...
9 komentāri
AUTORU KATALOGS