ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

23. Novembris 2010 /Nr.47 (642)

Vai drošības līdzeklis vienmēr ir pamatots cilvēktiesību ierobežojums
1 komentāri
Aloizs Vaznis
zvērināts advokāts 

Latvijas Republikas Satversmes 94. pantā noteikts, ka nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.

Nenoliedzami, ka Kriminālprocesa likumā paredzētie procesuālie piespiedu līdzekļi ir brīvības atņemšanas vai ierobežošanas veids.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, var secināt, ka procesuālos piespiedu līdzekļus kriminālprocesā drīkst piemērot tikai saskaņā ar likumu.

Kriminālprocesa likuma 241. pantā noteikts, ka procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamats ir personas pretdarbība kriminālprocesa mērķa sasniegšanai konkrētajā procesā vai atsevišķas procesuālās darbības veikšanai, savu procesuālo pienākumu nepildīšana vai nepienācīga pildīšana. Šajā pašā pantā paredzēts, ka drošības līdzekli kā procesuālo piespiedu līdzekli piemēro aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona turpinās noziedzīgas darbības, traucēs pirmstiesas kriminālprocesu vai tiesu vai izvairīsies no šī procesa vai tiesas.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Māris
23. Novembris 2010 / 08:49
0
ATBILDĒT
Atzīstot faktu, ka drošības līdzekļu izvēlē procesa virzītāji varētu rūpīgāk izvērtēt tā nepieciešamību, nākas norādīt arī uz autora apgalvojumiem, kuriem pamatojumu rakstā neatradu.

Piemēram, "procesa virzītājs nereti izmanto drošības līdzekļus aizdomās turētā vai apsūdzētā ietekmēšanas līdzekli procesa virzītājam vēlamas liecības panākšanai, vai arī kā soda veidu bez tiesas sprieduma, lai ieriebtu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam par to, ka procesa virzītājs nevar savākt pietiekamus pierādījumus apsūdzētā nodošanai tiesai."

Jautājums aktuāls, analīze un pamatojums - vāji.
visi numura raksti
Ingrīda Labucka
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības Vispārējās tiesas judikatūra valsts atbalsta un konkurences lietās
Pirmās instances tiesa, kas līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos tika pārdēvēta par Vispārējo tiesu, savu darbību sāka 1989. gadā. Tās izveidei bija divējāds pamats – nepieciešamība izlīdzināt arvien pieaugošo darba ...
2 komentāri
Ludvigs Švarcs
Notikums
Sagatavoti būtiski pilnveidojumi vienotā atalgojuma sistēmā
Ministru kabinets 16. novembra sēdē akceptēja Tieslietu ministrijas rosinātos likumprojektus, kas paredz veikt būtiskus grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk tekstā – ...
6 komentāri
Aldis Gobzems
Skaidrojumi. Viedokļi
Maksātnespējas likuma mērķis – parādu piedziņa
2010. gada 1. novembrī spēkā stājās jaunais, Saeimas 2010. gada 26. jūlijā pieņemtais, Maksātnespējas likums.1 Ar jaunā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja 2008. gada 1. janvāra likums ar tādu pašu nosaukumu2 (turpmāk ...
11 komentāri
Katrīne Pļaviņa
Nedēļas jurists
Katrīne Pļaviņa
25 komentāri
Zanda Zaļuma
Skaidrojumi. Viedokļi
Dokumenta jēdziens Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumos
Rakstā sniegts komentārs par tiesu praksi saistībā ar Krimināllikuma 275. panta piemērošanu attiecībā uz jēdziena "dokuments, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem" izpratni. Jautājums par to, vai jebkuram dokumentam ...
9 komentāri
AUTORU KATALOGS