ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

23. Novembris 2010 /Nr.47 (642)

Dokumenta jēdziens Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumos
9 komentāri
Zanda Zaļuma
LU Juridiskās fakultātes maģistrante 

Rakstā sniegts komentārs par tiesu praksi saistībā ar Krimināllikuma 275. panta piemērošanu attiecībā uz jēdziena "dokuments, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem" izpratni. Jautājums par to, vai jebkuram dokumentam jāatbilst Ministru kabineta 1996. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 154 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi" vai Dokumentu juridiskā spēka likumā ietvertajām prasībām attiecībā uz dokumenta rekvizītiem, lai to varētu atzīt par Krimināllikuma 275. panta noziedzīgā nodarījuma priekšmetu, ir diskutabls turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

2010. gada 17. septembrī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments (turpmāk tekstā – Senāts) lietā Nr. SKK-350/101 pieņēma lēmumu Vidzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2010. gada 25. marta lēmumu un Valmieras rajona tiesas 2009. gada 14. decembra spriedumu atcelt pilnībā un kriminālprocesu lietā izbeigt, motivējot, ka abu instanču tiesas nepareizi piemērojušas Krimināllikumu – nepareizi atzinušas braukšanas talonu par Krimināllikuma 275. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu. Kā norāda Senāts, Krimināllikuma 275. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses obligāta pazīme ir priekšmets – dokuments, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, zīmogs vai spiedogs, tātad jākonstatē, ka tieši šāds dokuments ticis viltots, realizēts vai izmantots. Senāta ieskatā, lēmumā aprakstītajā situācijā faktiskie apstākļi neīstenojas tiesiskajā sastāvā, t. i., braukšanas talons nav atzīstams par dokumentu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākuma.

Lēmumā Senāts norāda, ka likumdevējs, ņemot vērā to, ka jēdziena "dokuments" izpratne ir visai plaša, Krimināllikumā sašaurinājis to "dokumentu" loku, par kuru viltošanu iestājas kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 275. pantu, panta pirmajā daļā nosakot, ka kriminālatbildība pēc šī panta iestājas tikai tad, ja persona vilto tādu dokumentu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem. Tomēr, lai arī Senāts pats secina, ka likumdevējs jau tiesību normas tekstā ir konkretizējis, par kādu dokumentu viltošanu iestājas kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 275. pantu, turpmākajā lēmumu motivācijā Senāts pievēršas braukšanas talona atbilstības jēdzienam "dokuments, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem" noskaidrošanai, par pamatu ņemot šobrīd spēku zaudējušo Ministru kabineta 1996. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 154 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi" un Dokumentu juridiskā spēka likuma prasības attiecībā uz dokumenta rekvizītiem (kā paraksts, dokumenta datums u. c.). Konstatējot, ka dokumentā nav ne Ministru kabineta noteikumos, ne Dokumenta juridiskā spēka likumā noteikto rekvizītu, Senāts secina, ka braukšanas talonam trūkst dokumentam raksturīgo pazīmju un juridiskā spēka, tādēļ tas nav atzīstams par Krimināllikuma 275.

komentāri (9)
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
nRbfVemOoEE
12. Jūlijs 2012 / 06:52
0
ATBILDĒT
hLt7AN jbdxtclfffyf
WKzrkmTJQkMFPX
11. Jūlijs 2012 / 02:19
0
ATBILDĒT
yYDX7q rjvtttfhvefj
WKzrkmTJQkMFPX
11. Jūlijs 2012 / 02:19
0
ATBILDĒT
yYDX7q rjvtttfhvefj
Anonīms lietotājs
25. Novembris 2010 / 19:38
0
ATBILDĒT
Kur KL 275.panta dispozīcijā teikts, ka dokumentam jābūt tādam, kas saistošs jebkurai trešai personai? Interesanti, kāds varētu būt šāda dokumenta piemērs, kas ir "jebkurai trešai personai saistošs"?

Konkrētajā gadījumā, Jūsu terminoloģijā runājot, var teikt, ka noteikumos paredzētā reģistrētā biļete (kompostrēta vai kā citādi) ir "saistoša" pakalpojumu sniedzējam, jo uzliek tam pienākumu pārvadāt pasažieri. Vai ar to nav pietiekami, lai atzītu, ka biļete ir dokuments, kas piešķir tiesības pasažierim?
andris
25. Novembris 2010 / 14:53
0
ATBILDĒT
Šajā gadījumā jāvērtē arī tās tiesības, ko piešķir braukšanas biļete, un cik tas lielā mērā ir attiecināms uz pārvaldes kārtību. Tāpat jāvērtē tiesību attiecamība uz trešo personu kā tādu, vai šis dokuments ir saistoš arī citām personām, kam šis dokuments būtu uzrādīts. Ar braukšanas biļeti tiek ietekmēta sabiedrisko pakalpojumu sfēra, kas ir viena no pašvaldības funkcijām, bet vai šajā gadījumā braukšanas biļetes uzrādīšana jebkurai trešajai personai var būt saistoša. Uzskatu,ka Krimināllikuma 275.pantā dispozīcijā norādītais dokuments ir attiecināms uz tādiem dokumentiem, no kuru izrietošās tiesības vai pienākumi būtu saistoši ne tikai pašai personai, kas to izmanto (sabiedriskajā transportā - konduktoram), bet arī trešajai personai, un no šī dokumenta izrietētu šīs tiesības iegūt kādu labumu no trešās personas.
Anonīms lietotājs
23. Novembris 2010 / 14:13
0
ATBILDĒT
Senatori vienkārši aizmirsuši, ka vispārējās tiesību normas, kas atrodamas Dokumentu juridiskā spēka likumā un MK Noteikumos 154, piemērojamas tikai tiktāl, cik to neierobežo speciālās tiesību normas.
:)
23. Novembris 2010 / 09:49
0
ATBILDĒT
Autorei žetons! Izskatās, ka AT Senāts kārtējo reizi ir pārteoretizējies un kārtējo reizi iebraucis dziļās auzās.Vai cienījamie senatori ir aizmirsuši par tādu jēdzienu kā "likuma gars" un vadās tikai pēc jēdziena "likuma burts"?
Māris Leja
23. Novembris 2010 / 08:34
0
ATBILDĒT
Tomēr pēc vispārējā principa noziedzīgam nodarījumam ir jāpiemīt zināmai bīstamības pakāpei, t.i., vismaz teorētiski jāpastāv draudiem radīt kaitējumu kādām ar likumu aizsargātām tiesībām vai interesēm. Darbība, kas no paša sākuma nerada nekādu apdraudējumu, neattaisno soda piemērošanu (Vācijas Federālās Augstākās tiesas lieta: Urteil vom 08.12.1981 (1 StR 706/81). Pieejams: http://beck-online.beck.de/default.aspx?TYP=reference&Y=300&Z=B HSt&B=30&S=285&CONTEXTDOCID=58996961.

Tāpēc krimināltiesiskā atbildība par formālu nodarījumu atkrīt, ja konkrētā situācijā noziedzīga nodarījuma objekta apdraudējums ir pilnībā izslēgts Beckemper K. Ende und Wiederaufleben der Insolvenzantragspflicht Anmerkung zu BGH 5 StR 166/08 – Beschluss vom 28. Oktober 2008. Online Zeitschrift für Höchstrichterliche Rechtsprechung zum Strafrecht. 2/2009 Pieejams: http://www.hrr-strafrecht.de/hrr/archiv/09-02/index.php?sz=6
Austrijas Augstākās tiesas lieta: Geschäftszahl 13Os75/78 (13Os76/78), Entscheidungsdatum 18.01.1979. Pieejams:

http://www.ris.bka.gv.at/Dokument.wxe?Abfrage=Justiz&Dokumentnu mer=JJT_19790118_OGH0002_0130OS00075_7800000_000.

Tomēr konkrētā gadījumā pārvaldības kārtības apdraudējums nebija izslēgts. Ar pārvaldības kārtību saprotama tiesību normās noteiktā izpildvaras administratīvo funkciju īstenošana. Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 19.punktu par pašvaldības autonomo funkciju atzīta sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana. Tas ir pašvaldības publiski-tiesisks pienākums. Pienākums organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus nozīmē, ka pašvaldībai ir jānodrošina iedzīvotājiem iespēja saņemt šo pakalpojumu. Savukārt tas, vai pašvaldība minētos pakalpojumus sniedz pati vai deleģē to sniegšanu privātpersonai, ir pašvaldības izvēle (Sk. AT Senāta 2009.gada 16.februāra lēmumu lietā Nr.SKA-16/2009 par pašvaldības kompetenci siltumapgādes jomā (likuma „Par pašvaldībām” 15.p. 1.d.1.pnkt.) un AT Senāta 2004.gada 7.decembra lēmumu lietā Nr.SKA-256/2004 par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu (likuma “Par pašvaldībām 15.p. 1.d. 1.pnkt.).

Neatkarīgi no tā, vai pašvaldība šos pakalpojumus sniedz pati vai deleģē to sniegšanu privātpersonai, nevar apgalvot, ka netiek apdraudēta pārvaldības kārtība, konkrētā situācijā – sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana. Pirmajā gadījumā apdraudējums izpaužas tajā, ka pašvaldība negūst ienākumus par pakalpojuma sniegšanu. Tas var radīt finansiālas grūtības un apdraudēt šī pakalpojuma sniegšanu turpmāk. Otrajā gadījumā apdraudējums ir mazākas intensitātes, tomēr joprojām saglabājas, jo finansiālas grūtības var ciest privātpersona, kas sniedz šo pakalpojumu. Tās atteikšanās vai nespēja sniegt pakalpojumus pilnā apmērā vai kādā daļā sašaurina pašvaldības izvēles iespējas izraudzīt pakalpojuma sniedzēju. Tātad braukšana ar viltotu biļeti sabiedriskā transportā vismaz teorētiski apdraud pašvaldības autonomās funkcijas pildīšanu.

Māris Leja
23. Novembris 2010 / 08:33
0
ATBILDĒT
Piekrītu autorei:

Ir vispāratzīts, ka vispārējā tiesību norma piemērojama tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma. Dokumentu juridiskā spēka likumā un MK Noteikumos Nr.154 ietvertās normas ir vispārējās attiecībā pret citos normatīvajos aktos ietvertajām speciālajām tiesību normām jautājumā par dokumentu rekvizītiem. Tāpēc nav izslēgts, ka speciālajos normatīvajos aktos paredzētas citas prasības, lai konkrēta tipa dokuments iegūtu juridisku spēku.

Braukšanas talonam tiešām iztrūkst daļa rekvizītu, kurus paredz MK Noteikumi Nr.154, kas bija spēkā uz nodarījuma izdarīšanas brīdi. Tomēr biļešu obligātie rekvizīti ir uzskaitīti MK Noteikumu Nr.843 „Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība” 51.-55.pantos, t.i., speciālajā normatīvajā aktā. Pilsētas nozīmes maršruta biļetē nav paredzēts nedz paraksts, nedz izdošanas datums. Šo noteikumu 17.pants nosaka, ka pasažiera braukšanas tiesības sabiedriskajā transportlīdzeklī apliecina biļete. Tātad braukšanas biļete nepārprotami ir dokuments, kas piešķir tiesības.

Ievērojot minēto, nepareiza ir AT Senāta tēze, ka Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.pantā un MK Noteikumu 154. 18.pantā norādītie rekvizīti ir minimālās prasības jebkuram dokumentam, ja normatīvie akti nenosaka vēl citas obligātās prasības.

Jāatzīmē, ka ar MK Noteikumu Nr.154 18.pantā un Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.pantā norādīto rekvizītu „paraksts” nav domāts jebkuras personas paraksts, bet gan dokumenta autora paraksts, resp., dokumenta izgatavotāja/izsniedzēja paraksts. Tāpēc, ja nosakot, vai dokuments piešķir kādas tiesības vai atbrīvo no tiesībām, vadīties tikai pēc šiem normatīvajiem aktiem, sanāk, ka arī tāds tradicionāli par KL 275.panta priekšmetu atzītais dokuments kā pase, vairs nebūs par tādu uzskatāms, jo, lai gan tajā ir paraksts, bet tas ir nevis dokumenta autora, bet gan dokumenta turētāja paraksts, t.i., personas paraksts, kurai pase izsniegta. (sk. Personu apliecinošu dokumentu likuma 5.p.).

Arī pārējie AT Senāta argumenti neliedz braukšanas talonu uzskatīt par KL 275.panta paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu.

Fakts, ka par braukšanu bez biļetes paredzēta administratīvā atbildība, ir nenozīmīgs. Viltota braukšanas talona izmantošana sabiedriskā transportā ir kas vairāk par braukšanu bez biļetes. Tātad braukšana ar viltotu braukšanas talonu iziet ārpus APK 136.panta sastāva robežām. Saskaņā ar APK 9.panta otro daļu administratīvā atbildība par šajā kodeksā norādītiem pārkāpumiem iestājas tikai tad, ja par tiem pēc to rakstura nav paredzēta kriminālatbildība.

Fakts, ka LKK 190.2pants paredzēja atbildību par braukšanas biļešu viltošanu, bet šobrīd analoga KL panta nav, neizslēdz, ka šādas darbības aptver kāds vispārīgāk formulēts pants, konkrētajā gadījumā – KL 275.pants.

Tam, ka krimināltiesību teorijā un judikatūrā nav izteikts viedoklis, ka braukšanas talons atzīstams par dokumentu, nav nozīmes, jo neviens juridiskās literatūras avots vai tiesu nolēmums nepretendē uz pilnīgu un visaptverošu KL 275.pantā paredzēto priekšmetu uzskaitījumu.

Pamatota ir gan tēze, ka par KL 275.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu var būt tikai tāds dokuments, kas apdraud pārvaldības kārtību. Tomēr apšaubāms, ka šāds apdraudējums nav noticis konkrētā situācijā.

KL 275.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums, ja vien nav konstatējama panta otrajā daļā paredzētā kvalificējošā pazīme – būtisks kaitējums – ir pieskaitāms pie formāliem noziedzīgiem nodarījumiem. Formālie noziedzīgie nodarījumi raksturīgi ar to, ka to izdarīšana nerada konkrētus, bet tikai abstraktus draudus. Tāpēc tiesnesim nav nepieciešams katrā atsevišķā gadījumā pārliecināties par konkrēta apdraudējuma esamību. Tomēr pēc vispārējā principa noziedzīgam nodar
visi numura raksti