ŽURNĀLS Numura tēma

7. Decembris 2010 /Nr.49 (644)

Tiesnešu atalgojums Atlīdzības likumā – Satversmes pārkāpums
30 komentāri
Aldis Gobzems
zvērināts advokāts 

Viena no pēdējā laika aktuālākajām diskusijām ir par tiesnešu amata atlīdzībām. Saeima šobrīd izskata vairāku likumu grozījumus ar mērķi radīt vienotu tiesisko regulējumu, kurā cita starpā noteiks arī tiesnešu algas. Tiesisko regulējumu plānots iekļaut jau spēkā esošajā "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (turpmāk – Atlīdzības likums) grozījumu veidā.1 Tiesiskā regulējuma pieņemšana šādā redakcijā, kādā tas šobrīd tiek izskatīts Saeimā, autoraprāt, ir pretrunā ar tiesiskas valsts principu trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, tādēļ, ka tiesnešu amata atlīdzību samazināšana (kas tiks panākta ar grozījumu iekļaušanu Atlīdzības likumā) ir prettiesiska, kā to jau norādījusi Satversmes tiesa, otrkārt, tiesnešu amata algas noteikšanas princips ir neatbilstošs un nesamērīgs tiesneša amatam un samaksas apmērs nav "pietiekošs", lai nodrošinātu neatkarīgas tiesas principa ievērošanu, un visbeidzot, treškārt, jo ar tiesnešu amata atlīdzību iekļaušanu Atlīdzības likumā tiks panākta iespēja izvairīties no Satversmes tiesas sprieduma izpildes,2 kas ir klaji pretrunā ar tiesiskas un demokrātiskas valsts principu.

Rakstā autors gan kā juridiskās profesijas pārstāvis, gan arī kā privātpersona, kura ir ieinteresēta valsts demokrātijas un tiesiskuma izaugsmē, vēlas izteikt savu viedokli diskusijā par tiesnešu atalgojumu un pamatot izvirzītos apgalvojumus.

I. Tiesnešu neatkarība un tiesiska valsts

Nav šaubu, ka Satversmes 83. pantā nostiprinātais tiesnešu un tiesas neatkarības princips, kurš sevī ietver "taisnīgu tiesu" kā neatkarīgu un objektīvu tiesu varas institūciju, kas izskata lietu,3 ir viens no demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatprincipiem, to uzsvērusi arī Satversmes tiesa.4 Tāpat Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka tiesnešu neatkarība ir cieši saistīta gan ar varas dalīšanas principa īstenošanu,5 gan arī tiesiskuma principa ievērošanu,6 kas savukārt ir demokrātiskas un tiesiskas valsts viens no stūrakmeņiem.7

Jāpiebilst, ka tiesnešu neatkarība nav vien demokrātijas kā principa ideoloģiski nepieciešama sastāvdaļa, bet gan tāda, bez kuras demokrātija nav iedomājama vispār.8 Tiesu neatkarības nodrošināšanas īpašā nozīme izpaužas arī tādējādi, ka minētā principa ievērošanā ir ieinteresēts ikviens,9 jo tiesu varas pieņemtie lēmumi var tieši skart ikvienu. Tādējādi top skaidrs, ka, ņemot vērā tiesu varas uzdevumus, tiesnešu neatkarība un tiesas kā institūcijas neatkarība ir obligāts priekšnoteikums, lai valsti uzskatītu par demokrātisku un tiesisku.

1. Tiesneša atlīdzības loma tiesas neatkarības principa ievērošanā

Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa jau 1969.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (30)
30 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
viens
10. Decembris 2010 / 17:23
0
ATBILDĒT
vēlos teikt, ka arī esmu tiesnesis un strādāju ne pārāk ilgi, bet norādīšu to, ka es nepiekrītu nevienam komentētājam, ka Satvresmes tiesas spriedums nav jāpilda. Tas novedīs pie tiesiskā nihilisma. Attiecībā uz attalgojumiem, es nepiekrītu, ka tiktu mainīta noteiktā sistēma likumā \"Par tiesu varu\" (kas atzīta par pareizu un labu no Eiropas Saviebnības atbildīgo komisiju pārstāvju puses), bet es pieļauju to, ka valdība krīzes laikā procentuāli varēja samazināt atalgojumu, ko Satversmes tiesa savā spriedumā atzina par saprātīgu soli. Mēs nedzīvojam vakumā un saprotam grūto ekonomisko situāciju valstī, esam paši nākuši no tautas, bet negribam pieļaut to, ka Valsts un pašvaldības institūcijās strādājošie vadošie ierēdņi vai pat arī parastie ierēdņi saņem atalgojumus,ar kuriem tiesnešu atalgojums izskatās pavisam niecīgs (mazāks par 20-30%) un nav konkurējošs.Pie tam arī krīzes laikā 2009.gadā vairākiem vadošiem ierēdņiem tika paceltas algas pat par 20-30%. Tas nav taisnīgi ne tikai attiecībā pret nodokļu maksātājiem, bet arī attiecībā pret tiesnešiem. Es pats gribu tādu atalgojumu, lai varētu brīvi izdīvot un neskatītos apkārt un nemeklētu citu darbu, jo šis darbs man patīk. Par ideju vien es jau strādāju no 1996 līdz 1999.gadam policijā, kur par savu darba algu remontējām dienesta automašīnas un arī par saviem līdzekļiem iegādājāmies degvielu. Tagad es nevēlos nokļut tādā pašā situācijā, kad man jādomā ar ko barot bērnus un kā pašam izdzīvot. Saprotu arī skolotājus, jo mana sieva arī ir skolotāja,tāpat saprotu pensionārus, jo mans tēvs un māte ir pensionāri, kuriem es finansiāli bieži palīdzu. Cilvēki, lūdzu esiet iecietīgi un neaizvainosim viens otru, jo tas ne pie kā laba nenovedīs...Ar patiecu cieņu pret cilvēkiem un tautu Jūsus Tiesnesis.
Maldis
10. Decembris 2010 / 12:27
0
ATBILDĒT
Protams, ka tiesnešu atalgojums ir viens no korupcijas riska faktoriem, jo zemāka alga un sociālais nodrošinājums, jo lielāks risks. Skaidrs, ka Satversmes tiesas spriedumi ir saistoši ikvienam. Pieļauju, ka Gobzema kungs tikai pauž savu viedokli un tas nav mēģinājums savu vai savu klientu interešu vārdā izpelnīties tiesnešu atzinību. Tomēr - arī pašiem tiesnešiem vajadzētu paskatīties uz sevi ar nedaudz kritisku aci un kontekstā ar esošo situāciju valstī. Proti, nevar teikt, ka tiesas darbs būtu vērtējams tikai atzinīgi, jo ļoti bieži nākas lasīt vāji argumentētus, juridiski defektīvus un aplamus spriedumus, kas pēcāk tiek atcelti vai vēl ļaunāk - stājas spēkā. Saprotu tiesnešu pozīciju - \"Jūs paši solījāt - pildiet!\" Tomēr, arī tiesnešiem vajadzētu saprast, ka finansējums ir tik liels, cik lielas ir iespējas. Visbeidzot, nevar neņemt vērā arī to, kas tika publiskots pāgājušās svētdienas raidījumā De Facto - tiesnešu personiskās finansiālās grūtības, kas, piemēram, civillietas izskatot, var radīt šaubas par konkrēta tiesneša objektivitāti un spēju saprast civiltiesiskās apgrozības principus (rūpīga saimnieka jēdzienu tai skaitā).
IJ
10. Decembris 2010 / 11:38
0
ATBILDĒT
Tiešām pazudis pirms komentētāja "viedokļa" izteiktais Leo komentārs! Un, vai drīkst jautāt -kas tur bija tik nepieņemams tajā komentārā, vien norāde, ka tiesneši nav pārāki par ārstiem u.tml., ka Satversme to neparedz. Tiešām kauns!
Pauls
10. Decembris 2010 / 09:33
0
ATBILDĒT
Cerēju Gobzema darba noslēgumā ar maziem burtiņiem izlasīt patiesos šā raksta iemeslus.

Tā kā neko neatradu, jājautā, kad jurists izklāstīs savus apsvērumus par ekonomisko situāciju valstī, kā arī viedokli par tiesnešu darba kvalitāti un salīdzinās, piemēram, ar ārsta atalgojumu.

Fotogrādfija gan izdevusies - visu cieņu!
viedoklis
9. Decembris 2010 / 20:05
0
ATBILDĒT
Nožēlojumi no JV puses dzēst ārā nedaudz provokatīvus komentārus, starp citu, par tēmu!

Un Jūs vēl savās redaktora slejās melšat par nez kādu vārda brīvību.

Kauns!

viedoklis
9. Decembris 2010 / 13:21
0
ATBILDĒT
Izskatās pēc prastas ziepēšanās Krievzemes stilā. Un skumjākais, ka tas arī nostrādās.

Komentāros jau var redzēt kā mūsu NEATKARĪGIE tiesneši slavē centīgo advokātu.
Armands
8. Decembris 2010 / 16:31
0
ATBILDĒT
Nu gan, nu gan!

Protams, ka jebkuras demokrātiskas valsts standarts ir trīs valsts varas atzari. Tikai nevajag aizmirst, ka šī valsts vara, kas tiek sadalīta trīs institūciju - likumdošanas, izpildu un tiesu - starpā, nav Dieva dota vai vienkārši no gaisa nokritusi. Valsts vara izriet no suverēna, tā ir tautas vara, kas tiek tālāk deleģēta un sadalīta starp šiem trīs varas atzariem. Tāpēc nevajag te nicinoši izteikties par Bauskas tanti (lasi, tautu), jo tiesu (tiesnešu) varu veido arī šai Bauskas tantei piederošā vara, ko viņa, cita starpā, ir uzticējusi Jums, sagaidot, ka Jūs šo uzticību attaisnosiet. Diezgan augstprātīgs izklausās tas Jūsu izteiksmes veids.



PS. un nevajag gausties par tiesnešu pretnostatīšanu sabiedrībai, ja tiesneši ar saviem izteikumiem paši to dara (tas vien bija ko vērts, kad svētdienas vakara ziņu raidījumā Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja Zita Kupce atļāvās pateikt, ka, redz, viņa par medmāsu varot strādāt, bet medmāsa par tiesnesi gan nevarot; atļaušos atgādināt, ka arī medmāsām ir nepieciešama speciālā izglītība, kuras Kupces kundzei, visticamāk, nav. Tāpēc nevajag tiesnešiem sevi pataisīt par svētajām govīm, kā to akurāt ar saviem izteikumiem darīja Kupces kundze).



PPS. ārsti un skolotāji, kuri strādā valsts finansētajās slimnīcās un skolās, ietilpst izpildvarā.
Policists
8. Decembris 2010 / 15:40
0
ATBILDĒT
Atcerieties tikai, kas to spriedumu pieņēma!

Tiesneši, kas paši slīgt finansiālos parādos un tāpēc nav spējīgi objektīvi par tādām lietām lemt.





Vai kriminālprocesā tiesnesis var lemt par soda noteikšanu savam bērnam?
tiesnese
8. Decembris 2010 / 15:20
0
ATBILDĒT
Pieņemot, ka šo profesionālo žurnālu lasa lielākoties juristi, izbrīnu raisa tādu "juristu" komentāri, kas uzskata, ka Satversmes tiesas spriedums faktiski vēsā angļu mierā nav ievērojams, jo lūk citām sabiedrības grupām (ārsti, skolotāji, pensionāri) algas neviens nepaceļ un ko tie tiesnbeši iedomājušies.

Mēs neesam neko iedomājušies, jo algas samaksas sistēmu mums noteica likumdevējs (nevis mēs paši), kurš tagad uz emocionālas bļaustīšanaās pamata, grib šo likumu bez jebkādas juridiskas argumentācijas atcelt un turklāt vēl nepildīt Satversmes tiesas spriedumu, jo tas viņiem, lūk, vienkārši nav izdevīgs. Tad jāsāk ar to, ka jālikvidē Satversmes tiesa un tad jau varēs darīt ko grib un kā grib - nebūs muļķīgi jābļaustās.

Daži komentētāji aizmirst, ka tiesnešinav vienkārši dAļa no sabiedrības, bet pārstāv vienu no Satversmē noteiktajām valsts trīs varām. Nevienā no valsts varām neietilpst tie paši ārsti, skolotāji un pensionāri u.c. cienījamu profesiju pārstāvji. Uz 3 valsts varām pastāv jebkura demokrātiska valsts. Par ko te vispār runāt Bauskas tantes līmenī?
Anonīms lietotājs
8. Decembris 2010 / 02:03
0
ATBILDĒT
Jāpiekrīt, ka tiesnešu algām jāatbilst realitātei. Tāpat jaņem vērā atbildība, kuru uzņemas tiesneši, it seviški taisot spriedumus krimināllietās. Nav pareizi, ka, piemēram, kāds pašvaldības ierēdnis pēc algu samazināšanas (!) saņem gandrīz tikpat daudz, cik tiesnesis pirmajā instancē. Tas nav adevekāti.

Vispār jurista karjerai jābeidzas ar tiesneša amatu, un šeit ir svarīgi nodrošināt labu atalgojumu.

arī jurists
7. Decembris 2010 / 22:39
0
ATBILDĒT
Gobzemam un viņa apšaubāmiem klientiem svilst aste, tāpēc tā pieglaimojas nabadziņš tiesnešiem. Diezgan prasti no šā zīmuļa puses.
ledene
7. Decembris 2010 / 21:55
0
ATBILDĒT
valstī taču krīze beigusies, var jau maksāt tik cik maksāja..nodokļi pacelti, ir taču no kā. kur problēma?
ledene
7. Decembris 2010 / 21:55
0
ATBILDĒT
valstī taču krīze beigusies, var jau maksāt tik cik maksāja..nodokļi pacelti, ir taču no kā. kur problēma?
Valrieksts
7. Decembris 2010 / 21:34
0
ATBILDĒT
Čau, Aldi. Kāpēc Tev jocīgs niks?
er05018
7. Decembris 2010 / 21:32
0
ATBILDĒT
Bet es piekritu autoram. Manuprāt ļoti objektīvs un pamatots viedoklis. Tiešam, autors ir ne tikai patīkams pēc izskata, bet arī gudrs.

Un pēc komentāriem spriežot, autors ir tajā „juristu pulciņā”, kuri tiešam par šo tēmu doma līdzīgi.

c`mon
7. Decembris 2010 / 13:58
0
ATBILDĒT
Nav jau runa par to, ka tiesnešiem varētu nemaksāt algas vispār, bet gan par to, ka tās varētu nebūt n-tās reizes lielākas par visu pārējo valsts algotņu algām (ieskaitot Ministru prezidentu un Valsts prezidentu).

Pie cik tūkstošiem latu sākas tiesneša neatkarība? Ar diviem pietiek vai vajag obligāti trīs, četrus, piecus?

Pirms atbildi, atceries, ka pusei no Latvijas strādājošajiem iedzīvotājiem alga šogad ir SAMAZINĀTA un atšķirībā no tiesnešiem šo algu viņiem uz pusi nākamgad diemžēl nepalielinās.
Es
7. Decembris 2010 / 13:51
0
ATBILDĒT
Ieskataties skaitļos - piedāvātais variants ir konkurētspējīgs. Pirmās instances tiesnesis pelnītu aptuveni 1200 Ls un ST prieksēdetājs ap 3000 lati.
Arno
7. Decembris 2010 / 13:26
0
ATBILDĒT
Neaizmirsīsim, ka tiesnešu atalgojuma (te domāju spēkā esošo kārtību) noteikšanai bija vismaz divi mērķi:

1) mazināt tiesnešu korupcijas risku;

2) piesaistīt šai profesijai pašus labākos juridiskos prātus, t.i.radīt konkurenci uz šiem amatiem.

Nenoliegsim, ka vismaz šie abi mērķi ir sasniegti - korupcijas riski ir niecīgi, lai arī nekad nevienā valstī neviens neņemsies apgalvot, ka tādu nav vispār. Bet ejot uz tiesu, pirmā doma taču vairs nav - diez vai viņš ņem vai neņem? Un par labākajiem prātiem - vai, piemēram, prof. Torgāns pamestu savu praksi un dotos uz AT taisīt spriedumus, ja netiktu piedāvāts konkurētspējīgs atalgojums (jā, pats augstākais kāds juridiska darba veicējam par godīgu darbu tiek piedāvāts)? Šādas atalgojuma sistēmas ietekme uz demokrātiju, tiesu varas taisnīgumu un attīstību (nenoliegsiet taču, ka spriedumu kvalitātē ne tikai administratīvajās lietās pēdējos gados ir sperts liels solis) ir nepārvērtējama. Un visbeidzot, tiem, kuri sten un pukst latviskā skaudībā - c'mon, urbiet un konkurējiet uz tiesnešu vietām.
Astena
7. Decembris 2010 / 13:01
0
ATBILDĒT
Pilnībā piekrītu. Tiesneši jūtas absolūti atrauti no sabiedrības, no situācijas valstī.



Un kur redzēts tāds absurds, ka cilvēki, kam 300 tk liels parāds var objektīvi lemt par savu atalgojumu atbilstību satversmei.
Voldemārs
7. Decembris 2010 / 12:54
0
ATBILDĒT
Un cik saņem ārsti ārvalstīs, salīdzinot ar mūsu ārstiem? Un cik saņem mūsu pensionāri, salīdzinot ar vienaudžiem Zviedrijā?

Salīdzinājums ar citu valstu tiesnešu algām nav arguments, izlemjot tiesnešu algu jautājumu Latvijā.

Arguments varētu būt salīdzinājums ar to cik liela procentuāli (nevis naudas izteiksmē) ir tiesneša alga ārvalstīs (krīzes skartajās, piemēram, Islandē, Grieķijā, Portugālē) pret vidējo algu tautsaimniecībā un pret vidējo algu valsts pārvaldē.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 10
visi numura raksti
Numura tēma
Tiesnešu algas – viedokļu krustugunīs
Kopš pēdējā Satversmes tiesas sprieduma tiesnešu atalgojumu lietā pagājuši aptuveni pieci mēneši. Abi spriedumi līdzšinējo tiesnešu atlīdzības sistēmu, kas ir paredzēta likumā "Par tiesu varu", atzina par atbilstošu Satversmei un ...
9 komentāri
Dzintra Pededze
Notikums
Leģendāra personība Latvijas juristu vidū  
Aivars Endziņš. Bez šī vārda nav iedomājama nedz Latvijas neatkarības atjaunošana, nedz arī Latvijas tiesību sistēmas izveidošana un attīstība. Aivars Endziņš ir leģendāra personība Latvijas juristu vidū: viens no Neatkarības ...
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Prettiesiski iegūta īpašuma tālākpārdošanas sekas
Tikai studentiem dotos kāzusos kāds praksē noticis gadījums ir vienkāršots, uzsverot vienu, divus risināmos jautājumus. Tiesu praksē šāda vienkāršošana nenotiek, kaut arī jāizceļ mezglu punkti. Kā liecina profesora Jāņa ...
10 komentāri
Gunta Višņakova
Nedēļas jurists
Gunta Višņakova
Numura tēma
Kāda ir tiesnešu atlīdzība šobrīd un kāda tā varētu būt
Budžeta pieņemšanas priekšvakarā aktivizējusies diskusija par tiesnešu algu sistēmu. Pagājušajā nedēļā, 30. novembrī, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā ar Saeimas pārstāvjiem tikās tiesneši, Tieslietu ...
4 komentāri
AUTORU KATALOGS