ŽURNĀLS

Akceptēts Zvērinātu advokātu padomē 1999. gada 1.martā

Latvijas Republikā pēc tās neatkarības atjaunošanas — 1991. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas pieņemšanas — sākās jauns posms patstāvīgas likumdošanas attīstībā un normatīvo aktu izstrādē. Vieni no pirmajiem atjaunotajiem un jaunizstrādātajiem normatīvajiem aktiem noteica īpašuma formu maiņu, tai skaitā tika uzsākts privatizācijas process, nekustamo īpašumu denacionalizācijas process un zemes reforma. Pēc vairāk nekā piecdesmit gadu pārtraukuma, kad valstī noteicošā īpašuma formas bija valsts, sabiedriskais un personiskais īpašums (personiskajā īpašumā atradās dzīvojamā māja), ar likumdošanas palīdzību izveidojās jauns līdz šim nepazīstams īpašnieku veids — privātīpašnieki.

Apskatot likumdošanu, kas regulē jautājumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, jāsecina: izveidojās divi privātīpašnieku veidi: vieni — tiem, kam pieder zeme, otri — tiem, kam pieder ēkas, būves un komunikācijas. Starp abiem šiem privātīpašnieku veidiem bieži vien pastāv nesaskaņas, un šo nesaskaņu cēlonis ir nepilnīgā likumdošana, kura pietiekami konkrēti neformulē un nereglamentē pušu tiesības un pienākumus, atstājot daudzus būtiski svarīgus jautājumus izlemt, pusēm vienojoties. Diemžēl bieži panākt kompromisu un savstarpēji vienoties ir gandrīz neiespējami, līdz ar to strīdi tiek izskatīti tiesās.

Saskaņā ar Civillikuma 927.pantu — "Īpašums ir pilnīgas varas tiesība pār lietu, t.i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību".1 Šo pantu vajadzētu tulkot šaurākā nozīmē, ja saskaras divu privātīpašnieku intereses vienā nekustamajā īpašumā, jo viena privātīpašnieka tiesības nedrīkst būt svarīgākas par otra privātīpašnieka tiesībām.

Normatīvie akti, kas regulē ēku, būvju un komunikāciju tiesisko statusu LR likumdošanā

Saskaņā ar Būvniecības likumu, būve ir "arhitektonisks, tehnisks vai konstruktīvs virszemes, pazemes vai zemūdens stacionārs darinājums ar attiecīgām tehniskajām iekārtām atkarībā no paredzētās funkcijas.