ŽURNĀLS Redaktora sleja

22. Februāris 2011 /Nr.8 (655)

Quo vadis, jurist
19 komentāri

Jaunais tieslietu ministrs savas darbības pirmajās simts dienās uzmanību veltījis arī juridiskās izglītības iegūšanai. Viņš uzmanību vērsis uz juristu pārprodukciju – Latvijā tiekot “sarūpēts” vairāk jauno juristu, nekā tas esot nepieciešams, un tas šiem jaunajiem lietpratējiem apgrūtinot darba atrašanu.

Patiešām, ja raugāmies uz iekārojamāko profesiju reitingiem studētgribētāju vidū, tieslietas tradicionāli atrodas augstākajās vietās. Patiešām, ik gadus vairāki simti jauniešu saņem kārotos un sūri grūti pelnītos diplomus, kas apliecina jurista palīga, juriskonsulta vai jurista kvalifikācijas iegūšanu.

Augstskolas tirgus apstākļos sekmīgi reaģē uz sabiedrības pieprasījumu – tiek vērtas vaļā arvien jaunas un dažādas jurisprudences studiju programmas. Atšķirībā no eksaktajām zinātnēm tieslietu studijas jau arī ir gana lētas – nevajag nedz plašas laboratorijas, nedz arī eksperimentālās darbnīcas. Pietiek ar dažiem galdiem, krēsliem un tāfeli. Sajūtas gan kā vecās kara filmās: paātrinātie virsnieku kursi Lielā Tēvijas kara apstākļos. It kā esošie juristi zustu kaut kādā aizspogulijā, un augstskolas steigšus steidz “ražot” nepieciešamos kadrus ar mērķi pēc iespējas ātrāk “mest” tos darba frontē.

Līdztekus šim juristu manufaktūru apjomam vērojams cits paradokss. Profesors Kalvis Torgāns vērīgi piefiksējis, ka juristu pārprodukcija neveidojas darba tirgū – vēl joprojām daudzviet pietrūkst labu savas jomas lietpratēju. Pat krīzes un pietiekami augstā bezdarba apstākļos ir gana grūti aizpildīt juristu vakances. Un pat tādos gadījumos dažkārt par atrastajiem “speciālistiem” nākas teikt – attiecīgo jomu viņš vēl lāgā nepārzina, bet ir gana jauns un centīgs, gan jau nepieciešamās zināšanas un prasmes apgūs procesā, jau veicot uzticētos pienākumus.

Gana loģisks varētu būt jautājums – kāpēc pietiekami populārās tieslietu studiju programmas un lielais absolventu skaits šajās programmās visdažādākajās augstskolās nenodrošina pietiekamu labu juristu klāstu, no kuriem varētu izvēlēties gan valsts iestādes, gan privātais bizness. Vai problēma ir studiju programmu un “skarbās dzīves” prasību nesaderībā? Vai arī pašu studējošo pārspīlētās ambīcijās un optimistiskā savu spēju un varēšanu novērtēšanā? Iespējams, vainīgos varēsim sākt meklēt arī pamatskolas un vidusskolas izglītības sistēmā, jo studētgribētājs jau atnāk uz augstskolu kā nobriedusi personība.

Modernā dzīve ir arī mainījusi sabiedrības skatījumu uz jurista profesiju. Tai vairāk nav elitāra mākslinieciskuma auras, kas sekmīgai praktizēšanai prasīja dziļas kultūras saknes, labu stilu un smagu darbu, ko apslēpt mirkļa improvizācijas vieglumā. Mūsdienās jurists vairāk asociējas ar amatnieka arodu. Neesot jēgas runāt nedz par taisnīgumu, nedz profesijas ētiku un atbildību. Galvenais ir apgūt, kā virpot pēc iespējas vairāk prasību pieteikumu stundā un kādā veidā pēc iespējas likumiskāk kārtot savas lietas.

0
komentāri (19)
19 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Armands
26. Februāris 2011 / 01:11
0
ATBILDĒT
Bravo, Maza!
Maza
25. Februāris 2011 / 16:47
0
ATBILDĒT
Apstrīdu Jūsu tēzi, ka tiesību nozarēs strādājošās personas, kuras darbojas noteiktu termiņu, īstermiņa mērķu un pasaulīgu lietu vadītas(naudas), ir smagas anomijas upuri.



Lasot Jūsu vārsmas, nevaru nepamanīt tādu kā izredzētās profesijas un kāda pašdefinēta sociuma izcelšanu. Lūk, ir dzīvē tie īstie juristi, kuriem ir tāda vai citāda vērtību skala(acīmredzot tāda kā Jums) un izpratne par to īsto jurista dabu, tie tad ir tie Īstenie. Jūsu pausto viedokli, savukārt, socioloģija kā fenomenu raksturo šādi, - narcisizms. Proti, nav ko vērtēt prastā kantora jurista papīru rakstīšanu un tulkošanu, juridiski īstenāk ir rakstīt kādu dziļdomīgu zinātnisko darbu, tīksmināties par savu augsto domas lidojumu un izsmalcināto juridisko tehniku, jo tā ir tā īstenā jurista sūtība, - būt par mākslinieku un mūsu sabiedrības gara milzi. Tie, kas raksta papīrus un pūlas palīdzēt cilvēkiem ikdienā nokārtot viņu sāpīgās problēmas, par juristiem tikai izliekas.



Manuprāt šeit ir fundamentāli sajaukti profesionāli tiesību zinātnieki ar ikdienas juristiem, kuriem ir jārisina mazo cilvēku lielās traģēdijas. Praksē ir nācies sastapties ar gara milžiem materiālo tiesību doktrīnā, kuri vienā procesuālajā dokumentā saraksta tādu vājprātu, ka rodas sajūta, ka šis cilvēks pēdējos 10 gadus no vienas CPL nodaļas ārā nav izkāpis. Lidinās pa mākoņiem, nepārzin konkrēto institūtu, taisa uz smiltīm balstītu zinātni, bet sausais atlikums klientam, - nekāds. Jums nav tiesību saukāt kādu par neīstu juristu, tikai tāpēc, ka viņa darbs ir mehānisks(copy-paste pluss daži papildus punkti) un vērts uz īstermiņa mērķi(atrisināt klienta problēmu).



Piekrītu, ka daudzi juristi nav zinātnieki un gara milži, tomēr narcisizms ir tikpat nelāgs.



PS, - anomija ir sociālo normu ievērošanas pamatojuma trūkums cilvēka apziņā. Kā tieši izpaužas šo neīsto juristu sociālo normu ievērošanas apziņas trūkums? Tas, ka kādam ir nedaudz cita vērtību skala un ikdiena, nenozīmē to, ka šis cilvēks ikdienā neredz pamatojumu uzvesties likumīgi.
IJ
24. Februāris 2011 / 15:38
0
ATBILDĒT
Jums Roko, ir tipiski komerciāla pieeja un neviens neliedz jums meklēt darbiniekus, kas atbilst jūsu izvirzītajām prasībām. Taču no Jūsu nostājas izriet - ka nevar būt labs jurists, ja tas uz teicami nepārzina latviešu-krievu-angļu valodu (22.02.2011 16:55 komentārā nekādu piezīmju par jurisprudences zināšanām, tikai valodas zināšanu trūkuma kritika). Protams - jurists + teicamas svešvalodu zināšanas ir bonuss darba devējam, jo nav jāpārmaksā - kā pareizi piezīmējat, algojot tulkus. Taču svešvalodu zināšanas joprojām ir nozarē filoloģija, nevis jurisprudence.Jūs gribat vēl advancētākus amatniekus (jurista diploma neizdošana, ja nav nokārtots uz teicami tests krievu/angļu/latviešu valodā varbūt šo problēmu novērstu :)), bet es vairāk esmu šokā par to, ka ir redzēti valdou ziņā advancēti \"juristi\"- amatnieki, kas apmulst pie jautājuma par to, kas ir būtiskas darījuma sastāvdaļas...jo ikdienā štancē noteikta veida un formas dokuemntus un ārpus tā nekā nezina...
Roko
24. Februāris 2011 / 09:59
0
ATBILDĒT
Interesanti kopš kura laika jurists ar teicamām latviešu-krievu-angļu valodu zināšanām tiek uzskatīts par superterminatoru? Tas ir jurista profesijas standarta prasības. Starp citu, labu lingvistu ir pat mazāk nekā juristu. Junior pozīcijās ir jānodarbojas ar standarta lietām, proofreading, tulkošanu un lietu sagatavošanu. Tas ir jebkuras jur. nodaļas un biroja pamatdarbs, kurā Amatnieka prasmēm ir lielākā vērtība nekā Titulam. „Mākslinieku” izmantošana tādam darbam neattaisnojas nedz praktiski, nedz ekonomiski. Jā kāds uzņēmums vai birojs grib pārmaksāt par iedomību – lūdzu, bet es labāk došu iespēju strādāt un attīstīties cilvēkam ar labām Amatnieka prasmēm. Dixi.
miauu
23. Februāris 2011 / 17:26
0
ATBILDĒT
Es Jums pilnībā piekrītu. Juristu sagatavot tik īsā laikā nav iespējams. Turklāt, ņemot vērā arī, to tiesību zinātnes apjoms pieaug: nāk klāt Eiropas tiesības, e-komercvide, pieaug starptautiskie sakari un palielinās starptautisko privāttiesību aktualitāte ikdienā. Pirms 10 gadiem juristam pietika zināt mazāku apjomu, jai sekmīgi strādātu; tagad jāzin daudz vairāk. Acīmredzot nākotnē būs liela viduvējību massa un tikai daži labi jeb pat izcili juristi, kuriem ir talants, spējas un ķēriens uz jurisprudenci. Manuprāt, tāpat kā ir jābūt talantam, lai atrisinātu augstākās matemātikas vienādojumus; jābūt arī talantam, lai spētu atrisināt sarežģītus juridiskus kāzusus. Augstskolā daudz ko var iemācīt (metodoloģiju), bet ne ielikt jaunu prātu. No savas pieredzes varu teikt, ka labam juristam ir jābūt apveltītam ar talantu, zināšanām, labu analītisko un loģisko domāšanu, un jābūt labam un godprātīgam cilvēkam ar taisnīguma izjūtu.
Pelēcis
23. Februāris 2011 / 16:26
0
ATBILDĒT
Uzskatu, ka Boloņas sistēma (3+2 gadi) veicina šo pārprodukciju - ātri un salīdzinoši viegli tikt pie maģistra grāda, tikai bez dziļām tiesību pamatzināšanām. Līdz šim personīgi neesmu saticis nevienu šīs programmas beidzēju, kam būtu pietiekamas zināšanas, lai patstāvīgi strādātu par juristu. Dažkārt pat no pašiem šīs programmas beidzējiem esmu dzirdējis negatīvas atsauksmes par to.

Protams, vainot tikai programmu nebūtu pareizi, jo viss ir atkarīgs no katra studenta paša. Esmu pārliecināts, ka ir arī izcili šīs programmas beidzēji, bet, skatoties plašāk, tā atstāj negatīvu ietekmi uz jauno juristu zināšanām.

Tajā pašā laikā šī programma (jeb process) ir globāla (Eiropas līmenī) un tā vienkārši \"nolekt\" mēs vairs nevaram. Interesanti, ka viens no šī procesa mērķiem ir tieši spēja iekļauties Eiropas darba tirgū pēc pirmā grāda (bakalaura) iegūšanas - tātad pēc iespējas ātrāk. Līdz ar to te arī veidojas pretruna starp jurista kā augsti kvalificētas profesijas būtību un ātrām ekonomiskajām interesēm.
IJ
23. Februāris 2011 / 13:49
0
ATBILDĒT
Jums Roko, šķiet vairāk nepieciešams lingvists, nevis jurists. Lai gan daudzi mūstdienās dauzi grib juristu/terminatoru - nepieciešamas TEICAMAS latviešu, krievu, angļu, vācu valodas zināšanas, tai skaitā gramatikā u.tml. + protams arī teicamas jurisprudences zināšanas. Tikai pēc manas pieredzes - nereti skriešana pēc diviem zaķiem noved pie tā, ka vismaz viens aizmūk :)

Kas attiecas uz rakstu, štampēti juristi tiek masveidā, tam piekrītu, bet traki ir tas, ka augstskolas piešķir tos diplomus pa vieglo, t.i. dabūt to diplomu ir viens pīpis, bet zināšanas čuš...

Kas attiecas uz morāli, tad tā nelabi dvako visā sabiedrībā. Iestājoties LU ideāli bija, varbūt ir arī tagad, bet skatījums uz lietām noteikti mainījās vien pāris reizes aizejot uz tiesu un redzot - kā dažkārt mēdz uzvesties morāles etalons - tiesneši un cik pašpārliecināti ir viņi savā neaizskaramībā un varā... :)

Francis Ksavers
22. Februāris 2011 / 19:01
0
ATBILDĒT
Lai pievērstu uzmanību izpildes termiņiem, faktiem, atbilstībai un pareizrakstībai, nav vajadzīga jurista izglītība un tituls. To dara un lieliski paveic biroja klerki – cilvēki ar vidējo profesionālo izglītību.

Savukārt, lai schēmotu, sakārtotu, sarunātu, bīdītu, virzītu, – pietiek būt parastam, vienkāršam vidusmēra nelietim. Tamdēļ jau arī nav jāsaucas par "juristu".
Roko
22. Februāris 2011 / 16:55
0
ATBILDĒT
Tādēļ, ka nav ko tērēt laiku filozofēšanai par standarta lietām, bet ir jāpievērš uzmanība izpildes termiņiem, faktiem, atbilstībai un pareizrakstīšanai. Diemžēl augstskolās iedomību iemācīt var, bet šīs Amatnieka prasmes - nē.

Nesen no 30 kandidātiem ar diplomiem tikai 2 bija spējīgi atrast visas kļūdas vienkāršā latviešu-angļu-krievu tekstā. Bija arī JF tiesību teorijas maģistri un JA absolventi.
miauu
22. Februāris 2011 / 15:05
0
ATBILDĒT
Bet kādēļ Jūs domājat, ka labs Jurists, kuram ir vērtību sistēma un kurš prot pielietot tiesībfilosofiju savā darbā, neprot strādāt ātri un precīzi ar standarta lietām ? Veidlapu aizpildīšanu un standarta lietu vešanu var apgūt arī Juridiskajā koledžā (ja tāda vēl vispār ir). Tiesību zinātne ir sociālā un vienlaicīgi arī humanitārā zinātne, nevis kaut kāda amatniecība. Amatnieks labi izpilda status quo, bet mums vajag attīstīties.
Roko
22. Februāris 2011 / 14:46
0
ATBILDĒT
Jā, jā. Iecenītākā juristu sarunu tēma. Visi uzskata sevi par piederošiem pie tās \"labākās daļas\".

People, who think they know everything are a great annoyance to those of us who do.

Kas slikts ir amatnieka kvalifikācijā? Uz sitienu nosauktu vairākas prestižas vietas, kur \"amatniekam\", bet ar prasmi precīzi un ātri strādāt ar standarta lietām dotu priekšroku par \"taisnīguma, ētikas un stīla mākslinieku\".
Subaru
22. Februāris 2011 / 14:16
0
ATBILDĒT
Piekrītu miauu un paldies par saitēm!

Bet katram tai skaitā juristam ir jāspēj domāt plašāk un manuprāt pat filozofiskās, domājot par vērtībām! Tieši garīgās mācības vakuums pirms neatkarības atjaunošanas ir spēlējis savu lomu, jo neviens jau mūsdienās, nepadomā, kur dzīvē ievēro, par tik elementāriem Bībeliskiem taisnīguma principiem, kā \"Nedari citam tā, kā pats nevēlies, lai tev atdarītu\", nesodāmības un visatļautības sindroms zeļ un plaukst, un tas ir nevis izglītībā, bet pašā sabiedrībā un katrā indivīdā nostiprinājies.



miauu
22. Februāris 2011 / 13:26
0
ATBILDĒT
Turpinot par aizsākto tēmu, proti, augstāko juridisko izglītību, varu ieteikt arī izlasīt šādu publikāciju (interviju)„Vienpusīgas dzīves kultivēšana“, kurā piedalās LU filosofijas prof. M.Kūle. Viņa jau 2004.g. runāja par šo problēmu, bet vai tad kāds ieklausās? http://www.apollo.lv/portal/life/articles/11625
miauu
22. Februāris 2011 / 12:53
0
ATBILDĒT
Runājot par to, kādam ir jābūt labam juristam, svarīgi ir ne tikai labas zināšanas jurisprudencē un spēja analītiski domāt, bet arī cilvēciskās īpašības, tādas kā taisnīguma izjūta, spēja just līdzi līdzcilvēkiem; galu galā ir jābūt kaut kādiem ideāliem. Tieši šos cilvēciskos faktorus LU JF nevar iemācīt, jo tos jau bērnam esot jāapgūst ģimenē. JF nonāk jau izveidojušies pieauguši cilvēki, kuros ielikt vērtību sistēmu vairs tikpat kā nav iespējams. Es negribētu, lai tiesas procesā kā tiesnesis sēdētu jurists ar labu juridisko izglītību, taču bez izpratnes par to, kas ir taisnīgi un kas nē. Šajā sakarā man patika šis rakstiņš Delfos. Varbūt nedaudz pesimistisks, taču liek aizdomāties:

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ilana-bukura-enu-diena kino-seansa-laika.d?id=36970485
Subaru
22. Februāris 2011 / 09:35
0
ATBILDĒT
Juridiskās izglītības kontekstā ir tradīcijas, mums Latvijā šīs tradīcijas nav vēl īsti izveidojušās, jo tik nesen veidojam vai cenšamies veidot tiesisku domu un karojam ar to pašu korumpētību. Nobrieduši mēs būsim tad, kad apzināsim sevi un to ko mēs patiešām gribam, piemēram, būt taisnīgam un godīgam, vai pērkamam un slidenam kā čūskas.

Tradīcijas neveidojās 15 gadu laikā, tām vismaz 50 - 100 gadu veca konjaka piegarša, atverot pudeli tu zini ko saņemsi - kvalitāti un izcilu garšu.



Neviena profesija nav salīdzināma cita ar citu vairāku apsvērumu dēļ, un katras profesijas pārstāvju uzvedība, profesionalitāte un citas kvalitātes īpašības ir atkarīgas ne tikai no iegūtās izglītības, bet arī no subjektīva faktora, paša cilvēka rakstura īpašībām un tiesību un taisnīguma apziņas un izpratnes!



Kas būtu labākais augstākajā juridiskajā izglītībā? Manuprāt Latvijā vajadzētu 3 universitātes (un vispār vienu), kur juristu ne tikai māca visādās grudrās prasmēs un zināšanās, bet arī virza uz saprātīgu un taisnīgu tiesību izpratne un pielietošanu praktiskajā darbā (kaut gan juristam arī nelieši ir jāaizstāv, piemēram, tāds kā Zikovs, bet ir jāspriež tiesu taisnīgi un objektīvi)!
Miks
22. Februāris 2011 / 09:02
0
ATBILDĒT
Visumā piekrītu - nekādā gadījumā nedrīkst kartu, kuram jurista diploms kabatā, saukt par juristu. Lai kļūtu par īstu juristu, nepieciešama prakse vairāku gadu garumā. Nu nevar saukt par juristu cilvēku, kas ar savu diplomu strādā par sekretāru vai sabiedriskā transporta vadītāju. Jurists ir ne tikai profesija, bet arī dzīves pārliecība.

Autora minētais par to, ka jurists asociējas ar amatnieka arodu, vairāk ir padomju laika mantojums, kad visi cilvēki, kas strādā vairāk ar dokumentiem, tik uzskatīti par "plānā galdiņa uzrbējiem". Jurists ar lielo J ir miestars, tāpat kā ārsts.

Papildus varu pieminēt, ka pie juristu pārprodukcijas ir vainīga valsts politika, bija brīdis, kad jutista izglītība tika pieprasīta katram ierēdnim, pat tādam, kam būtu nepieciešamas tikai pamatzināšanas jurispudencē, piemēram, iestādes klinetu apkalpotājam.

Es ierosinu vipār atcelt tādu lietu izglītības sistēmā, kā profesionālās kvalifikācijas iegūšanu kopā ar diplomu. Piemēram, ja esi ieguvis bakalaura grādu jurispudencē, Tev pieci gadi jānostrādā juridiskajā profesijā mācekļa amatā un tad tikai ir iespējas izstrādāt kvalifikācijas darbu un saņemt kvalifināciju, kas nākotnē ļauj pretendēt uz juridiskiem amatiem.

Atgādināšnu vecu anekdoti, kas diemžēl mūsu valsts realitātē ir ikdiena, jo tieši attiecas uz valsts pārvaldes attiecīgajiem juristiem:

"Ja kļūdās ārsts, tad cieš viens cilvēks, ja kļūdās jurists, tad cieš daudz cilvēki"

Varbūt mūsdienās tomēr būtu šāda veida profesijas mazliet jāsalīdzina?
Bezpeļņa
22. Februāris 2011 / 08:02
0
ATBILDĒT
Kas gan Jums traucē atvērt jebkuru dzeltenu vai citas krāsas interneta portālu, lasīt par Zikovu līdz nelabumam un apspriest to ar kolēģiem pie kafijas?????? Manā skatījumā, Jurista Vārds šādām klačām un intrigām nav piemērots izdevums.



p.s. Un, ja pareizi esmu dzirdējis, žurnālu kioskos nemaz vairs tā nevar nopirkt - laikam tik Universitātē un TNA kioskā, tā ka Jūsu skrējiens uz kiosku izvērstos vienīgi par rīta rosmes elementu:D
Uzņēmēja padoms
22. Februāris 2011 / 01:09
0
ATBILDĒT
Jāāāā, mūsu juristi mēdz dažaādi būt. Piemēram, "nedēļas jurista" rubrika šeit. Visu cieņu D. Šavdines kundzei, bet šīs nedēļas objektīvais un faktiskais nedēļas jurists ir NIKOLAJS ZIKOVS. Par viņu runā un raksta, un apspriež TV, radio, avīzes, internets.



Ja es būtu JV redakcijas vietā, es nevis sēdētu un svilpotu, bet par nākamās nedēļas juristu ieliktu tieši Nikolaju Zikovu. Turklāt viņš taču ir vairākkārt publicējies Jurista Vārdā! Protams, viņam pašam būtu jāpiekrīt, bet kādēļ tad viņš nepiekristu. Sazināties ar advokātu, ar viņa advokāta starpniecību dabūt viņa rakstveida atbildes, foto jums te jau ir, un – uz priekšu.

Tāpēc ka ne man jums skaidrot: žurnāla izdošana ir bizness. Jūs esat tik daudzus nopietnus un nevainojamus nedēļas juristus publicējuši, ka tagad varat atļauties mārketinga ietvaros ielikt arī kādu piparotāku kandidātu. Tas pacels jūsu pērkamību un ienākumus, jūs redzēsiet! Iedomājieties, ko juristi otrdienas rītā viens otram pie kafijas tases teiks: "Klau, tu dzirdēji, Jurista Vārdā par nedēļas juristu nointervēts Zikovs!" – "Kā, vai TAS PATS Zikovs?" – "Jā!" – "Nu velns, jājož tik mudīgi uz kiosku, jāpērk Jurista Vārds!" – "Pagaidi, vecais, tad man arī liekus pāris eksemplāru nopērc! Tik pasteidzies, citādi visu izķers!"



Lūk, tā tas notiek. Sekojiet manam padomam un pēc tam paskatieties uz savu ieņēmumu līkni. Nenožēlosiet, ticiet man.
Francis Ksavers
22. Februāris 2011 / 00:25
0
ATBILDĒT
Es galīgi nepiekrītu tam, ka Latvijā ir juristu pārprodukcija, un ka mūsu augstskolas ražo pārāk daudz juristu. Latvijā patiešām ir tādu cilvēku pārprodukcija, kuŗiem kabatā ir jurista diploms, un kuŗi ar lielākām vai mazākām sekmēm cenšas tēlot juristus. Īstu juristu Latvijā ir joprojām ārkārtīgi maz (domāju, ka mazāk par simtu), jo gan akadēmiskā vide, gan sabiedrības mentalitāte ir viņu radīšanai izteikti nelabvēlīgas.

Autors raksta: "Mūsdienās jurists vairāk asociējas ar amatnieka arodu. Neesot jēgas runāt nedz par taisnīgumu, nedz profesijas ētiku un atbildību. Galvenais ir apgūt, kā virpot pēc iespējas vairāk prasību pieteikumu stundā un kādā veidā pēc iespējas likumiskāk kārtot savas lietas." – Jā, pilnīgi pareizi: šis apraksts perfekti atbilst tam, ko socioloģijā un psicholoģijā sauc par anomiju. Bet anomijas kategorijās domājoša persona nemaz nav un nevar būt jurists; tas ir cilvēks, kuŗš par tādu izliekas.

Manuprāt, ir svarīgi novilkt šo terminoloģisko robežu, jo, ja mēs šos autora ļoti trāpīgi aprakstītos darboņus saucam par "juristiem", tad kā lai sauc īstos, normālos juristus?
visi numura raksti
Dina Gailīte
Notikums
Būtiski sarūk noziedzība, prokuratūra turpina strādāt
Pagājušajā nedēļā, 16. februārī, notika ikgadējā Latvijas virsprokuroru sanāksme, pulcējot gan prokuratūras darbiniekus, gan lielu skaitu šā pasākuma tradicionālo viesu – Saeimas, Augstākās tiesas, valdības, Valsts kontroles, ...
2 komentāri
Helmuts Jauja
Skaidrojumi. Viedokļi
Piezīmes pie jaunā Maksātnespējas likuma
Kopš 2010. gada 1. novembra Latvijā ir spēkā jauns Maksātnespējas likums. Publiskajā telpā līdz šim jau ir apspriesti gan atsevišķi jaunā likuma institūti, gan arī likums kopumā. Ir izskanējuši gan atzinīgi vārdi, gan arī ...
1 komentāri
Jeļena Rakova
Skaidrojumi. Viedokļi
Advokātu ētika: honorārs un personiskā reklāma
2010. gada aprīlī Latvijas Zvērinātu advokātu kopsapulce pieņēma grozījumus Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūtos1 (turpmāk – Statūti) un Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksā2 (turpmāk – arī Ētikas ...
4 komentāri
Danuta Šavdine
Nedēļas jurists
Danuta Šavdine
3 komentāri
Tiesību prakse
Valsts atbildība par tās iestāžu amatpersonu prettiesisko rīcību
Par iestādi Civillikuma 1407. panta izpratnē atzīstama patstāvīga jeb autonoma valsts iestāde. Tiešās pārvaldes iestādes nav iestādes Civillikuma 1407. panta izpratnē, un tām nav juridiskas personas statusa, jo tās savā darbībā ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS