ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Marts 2011 /Nr.9 (656)

Dekriminalizācija kā pirmstiesas izmeklēšanu ietekmējošs faktors
3 komentāri
Dr.iur.
Jānis Baumanis
Sociālo tehnoloģiju augstskolas docents 

Jebkuru apjomīgu grozījumu ieviešana ir saistīta ar nostiprinātās sistēmas graušanu. Tādēļ likumdevējam būtu jāizvērtē visi ieguvumi un zaudējumi, ko rada likuma grozījumi. Raksta autors neiebilst pret Krimināllikuma tuvināšanu Eiropas Savienības sodu sistēmai, taču šādai tuvināšanai jābūt sistēmiski organizētai.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jurists
6. Septembris 2016 / 12:00
0
ATBILDĒT
Izskatās, ka god. Baumaņa kungs kļūdaini izprot KPL 377.panta 1.punktā ietvertās tiesību normas saturu. Minētā tiesību norma KPL-ā ir pārņemta no Latvijas PSR Kriminālprocesa kodeksa 5.panta 1.daļas 1.punkta. Savukārt vēl vecajos, labajos Latvijas PSR Kriminālprocesa kodeksa komentāros ir teikts, ka minēto tiesību normu piemēro tad, ja izmeklējamais notikums vispār nav bijis vai tā cēlonis nav saistīts ar personas darbību vai bezdarbību, bet piemēram, dabas apstākļi.
Livux
9. Marts 2011 / 15:58
0
ATBILDĒT
Paldies par rakstu. Man patika
jurists
7. Marts 2011 / 12:41
0
ATBILDĒT
Ja jau taupīt un dekriminalizēt, tad kāpēc apstāties pusceļā? Vajag kā senajā Romā atstāt tikai tādus noziegumus, kā slepkavība, laupīšana un izvarošana, bet visus pārējos nodarījumus, tajā skaitā zādzības un pieminētās naudas atmzgāšanas vajag dekriminalizēt. Liela daļa Krimināllikuma normu ir arī tā saucmās "mirušās" normas, kuras netiek piemērotas, jo nekad nav bijusi tāda prakse, vai tiesa esošās normas ir izturkojusi tā, ka tās piemērot nav iespējams. Pamazām atgriešamies pirmsākumos- kad nevis valstij jārūpējas par tās iedzīvotāju drošību, bet katram par to jārūpējas pašam.
visi numura raksti
Magda Papēde
Skaidrojumi. Viedokļi
Izmaiņas intelektuālā īpašuma aizsardzībā
Ar šā gada 1. janvāri ir stājušies spēkā apjomīgi grozījumi Krimināllikumā1 (turpmāk arī – KL) un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā2 (turpmāk arī – LAPK). Grozījumi attiecas arī uz atsevišķiem intelektuālā ...
Anita Rektiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Jauns regulējums starptautiska rakstura laulības šķiršanas lietās
2010. gada 20. decembrī Briselē Eiropas Savienības Padome pieņēma jaunu tiesību aktu – Padomes Regulu (ES) Nr. 1259/2010, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un ...
2 komentāri
Rolands Neilands
Skaidrojumi. Viedokļi
Galvenā parādnieka statuss galvojuma prasībā
Žurnālā "Jurista Vārds" pagājušā gada otrajā pusē (Nr. 34, Nr. 40 un Nr. 45)1 starp cienījamo profesoru Dr.habil.iur. Kalvi Torgānu un autoru izvērsās polemika par galvenā parādnieka statusu prasībās, kas celtas pret ekspromisorisko ...
1 komentāri
Jānis Grīnbergs
Nedēļas jurists
Jānis Grīnbergs
4 komentāri
Ludvigs Švarcs
Notikums
Tiesībsargs Saeimā atskaitās par paveikto
Aizvadītā nedēļa pagājusi tiesībsarga meklējumos. Sākotnējo iespējamo kandidātu atteikšanās bumu nu aizvietojusi izvēle starp pieredzi iestāžu vadīšanā un spožu erudīciju cilvēktiesībās. Necerēti spraigā un diskusijām ...
AUTORU KATALOGS
aābcčdeēfgģhijkķlļmnņoprsštuūvzž
MOBILĀ VERSIJA  /  PILNĀ VERSIJA
© Oficiālais izdevējs Latvijas Vēstnesis