ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

29. Marts 2011 /Nr.13 (660)

Kriminālprocesa likuma nepilnības attiecībā uz izmeklēšanas institūtu
Dipl.iur.
Jurijs Fjodorovs
Valsts policijas koledžas Profesionālās pilnveides nodaļas vecākais inspektors 

Kriminālprocesa tiesības ir viena no tiesību nozarēm, kas attīstās ļoti straujos tempos. Lai gan 2005. gada oktobrī stājās spēkā jaunais Kriminālprocesa likums, kurš nomainīja veco, vēl padomju laikos pieņemto Latvijas Kriminālprocesa kodeksu, taču līdz šim brīdim turpinās kriminālprocesuālās reformas. Par to liecina fakts, ka Kriminālprocesa likumā jau izdarīti vienpadsmit grozījumi, no kuriem viena trešdaļa – konceptuāli, veicot izmaiņas vai papildinot vairākas kriminālprocesa nodaļas.

Kriminālprocesa likums bija pilnīgi jauns dokuments, kura rašanās saistīta ar laika prasībām. Noziedzības kvalitātes attīstība, noziedzīgu nodarījumu skaita pieaugums, līdz ar to slodzes palielināšanās tiesībsargājošajās iestādēs prasīja veikt kriminālprocesuālās reformas. Diemžēl jaunais Kriminālprocesa likums bija arī negatavs dokuments, jo saturēja diezgan daudz nepilnību un savstarpēji nesaistītu pretrunu. Tāpēc turpmākajos gados bija jāizdara daudz grozījumu.

Reformas skāra arī vienu no kriminālprocesa pirms­tiesas stadijas posmiem – izmeklēšanu. Izmeklēšanas mērķis un būtība principā nav mainījusies, bet paplašinājās saturs. Līdz ar to radās jaunas problēmas, kas bija steidzīgi jārisina. Lielākās grūtības šo normu piemērošanas sākumā veidojās pieredzes trūkuma dēļ. Šis likums ir ārvalstu un Latvijas kriminālprocesuālo zinātņu simbioze. Likumā, pēc to izstrādātāju domām, bija jāietver vislabākās kriminālprocesuālās zinātnes tendences. Līdz ar to nevienā valstī nebija izveidota prakse tāda veida likuma piemērošanā. Latvijas Kriminālprocesa likuma piemērošanas prakse veidojās pakāpeniski, mācoties no kļūdām un ejot pareizajā virzienā.

Rakstā autors aplūkos dažas izmeklēšanas problēmas un piedāvās risinājumus. Galvenā uzmanība tiks veltīta Valsts policijas kā izmeklēšanas iestādes darbībām izmeklēšanas stadijā, jo autoram ir praktiska pieredze, strādājot Valsts policijā un piemērojot Kriminālprocesa likuma normas.

 

Dažas izmeklēšanas problēmas un to risinājumi

Izmeklēšanu veic izmeklētājs, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 28. pantu ir persona, kura ar izmeklēšanas iestādes vadītāja rīkojumu pilnvarota veikt izmeklēšanu kriminālprocesā. Lai realizētu šo normu, piemēram, Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks, kuru var uzskatīt par izmeklēšanas iestādes priekšnieku, izdeva rīkojumu, ar kuru par izmeklētājiem nozīmēja visas amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte
Notikums
Realitātē tiesu darbs izrādās labāks nekā priekšstatos
Pagājušajā nedēļā, 21. martā, sabiedrībai kļuva pieejams Latvijas Tiesnešu mācību centra (LTMC) 2010. gada decembrī un 2011. gada janvārī veiktās tiesu klientu aptaujas rezultātu kopsavilkums. Galvenais secinājums: Latvijas ...
5 komentāri
Kristīne Dupate
Skaidrojumi. Viedokļi
Par kļūdainu Senāta spriedumu dzimumu diskriminācijas sakarā
2010. gada 8. decembrī Augstākās tiesas Senāts ir pieņēmis kļūdainu spriedumu lietā Nr. SKC–1336/2010. Kļūda attiecas uz diskriminācijas fakta (ne-)konstatēšanu un faktisko apstākļu izvērtēšanu no dzimumu līdztiesības tiesību ...
41 komentāri
Pēteris Kušners
Skaidrojumi. Viedokļi
Atļaujas forma valsts amatpersonu amatu savienošanas gadījumos
Atļauja savienot amatus valsts amatpersonai kā problēmjautājums pēdējā laikā izskan visvairāk saistībā ar policijas darbiniekiem. Taču tā ir tikai viena amatpersonu daļa, kuru skar normatīvais regulējums – saņemt atļauju savienot ...
1 komentāri
Agris Bitāns
Nedēļas jurists
Agris Bitāns
7 komentāri
Tiesību prakse
Pārskats par Satversmes tiesas darbu 2010. gadā
AUTORU KATALOGS