Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

26. Aprīlis 2011 /Nr.17 (664)

Nodokļu regulējuma grozījumu spēks laikā: Satversmes tiesas prakse

Certainty? In this world nothing is certain but death and taxes (Benjamin Franklin)1

1 komentāri
Mg.iur.
Māris Onževs
LU Juridiskās fakultātes doktorants

Satversmes tiesa jau kopš tās izveidošanas nereti ir pasludinājusi nolēmumus, izvērtējot normatīvajos tiesību aktos ietvertā nodokļu regulējuma atbilstību augstāka spēka tiesību normām.2 Tomēr tieši pēdējā gada laikā Satversmes tiesā ir iesniegti vairāki pieteikumi, kuros tiek apstrīdēts nevis konkrētā nodokļa maksāšanas pienākums, bet gan normatīvajos tiesību aktos ietvertie noteikumi par nodokļa piemērošanas un iekasēšanas spēkā stāšanās laiku, kā arī attiecināšanu uz jau nodibinātām tiesiskajām attiecībām vai iegūtām tiesībām (turpmāk rakstā minēto apstākļu izvērtēšana ir apzīmēta kā apstrīdētā regulējuma analīze no spēka laikā aspekta). Ņemot vērā minēto tendenci, kā arī nodokļu maksāšanas kā publiska pienākuma imperatīvo raksturu, rakstā ir analizēta Satversmes tiesas izmantotā metodoloģija un iztulkošanas paņēmieni, izvērtējot apstrīdētā nodokļu tiesību regulējuma satversmību no spēka laikā aspekta. Vienlaikus jārāda, ka raksta mērķis nav padziļināti izanalizēt, ar kādu spēku laikā likumdevējs ir pieņēmis Satversmes tiesas vēlāk vērtēto nodokļu regulējumu, bet gan sniegt izvērtējumu Satversmes tiesas izmantotajiem argumentiem un secinājumiem, ar kuru palīdzību tiek noteikts, vai apstrīdētā nodokļu regulējuma spēkā stāšanās laiks, kā arī piemērošanas kārtība ir uzskatāma par atbilstošu Satversmei.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
5
0
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anna
27. Aprīlis 2011 / 11:55
0
ATBILDĒT
Kvalitatīvs pētījums, īpaši gribu pievienoties tēzēm par legitimate expectations un legal certainty principu mijiedarbību un pirmā iekļaušanos otrajā. Par to ir aktuāla doktrināla diskusija vairākās citās R-Eiropas valstīs, īpaši administratīvo tiesību kontekstā. Latviešu valodas tekstos attiecībā uz šiem terminiem tiešām valda juceklis. Un arī pēc būtības te vēl kādam pētniekam būtu ko rakt un rakt, šī raksta autors tikai veiksmīgi iezīmē problēmu.
visi numura raksti
Sannija Matule, Ginters Hmeļevskis
Intervija
Tiesu izpildītāji: daudz strādājam, nav laika intervijām
Laikā, kad valstī ekonomiskās krīzes dēļ aizvien vairāk tiek vēstīts par bezdarbnieku un parādnieku skaita pieaugumu, ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem ir noticis pretējais. Viņiem ir darba pilnas rokas, un šā gada sākums ...
10 komentāri
Raitis Tiliks
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts pret amatpersonu: teorija un prakse
Turpinot tēmu par amatpersonas ārpuslīgumiskās atbildības jautājumiem,1 šajā rakstā plašāk komentēts no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 90. panta izrietošais amatpersonas atbildības institūts un tā piemērošanas ...
Juris Jansons
Nedēļas jurists
Juris Jansons
1 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Izdots Latvijas advokātu biogrāfiskais rādītājs
Atzīmējot advokatūras dibināšanas 90. gadadienu, Latvijas Zvērinātu advokātu padome (ZAP) šopavasar izdevusi biogrāfisku vārdnīcu “Latvijas advokatūra. Advokāti, zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ...
2 komentāri
Tiesību prakse
Gribas izteikums tiesiskā darījumā; pierādījumu novērtēšana un lietas izskatīšanas robežas
Pie tiesiska darījuma būtības atbilstoši Civillikuma 1427. pantam pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā darījumā vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Uzskatot, ka pušu starpā ...
AUTORU KATALOGS