Par Latvijas juridiskās izglītības kvalitāti tiek diskutēts jau vairākus gadus, atkal un atkal izskanot aicinājumam ieviest vienoto valsts eksāmenu jurista kvalifikācijas iegūšanai. Kā iespējamie ieguvumi sistēmas maiņas gadījumā tiek minēti tādi argumenti kā juridiskās izglītības kvalitātes celšana,1 plaša profila juristu sagatavošana,2 kā arī objektīvi un publiski pieejami izglītības iestāžu reitingi.3 Vienotā eksāmena idejai ir arī pretinieki. Izglītības kvalitātes kontroli jau nodrošinot valsts akreditācija. Turklāt esošā sistēma augstskolas studentiem varot piedāvāt daudzveidīgākas studiju programmas,4 tādējādi veicinot konkurenci gan augstskolu, gan juristu vidū.5
Meklējot atbildi, vai vienotais valsts eksāmens varētu būt risinājums Latvijas apstākļiem, ir vērts aplūkot citu valstu tiesību zinātņu studiju norisi. Paraugam nereti tiek nosaukts Vācijas modelis,6 kas ar laika gaitā veiktiem uzlabojumiem un papildinājumiem darbojas jau kopš 18. gadsimta vidus.7
Vācijas juridiskās izglītības sistēmas mērķis ir sagatavot plaša profila juristus, kuri labi pārzina visas trīs lielās tiesību nozares – civiltiesības, krimināltiesības un publiskās tiesības –un kuri īsā laikā spēj iestrādāties jebkurā no juridiskajām profesijām.8 Tāpēc studijas ir pamatīgas, apjomīgas un laikietilpīgas. Pilna juridiskā izglītība Vācijā sastāv no diviem posmiem – akadēmiskām jurisprudences studijām universitātē un divu gadu ilgas sagatavošanas prakses. Katrs posms noslēdzas ar vienoto valsts eksāmenu. Kopumā tas prasa vismaz astoņus gadus.
Federālā līmenī juridiskās izglītības prasības nosaka Vācijas likuma par tiesnešiem9 5.–6. pants. Vācijā ir 16 federālās zemes, un juridisko izglītību var iegūt gandrīz 40 augstskolās. Studiju plāns un prasības visur nav vienādas, tie atšķiras atkarībā no federālās zemes un fakultātes. Vienotas, tomēr ar nelielām modifikācijām ir eksāmena prasības. Turpmāk tiks apskatītas vispārējās un kopīgās iezīmes.
Studijas universitātē
Jurisprudences studijas sastāv no pamatstudijām un galvenajām studijām. Tam seko gatavošanās eksāmenam, kā arī pirmais juridiskais eksāmens.
a) Studijas
Studiju saturu nosaka Vācijas likuma par tiesnešiem10 5.a panta otrā un trešā daļa. Studijas sastāv no obligātajiem kursiem un brīvās izvēles specializācijas kursiem. Obligātie kursi ir civiltiesību, krimināltiesību un publisko tiesību pamatjomas, tai skaitā procesuālās tiesības, ievērojot Eiropas tiesību aspektus, juridisko metodi, kā arī filozofijas, vēstures un sabiedrības pamatus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes