Vēstures grāmatās Latvijai kā liktenīgs mēnesis tiek zīmēts novembris. Proklamēšanas akts, bermontiāde un Lāčplēša diena. It kā viss Latvijas radīšanas liktenis būtu saspiests novembra mēneša tumšajās un drēgnajās diennaktīs.
Tomēr šodien būtu vērts padomāt, vai daudz liktenīgāks nav pavasarīgi vieglais maijs, kas nāk, tērpies ziedoņa un atjaunotnes toņos. Jo īpaši mums, ziemeļeiropiešiem, kuriem no mītiskiem aizlaikiem svarīga ir bijusi Saules atgriešanās un gaismas uzvara pār tumsu.
1920. gada 1. maijā sanāca Latvijas Satversmes sapulce, savukārt 27. maijā tika pieņemta deklarācija “Par Latvijas valsti". Jau starpkaru perioda sākumā valstiskumam izšķirošie brīži bijuši maijā. Tāpat kā parlamentārisma noslēgums – 15. maija apvērsums.
Pēc daudziem okupācijas gadiem atkal maijs – 1990. gadā sanāk vēlētā Augstākā padome un pieņem deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Un Valda Zatlera Saeimas atlaišanas ierosinājums – atkal maijā.
Varētu teikt, ka kāds būtisks posms valstiskuma attīstībā ir beidzies. Pirmo reizi Valsts prezidents ir rosinājis Saeimas atlaišanu, izmantojot pilnvaras, kurām līdz šim neviens nav riskējis ķerties klāt. Un šajā žestā ir kaut kas no ulmaniskā šarma.
Vēl gan līdz galam nav skaidrs, kas notiks tālāk. Šķiet, gaidāmi daudzi un interesanti notikumi. Tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu, iespējamās ārkārtas Saeimas vēlēšanas.
Novembra un maija kontrasts vērojams ne tikai gaismas un tumsas pretmetos. Dīvainas pārmaiņas vērojamas tautas raksturos. Novembra brīžos tauta bijusi monolīta un vienota. Visi vairāk vai mazāk kopā, upurējoties kopīgās idejas vārdā. Maija notikumos iezīmējies latviešu šķeltnieciskais un vienpašu raksturs. Vienmēr bijušas vairākas lielas idejas un arī dažādas savtīgi vilinošas iespējas. Un izvēlēties bijis tik grūti. Vieni ir aplaudējuši, kamēr citi ir lādējušies un svilpuši. Vieni ir vesti uz akmeņlauztuvēm, kamēr citi gājuši uzvaras gājienos.
Maijs pārbauda tautu, ar neatvairāmu saules gaismu izspoguļojot, cik gatava tā ir atbildībai, kopdarbam un savai valstij.