ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Jūnijs 2011 /Nr.25/26 (672/673)

Negodīgas konkurences aizlieguma piemērošanas aspekti
Ieva Azanda
LL.M., zvērināta advokāte, ZAB "Borenius" partnere 
Ilze Bukaldere
LL.M., zvērināta advokāte 

Ne iepriekšējā, ne pašlaik noteiktā kārtība negodīgas konkurences strīdu risināšanai neļauj tirgus dalībniekiem pilnībā izmantot šo noteikumu radītās tiesības vērsties pret konkurentu negodprātīgām darbībām galvenokārt tāpēc, ka tirgus dalībniekiem nav izmeklēšanas pilnvaras, kas piemīt Konkurences padomei, turklāt normatīvajos aktos nav paredzētas pagaidu risinājuma iespējas.

Ne iepriekšējā, ne pašlaik noteiktā kārtība negodīgas konkurences strīdu risināšanai neļauj tirgus dalībniekiem pilnībā izmantot šo noteikumu radītās tiesības vērsties pret konkurentu negodprātīgām darbībām galvenokārt tāpēc, ka tirgus dalībniekiem nav izmeklēšanas pilnvaras, kas piemīt Konkurences padomei, turklāt normatīvajos aktos nav paredzētas pagaidu risinājuma iespējas.

Pienākums nodrošināt negodīgas konkurences ierobežošanu ir ietverts Parīzes konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību1 10. bis pantā.2

Tātad sākotnēji šie noteikumi domāti kā rūpniecisko īpašumu3 aizsargājošas normas. Konvencijas dalībvalstis negodīgas konkurences aizliegumu savos tiesību aktos ir izvērsušas dažādi. Eiropas Savienības (ES) tiesībās nav notikusi harmonizācija noteikumiem par negodīgu konkurenci tādā izpratnē, kā par tiem runā Parīzes konvencija.4 Ar direktīvu palīdzību tikušas harmonizētas un vienādotas normas, kas aizliedz negodīgu konkurenci un līdzīgas darbības attiecībā pret patērētāju, nevis uzņēmumu starpā. Konkrētāk, pieņemtas un arī Latvijas normatīvajos aktos ieviestas direktīvas par maldinošu reklāmu un negodīgu komercpraksi.5 Latvijas tiesību sistēmā tās pārņemtas attiecīgi ar Reklāmas likumu un Negodīgas komercprakses likumu. Tomēr vienlaikus, kā norādīts turpmāk, ES likumdevējs ir pieļāvis iespēju, ka ES noteikumi par intelektuālā īpašuma aizsardzības instrumentu harmonizāciju var tikt attiecināti arī uz negodīgas konkurences lietām.

Negodīgas konkurences aizliegums šobrīd ir ietverts Konkurences likuma (KoL) 18. pantā, kas paredz negodīgas konkurences aizliegumu kā ģenerālklauzulu, kā arī uzskaita iespējamos pārkāpumu veidus.6

Fakts, ka KP Izpilddirekcijas darbiniekiem tiek liegts iepazīties ar tirgus dalībnieka rīcībā esošu informāciju datoros, veido administratīvā pārkāpuma sastāvu. Tas nozīmē, ka tirgus dalībniekiem ir jāpakļaujas jebkuriem Izpilddirekcijas pieprasījumiem, jo pretējā gadījumā var tikt piemērots administratīvais sods.

 

Salīdzinot šo punktu ar Parīzes konvencijas 10. bis panta redakciju, redzams, ka Latvijas likumdevējs šos noteikumus veidojis, 10. bis pantu ņemot par pamatu, tomēr no sistēmiskā viedokļa nolemjot šos noteikumus ietvert tieši KoL, nevis kādā citā normatīvajā aktā, kas vairāk būtu saistīts tieši ar intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma aizsardzību. Vienlaikus 18. panta otrās daļas ģenerālklauzula ietver arī noteikumu par to, ka negodīgas konkurences mērķim vai sekām jābūt konkurences kavēšanai, ierobežošanai vai deformēšanai, kas līdz šim pietiekami bieži ir bijis par pamatu Konkurences padomes (KP) atteikumam uzsākt administratīvo procesu, norādot, ka konkurences kavēšanu nav iespējams konstatēt un ka pastāv iespēja strīdu risināt civiltiesiskā kārtībā.7

Raksta autoru ieskatā, ne agrākā, ne pašlaik noteiktā kārtība negodīgas konkurences strīdu risināšanai neļauj tirgus dalībniekiem pilnībā izmantot šo noteikumu radītās tiesības vērsties pret konkurentu negodprātīgām darbībām galvenokārt tāpēc, ka tirgus dalībniekiem nav izmeklēšanas pilnvaras, kas piemīt KP, turklāt normatīvajos aktos nav paredzētas pagaidu risinājuma iespējas.

Negodīgas konkurences aizlieguma noteikumu piemērošana

KoL 18.1 pants šobrīd ir izteikts tādā redakcijā, kas kompetenci lemt par KoL 18. panta pārkāpumiem deleģē tikai tiesai.8 Iepriekš šāda kompetence bija arī Konkurences padomei, kas, arī izmeklējot negodīgas konkurences lietas, bija tiesīga izmantot KoL deleģētās pilnvaras lietu izmeklēšanai un pierādījumu iegūšanai.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sanita Pieķe
Skaidrojumi. Viedokļi
Nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām
Nekustamā īpašuma (turpmāk – īpašums) atsavināšana sabiedrības vajadzībām un tās tiesiskais tvērums ir specifisks jautājums, ar kuru ikdienā nākas saskarties relatīvi šauram personu lokam. Tomēr šis jautājums ir nozīmīgs, ...
3 komentāri
Reinis Markvarts
Domu mantojums
Patenttiesību mērķi vēsturiskā perspektīvā
Rakstā aplūkota patenttiesību vēsturiskā attīstība kopš patenttiesību pirmsākumiem līdz pat 19. gadsimta beigām, akcentējot argumentāciju, ar kādu dažādos laikos tika pamatota izgudrojumu tiesiskās aizsardzības ...
Juta Strīķe
Nedēļas jurists
Juta Strīķe
2 komentāri
Romāns Vīķis
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības un bioētika
Transplantācija ir strauji augoša medicīnas joma, kas piedāvā plašas iespējas slimību ārstēšanā.1 Pēdējos divos gadsimtos notikusi strauja medicīnas un bioloģijas attīstība un tādēļ radušās iespējas glābt daudzu ...
1 komentāri
Māris Lejnieks
Vēstules
Metāla detektors un spiega komplekts Juridiskās fakultātes eksāmenos
Laikā starp aizvadītiem eksāmeniem un izlaidumu ballēm mudinām lasītājus aizdomāties par akadēmiskā godīguma tēmu, kas reiz bijusi vai joprojām varētu būt aktuāla arī “Jurista Vārda” lasītājiem, vienlaikus atgādinot par ...
51 komentāri
AUTORU KATALOGS