ŽURNĀLS Vēstules

21. Jūnijs 2011 /Nr.25/26 (672/673)

Metāla detektors un spiega komplekts Juridiskās fakultātes eksāmenos
51 komentāri
Mg.iur.
Māris Lejnieks
LU Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektors 

Laikā starp aizvadītiem eksāmeniem un izlaidumu ballēm mudinām lasītājus aizdomāties par akadēmiskā godīguma tēmu, kas reiz bijusi vai joprojām varētu būt aktuāla arī “Jurista Vārda” lasītājiem, vienlaikus atgādinot par špikošanas unikālo ilgtspēju un paņēmienu mūsdienu veidolu, kā arī mācībspēku attapību, stājoties pretim studentu pārsteidzošajai izdomai. Šim nolūkam ar autora piekrišanu publicējam LU Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektora Māra Lejnieka ziņojumu par valsts eksāmena norisi 2011. gada 13. jūnijā LU Juridiskās fakultātes dekānei prof. Dr.iur. K. Stradai-Rozenbergai (red. piez. – vēstules virsrakstu pievienojusi JV redakcija).

2011. gada 13. jūnijā saņēmu norīkojumu kopā ar Civiltiesisko zinātņu katedras lektoru Mārci Krūmiņu uzraudzīt valsts eksāmena norisi civiltiesībās un starptautiskajās tiesībās. Eksāmens noritēja fakultātes 30. auditorijā. Pirms ielaist studentus eksāmena auditorijā, kopā ar M. Krūmiņu lūdzām studentus sagatavot rakstāmpiederumus un studentu apliecības, izslēgt mobilos telefonus un gan mobilos telefonus, gan jebkurus metāla vai metālu saturošus priekšmetus ielikt savās somās, kuras uz eksāmena laiku bija jānovieto auditorijas priekšā. Tāpat studenti tika brīdināti, ka tiks pārbaudīti ar metāla detektora palīdzību.

M. Krūmiņš pēc saraksta sauca iekšā auditorijā studentus, pārbaudot to studentu apliecības. Auditorijas priekšā es uzraudzīju, lai studenti tur atstātu savas mantas, pārbaudīju katru ar metāla detektoru un norādīju, kur katram sēdēt. Pārbaudē ar metāla detektoru vairāku studentu kabatās tika atrasti mobilie telefoni, piemēram, viens no studējošajiem mēģināja doties kārtot eksāmenu ar vienu mobilo telefonu vienā kabatā, otru mobilo telefonu otrā kabatā un arī divām kopā savienotām 9 voltu elektriskajām baterijām kabatā. Vēl vairākiem studentiem detektors uzrādīja metālu saturošu priekšmetu klātbūtni krūšu rajonā zem apģērba. Viens šāds students paskaidroja, ka viņam tur esot kaklarota. Kad lūdzu to noņemt un ievietot somā, viņš to darīt atteicās, arī pēc tam, kad brīdināju, ka nepielaidīšu viņu pie eksāmena kārtošanas. Nenoņēmis “kaklarotu”, viņš paņēma savas mantas un atstāja auditoriju. Vēl cits students paskaidroja, ka viņam zem apģērba ir metāla krustiņš. Kad lūdzu to noņemt, viņš paņēma somu un atstāja auditoriju. Pēc brīža, kad viņš atgriezās, metāla detektors zem viņa apģērba vairs metāla priekšmetus neuzrādīja. Uzskatu, ka abu studentu rīcība liecināja par to, ka viņi nevēlējās atklāt, kāda veida metāla vai metālu saturošie priekšmeti atradās zem viņu apģērba. Eksāmena civiltiesību daļai sākoties, M. Krūmiņš man pateica, ka virkne studentu, kuri bija ieradušies kārtot eksāmenu, pēc tam, kad tika brīdināti par pārmeklēšanu ar metāla detektoru, nemaz neatsaucās uz aicinājumu, bet pameta fakultātes telpas. Studenta, kuram kabatās tika atklāti divi mobilie telefoni un elektriskās baterijas, viens no telefoniem eksāmena laikā sāka skanēt, bija dzirdams, ka tiek diktētas atbildes uz eksāmena jautājumiem.

Pusstundu pēc eksāmena daļas civiltiesībās beigām notika pārbaudījuma daļa starptautiskajās tiesībās. Tieši tāpat studenti pēc saraksta tika aicināti auditorijā, atstāja savas mantas auditorijas priekšā un tika pārbaudīti ar metāla detektoru. Atkal vienam no studentiem detektors krūšu rajonā uzrādīja metāla klātbūtni. Vispirms students teica, ka pie vainas varētu būt virsjakas rāvējslēdzējs, bet pēc tam – ka kaklarota. Tomēr es pamanīju, ka viņa melnais krekliņš zem virsjakas ir caurdurts ar gandrīz nepamanāmu melnu adatu. Pieskāries šai adatai, sajutu, ka zem apģērba ir piesprausts kāds priekšmets. Kad atvilku viņa kreklu, ieraudzīju, ka apģērba iekšpusē ir piesprausts mikrofons, no kura lejup stiepjas kabelis. Students steigšus atstāja auditoriju un pēc brīža atgriezās jau bez šī ekipējuma, kuru acīmredzot ārpus auditorijas nodeva kādai citai personai.

Uzskatu, ka šis un citi aprakstītie gadījumi eksāmena laikā liecina, ka nozīmīga daļa studentu bija gatavojušies, mēģināja vai pat izmantoja eksāmena laikā speciālos sakaru līdzekļus.

M. Lejnieks,

2011. gada 14. jūnijā

komentāri (51)
51 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
A.S.
19. Septembris 2011 / 15:15
0
ATBILDĒT
Špikotāji ir morāli deģenerāti, neatkarīgi no tā, kādus attaisnojumus viņi sev mēģina izdomāt. Punkts.
M.
5. Jūlijs 2011 / 16:32
0
ATBILDĒT
Es vispār brīnos par tie studentiem. It kā visi topošie juristi, bet pieļāva kautko tādu!!!!! Ja paši sevi neprot un nevar aizstāvēt, tad kā ar citiem? Tas tik vien norāda cik LU kvalitatīvi sagatavo juristus, kā viņi būs spējīgi tiesiski domāt. Uzskatu, ka par šo gadījumu būtu jāienteresējas attiecīgām personām. Jo tā visatļautība var nonāk līdz galējībām, piemēram, LU pieprasīs , lai uz eksāmnu nāk galīgi kaili ar pildspalvu rokā. Kā žurnāls Jurista vārds komentē šo visatļautību?
IJ
5. Jūlijs 2011 / 14:00
0
ATBILDĒT
Man kauns par daudziem komentāriem. Deformēta uztvere. Atbalstu Lejnieku! Ja tādas metodes būtu piekoptas ātrak, iespējams apkaunojoši derdzīgus komentārus nerakstītu juristi.
M
4. Jūlijs 2011 / 08:20
0
ATBILDĒT
Tad jau sanāk, ka LU pārkāpis tiesības un vēl ieliek rakstu Jurista vārdā!!!! Kolosāla augstskola māca juristus, bet pati pārkāpj ko vien var. Tad redz kādi mums tie juristi sanāk no LU.
Dra
3. Jūlijs 2011 / 23:12
0
ATBILDĒT
Mums ir tāds Satversmes 96.pants, kas nosaka dažu lietu neaizskaramību, tas nozīmē, ka nevienam nav tiesību pārmeklēt mantas, pastu, pašu personu, izņemot likumā noteiktās situācijās, kad šāda pārmeklēšana nepieciešama paša personas vai citu personu aizsardzībai. Tagad skatāmies zem kura likuma vai normas var Lejnieks ar pilnām tiesībām var apčamdīt studentus ar rokām un bakstīt tos ar metāla detektoru.

Augstskolu likums – nav tādas norādes, bet Augstkolas mums ir autonomas, tādēļ skatāmies Latvijas Universitātes Satversmi – nav norādes, bet Studiju procesu reglamentē Senāta apstiprināti nolikumi, tādēļ skatāmies - Studiju kursu pārbaudījumu organizēšanas kārtību Latvijas Universitātē – nav norādes, bet te ir vismaz ir atrakstīts Mācībspēka tiesības un pienākumi, bet tajos arī nav norādes par pārmeklēšanu - vienīgi var atstādināt no pārbaudījuma un izraidīt no auditorijas studējošo, kurš izmanto neatļautus materiālus un informācijas avotus vai traucē pārbaudījuma norisi.

Satversmes 92. pantā ir skaidri pateikts – kamēr neesi pieķerts neesi vainīgs, tādēļ vajadzētu tomēr pieturēties pie „formālām” normām nevis piekopt principu „aci pret aci, zobu pret zobu”, jo izskatās, ka LU mācību spēkam ir tā pašvaki ar tiesisko apziņu.



M.
3. Jūlijs 2011 / 19:59
0
ATBILDĒT
Varbūt kāds tomēr varētu komentēt pēc būtības, kas tieši ir pārkāpts tieši no LU pasniedzēju puses? Nevajag apspriest špikošanu, jo tas notiek visur. Padomājiem katrs, ja Jūs pirms katra eksāena pārmeklēs? Ko tad LU topošie juristi teiksiet? Vai tas ir likumīgi? Un varbūt kāds strādājošs tiesību jomā varētu pakomentēt?
E.I.
3. Jūlijs 2011 / 17:56
0
ATBILDĒT
".. tikai nezin kāpēc sacelta brēka par to, ka LPA studenti špiko."

---------------------

Spriežot pēc i-netā pieejamajiem dokumentiem, špiko tiesneša palīdze D.K., špiko Valsts robežsardzes darbiniece...



http://tinyurl.com/6a5jbwu

---------------------

Špiko tāpat LU studenti, kuri strādā visai prominentās tiesu iestādēs, ja gribat zināt. Nenosaucot konkrētus uzvārdus, ir izmantota iespēja neoficiālā e-pastā dekanāta pārstāvim norādīt uz tādu gatavošanos palīgmateriālu izmantošanai pirms eksāmena (elektroniskā veidā apkārtklejojošs ar mobilo telefonu fiksēts iepriekšējā gada tests vairāku lapu apjomā). Tikai LU reaģē vienīgi tad, kad pašiem vien zināmu iemeslu dēļ tas šķiet mērķtiecīgi.



Man personīgi cinisku smīnu izraisa LU JF vadības vēstulē lasāmais: "Esam ārkārtīgi vīlušies par to, ka mūsu fakultātē, kurā taisnīgums un godīgums allaž ir bijis augstā vērtē, notiek tik pazemojoša rīcība no to personu puses, kuras pretendē uz jurista kvalifikāciju."



Īpašu uzmanību piesaista ekstātiskie vārdi "pazemojoša rīcība". Man ir nācies šo raksturojumu dzirdēt no studentiem, kuri LU JF kādreiz ir tikuši gatavoti starptautiskajām tiesas procesu izspēlēm. Turklāt kontekstā ar publikācijas autora rīcību treniņu laikā.



Par katru savos komentāros izteikto vārdu es atbildu simtprocentīgi. Ja kādu no LU JF atkal spēcīgi "velk" uz specializēto metožu izmantošanu, ieteiktu atcerēties spoža Latvijas speciālista Dr.iur. Ulda Miķelsona (starp citu, LPA absolventa) publikācijas par poligrāfa (melu detektora) ekspertīzes iespējamību. Turklāt es neatteikšos.



http://tinyurl.com/6cq96bb
E.I.
3. Jūlijs 2011 / 17:53
0
ATBILDĒT
Akmens > E.I. 28.06.2011 17:14

".. pašai kauns nav.."

------------------------------

Ak(mens)... AK, šis talantīgais misters Riplijs! :)))



Neviens jau nekaunas, neesat ievērojis? Zaglis, kurš ar neapmaksātu preci nesas laukā no lielveikala (vienreiz ir nācies pavērot tieši šādu skatu), ir absolūti pārliecināts par savu rīcību. Tieši tāpat kā divi apsargi, kuri dzenas pakaļ, jo tas ir viņu darbs.



Taču likums un patiesība gan ir tikai vienā pusē. Tiesneši, piemēram, nekaunas to atzīt:



"Plaģiāts, ko sauc arī par literāru zādzību, ir sabiedriski bīstams un rupjš autortiesību pārkāpums, kas liecina par labu tikumu trūkumu tā veicējam, kā to kvalificējušas divas tiesu instances, kurām valsts devusi tiesības vērtēt tikumību un taisnprātību personu attiecībās."



No Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2009.gada 6.oktobra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKC-1012 [7.2] punkta.
LU studente
3. Jūlijs 2011 / 15:44
0
ATBILDĒT
Esmu pārsteigta ka LU pasniedzēji atļāvās kautko tādu darīt. Uzskatu, ka viņi steigšus būtu jāsauc pie atbildības. Un ceru, ka atbilstošas iestādes ieinteresēsies par šo rakstu. Ko tas vispār nozīmē "Pieskāries šai adatai, sajutu, ka zem apģērba ir piesprausts kāds priekšmets. Kad atvilku viņa kreklu, ieraudzīju, ka apģērba iekšpusē ir piesprausts mikrofons, no kura lejup stiepjas kabelis", vai viņš kā JF pasniedzējs nasaprot, ka pieskarties viņš nedrīkstēja? Jādomā par visas LUJF atbilstību amatiem un iegūatais kvalifikācijai. Un runājot par špikošanu- špiko visur un tikai nezin kāpēc sacelta brēka par to, ka LPA studenti špiko.
Surfo
3. Jūlijs 2011 / 00:13
0
ATBILDĒT
Man ir piešķirta Jurista kvalifikācija, bet pirms mani dzīve piespieda to dabūt es studēju eksaktās zinātnes, kurām patiesībā pieder mana sirds. Pirmo reizi liekot eksāmenu jurfakā es biju iemācījies priekšmetu un, protams, vadoties no savas pieredzes - ar saviem vārdiem izklāstīju jautājumu un, protams, nenoliku, bet meitene, kas nospieda visu eksāmenu no grāmatas vārds vārdā dabūja sekmīgu atzīmi. Kopš tās reizes es pat komatus un saīsinājumus pārrakstīju 1:1 un beigu beigās esmu Jurists. Protams, ar to nelepojos, ka tā darīju, un nelepojos, ka man ir jurista izglītība, bet jurista izglītību var dabūt bez problēmām arī parasts traktorists no laukiem.

Paklausoties Temīdas šūpulī dzimušos, augušos un Temīdas Ēdenes dārzā dzīvojušos LU profesorus, man viņi bieži asociējas ar viduslaiku teologiem, kam liekas, ka viņi ir visgudrākie un galvenā aktuālā problēma ir ēzeļmātes ausu garums ar ko Jēzus iejāja Jeruzalemē (Palmu svētdiena). Diemžēl mēs dzīvojam reālajā dabā, bet ne iedomātā tiesiskā pasaulē un uz šo brīdi daudzas normas, uz kurām atsaucas gudrās galva ir tikai un vienīgi teorētiskas un dabā neeksistē.

Jautājums – ko varēs izdarīt jurists ar savām zināšanām, kad nokļūs uz neapdzīvotas salas?





students
2. Jūlijs 2011 / 13:46
0
ATBILDĒT
Palasot komentārus, ka špikot ir OK, jo jānoturas budžetā, mācību vielas esot par daudz, LU neievērojot cilvēktiesības un tā tālāk, man rodas sajūta, ka mūsu valsts ekonomiskās un tiesību problēmas ir likumsakarīgas šādai attieksmei.



Cilvēki nevis mācās, veido zinātni un tiesiski izglītojas, bet pat augstskolā noraksta un apelē pie cilvēktiesībām, no kurām pašiem nav nekādas sajēgas, jo arī tās ir acīmredzot iepazītas caur kādu špikeri vai operatīvo iestāžu tehniku.



Tiešām sērīgi, ka tas notiek juristos, cilvēkos, kam ir jārāda piemērs sabiedrībai. Rezultāts kā saka uz sejas mūsu sabiedrībā.
students
2. Jūlijs 2011 / 13:38
0
ATBILDĒT
Vispār jau es saprotu, ka cilvēks strādā kādā valsts iestādē vai kur citur un diplomu viņam vajag 'papīra pēc', jo, redziet, to prasa priekšniecība vai kādi normatīvie akti, tad arī rodas ideja, - ak Jūs tā, tad es šitā. Un špiko nost, jo pašam juridiskās zinātnes neinteresē vispār.



Bet, ja paskatos tā nopietni, tad man ir šoks, jo tieši šādi gudri norakstītāji strādā izpildvarā un pieņem tādus vai citus lēmumus.
:D
2. Jūlijs 2011 / 08:18
0
ATBILDĒT
http://www.pietiek.com/raksti/universitate_terorize_bijusos_pol cijas_akademijas_studentus
Papīrīts
29. Jūnijs 2011 / 16:26
0
ATBILDĒT
28.06.2011 17:14

****************

Visvairāk fascinē komentētāji, kuri uzrodas pāris dienas pēc tam, kad viss jau noklusis, lai patēlotu lielos miera ieviesējus.
mūžīgā studente
29. Jūnijs 2011 / 15:26
0
ATBILDĒT
Man ir tikai viens jautājums... Vai ar metāla detektoru pārbauda arī tos studentus, kas nenāk no LPA? Būtu interesanti uzzināt, vai tur visi ir absolūti godīgi. Pati studēju LPA, bet pabeidzu LU JF. Jāsaka, ka visi gala noslēguma jautājumi bija tīrais nieks un, ja esi visus gadus studējis,tad nekā sarežģīta nebija. Attieksme tomēr bija dīvaina, svinīgās uzrunas izlaidumā pilnīga profesoru izgāšanās... Cienījamas personas, bet nevarēja atturēties no iespējas sabojāt citiem prieku...Esmu studējusi 3 Latvijas augstskolās un diemžēl LU manā reitingu skalā ir pēdējā vietā. Pie kam LU studēju 2 dažādās fakultātēs. Vienā no tām - maģ.programmā, kur neko jaunu tā arī neuzzināju...
Lasītājs
29. Jūnijs 2011 / 11:09
0
ATBILDĒT
Komentāri parāda, ka gandrīz visi to autori, kas bez jebkāda pamata ņēmušies spriest kā eksperti, patiesībā ir tikai diletanti metāla detektoru fizikālās darbības izpratnē. Metāla detektors "nereaģē" uz sīkām metāliskām lietām, piemēram, rāvējslēdzēju vai pogu, bet uz masīvākiem metāla priekšmetiem. Aicinu runāt tomēr ekspertu līmenī, nevis parādīt zināšanu trūkumu fizikā, īpaši elektromagnētismā.
jurists, bijušais LU students
29. Jūnijs 2011 / 10:49
0
ATBILDĒT
izlasīju rakstu un iepriekšējās publikācija sinternetā. Pat nezinu-smieties vai raudāt. Špikotāji ir bijuši visos laikos. Jāatzīst, ka arī es esmu gatavojoties eksāmeniem, rakstījis mācību vielas knifus uz lapiņām, tikai nekad nav bijis drosmes(un arī vajadzības) izmantot špikerus(rakstot tāpat daudz kas iepriekš paslīdējušais garām bija iespiedies atmiņā). Šis apralstītais gadījums ir absolūti neglaimojošs LU-fui! Cik tas ir pazemojoši-pārbaudīt ar metāla detektoriem! Un ja nu kādam studentam apeņu pogas no metāla u.t.t.? Cik zemu var nolaistīes mācību spēki un tiem pielīdzinātas personas! Tiešām būtu interesanti, saturīgi un noderīgi pārbaudīt, vai šādu metožu pielietošana atbilst visām normatīvo aktu prasībām šajā sakarā! Vēlreiz FUI!
xx
29. Jūnijs 2011 / 08:41
0
ATBILDĒT
Un kur tad paliek tas, ka sen jau visi visu zin par to, ka LU ne visas katedras, bet ir pērkamas :)
informācijai
29. Jūnijs 2011 / 05:55
1
ATBILDĒT
Man ir bijis tas gods mācīties gan LU JF, gan RSU JF. Izmēģinot spēkus abās mācību iestādēs, man ir bijusi lieliska iespēja tās salīdzināt. Smiekli nāk par to, cik ļoti LU pārstāvji bāž acīs to, ka LU ir labākā. Tie laiki jau sen ir pagājuši. Tā kvalitāte un ATTIEKSME pret studentiem, ko piedāvā citas universitātes(manā gadījumā RSU JF) jau kādu laiku pavisam noteikti ir spējīgas konkurēt ar LU un patstāvīgi uzlabojas, savukārt, LU guļ uz veciem lauriem. Protams, ja kursā mācās +/- 200 cilvēki, kāds no viņiem noteikti būs izcils (LU gadījums) tas ir tikai loģiski, bet ņemot uz to kopējo masu, tas nav nekas.

Varbūt LU vajadzētu nolaisties no saviem augstumiem un paskatīties apkārt - jau kādu laiku Turība, RSU utt. piedāvā kvalitatīvāku un uz studentu vairāk vērstu augstāko izglītību. Kvantitāte jau sen vairs nenozīmē kvalitāti.

Saņemieties LU!!!! No Jums pēdējā laikā nekas labs nav dzirdams.... Iespējams jau tas ir labi, ka esat tik ļoti sadomājušies, jo nekas cits kā pašpārliecinātība (pārsvarā jau pārāk liela) no LU studentiem nav redzams, toties zināšanas jau kādu laiku, vismaz manā pieredzē, daudz labākas ir citu augstskolu studentiem (laikam jau tāpēc, ka tie vairāk cenšas, nevis nomet diplomu uz galda un saka - esmu no LU- labākās univ., tātad Jums mani jāņem darbā :D )

Komentārs gan nav atbilstošs raksta tēmai un tomēr.....
Akmens
28. Jūnijs 2011 / 17:14
0
ATBILDĒT
Vai Jums, cienītā, pašai kauns nav visu laiku škandalēties? Nu pietiks, goda vārds.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 31
visi numura raksti
Sanita Pieķe
Skaidrojumi. Viedokļi
Nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām
Nekustamā īpašuma (turpmāk – īpašums) atsavināšana sabiedrības vajadzībām un tās tiesiskais tvērums ir specifisks jautājums, ar kuru ikdienā nākas saskarties relatīvi šauram personu lokam. Tomēr šis jautājums ir nozīmīgs, ...
3 komentāri
Ieva Azanda, Ilze Bukaldere
Skaidrojumi. Viedokļi
Negodīgas konkurences aizlieguma piemērošanas aspekti
Ne iepriekšējā, ne pašlaik noteiktā kārtība negodīgas konkurences strīdu risināšanai neļauj tirgus dalībniekiem pilnībā izmantot šo noteikumu radītās tiesības vērsties pret konkurentu negodprātīgām darbībām galvenokārt ...
Reinis Markvarts
Domu mantojums
Patenttiesību mērķi vēsturiskā perspektīvā
Rakstā aplūkota patenttiesību vēsturiskā attīstība kopš patenttiesību pirmsākumiem līdz pat 19. gadsimta beigām, akcentējot argumentāciju, ar kādu dažādos laikos tika pamatota izgudrojumu tiesiskās aizsardzības ...
Juta Strīķe
Nedēļas jurists
Juta Strīķe
2 komentāri
Romāns Vīķis
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības un bioētika
Transplantācija ir strauji augoša medicīnas joma, kas piedāvā plašas iespējas slimību ārstēšanā.1 Pēdējos divos gadsimtos notikusi strauja medicīnas un bioloģijas attīstība un tādēļ radušās iespējas glābt daudzu ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS