Laikā starp aizvadītiem eksāmeniem un izlaidumu ballēm mudinām lasītājus aizdomāties par akadēmiskā godīguma tēmu, kas reiz bijusi vai joprojām varētu būt aktuāla arī “Jurista Vārda” lasītājiem, vienlaikus atgādinot par špikošanas unikālo ilgtspēju un paņēmienu mūsdienu veidolu, kā arī mācībspēku attapību, stājoties pretim studentu pārsteidzošajai izdomai. Šim nolūkam ar autora piekrišanu publicējam LU Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektora Māra Lejnieka ziņojumu par valsts eksāmena norisi 2011. gada 13. jūnijā LU Juridiskās fakultātes dekānei prof. Dr.iur. K. Stradai-Rozenbergai (red. piez. – vēstules virsrakstu pievienojusi JV redakcija).
2011. gada 13. jūnijā saņēmu norīkojumu kopā ar Civiltiesisko zinātņu katedras lektoru Mārci Krūmiņu uzraudzīt valsts eksāmena norisi civiltiesībās un starptautiskajās tiesībās. Eksāmens noritēja fakultātes 30. auditorijā. Pirms ielaist studentus eksāmena auditorijā, kopā ar M. Krūmiņu lūdzām studentus sagatavot rakstāmpiederumus un studentu apliecības, izslēgt mobilos telefonus un gan mobilos telefonus, gan jebkurus metāla vai metālu saturošus priekšmetus ielikt savās somās, kuras uz eksāmena laiku bija jānovieto auditorijas priekšā. Tāpat studenti tika brīdināti, ka tiks pārbaudīti ar metāla detektora palīdzību.
M. Krūmiņš pēc saraksta sauca iekšā auditorijā studentus, pārbaudot to studentu apliecības. Auditorijas priekšā es uzraudzīju, lai studenti tur atstātu savas mantas, pārbaudīju katru ar metāla detektoru un norādīju, kur katram sēdēt. Pārbaudē ar metāla detektoru vairāku studentu kabatās tika atrasti mobilie telefoni, piemēram, viens no studējošajiem mēģināja doties kārtot eksāmenu ar vienu mobilo telefonu vienā kabatā, otru mobilo telefonu otrā kabatā un arī divām kopā savienotām 9 voltu elektriskajām baterijām kabatā. Vēl vairākiem studentiem detektors uzrādīja metālu saturošu priekšmetu klātbūtni krūšu rajonā zem apģērba. Viens šāds students paskaidroja, ka viņam tur esot kaklarota. Kad lūdzu to noņemt un ievietot somā, viņš to darīt atteicās, arī pēc tam, kad brīdināju, ka nepielaidīšu viņu pie eksāmena kārtošanas. Nenoņēmis “kaklarotu”, viņš paņēma savas mantas un atstāja auditoriju. Vēl cits students paskaidroja, ka viņam zem apģērba ir metāla krustiņš. Kad lūdzu to noņemt, viņš paņēma somu un atstāja auditoriju. Pēc brīža, kad viņš atgriezās, metāla detektors zem viņa apģērba vairs metāla priekšmetus neuzrādīja. Uzskatu, ka abu studentu rīcība liecināja par to, ka viņi nevēlējās atklāt, kāda veida metāla vai metālu saturošie priekšmeti atradās zem viņu apģērba. Eksāmena civiltiesību daļai sākoties, M. Krūmiņš man pateica, ka virkne studentu, kuri bija ieradušies kārtot eksāmenu, pēc tam, kad tika brīdināti par pārmeklēšanu ar metāla detektoru, nemaz neatsaucās uz aicinājumu, bet pameta fakultātes telpas. Studenta, kuram kabatās tika atklāti divi mobilie telefoni un elektriskās baterijas, viens no telefoniem eksāmena laikā sāka skanēt, bija dzirdams, ka tiek diktētas atbildes uz eksāmena jautājumiem.
Pusstundu pēc eksāmena daļas civiltiesībās beigām notika pārbaudījuma daļa starptautiskajās tiesībās. Tieši tāpat studenti pēc saraksta tika aicināti auditorijā, atstāja savas mantas auditorijas priekšā un tika pārbaudīti ar metāla detektoru. Atkal vienam no studentiem detektors krūšu rajonā uzrādīja metāla klātbūtni. Vispirms students teica, ka pie vainas varētu būt virsjakas rāvējslēdzējs, bet pēc tam – ka kaklarota. Tomēr es pamanīju, ka viņa melnais krekliņš zem virsjakas ir caurdurts ar gandrīz nepamanāmu melnu adatu. Pieskāries šai adatai, sajutu, ka zem apģērba ir piesprausts kāds priekšmets. Kad atvilku viņa kreklu, ieraudzīju, ka apģērba iekšpusē ir piesprausts mikrofons, no kura lejup stiepjas kabelis. Students steigšus atstāja auditoriju un pēc brīža atgriezās jau bez šī ekipējuma, kuru acīmredzot ārpus auditorijas nodeva kādai citai personai.
Uzskatu, ka šis un citi aprakstītie gadījumi eksāmena laikā liecina, ka nozīmīga daļa studentu bija gatavojušies, mēģināja vai pat izmantoja eksāmena laikā speciālos sakaru līdzekļus.
M. Lejnieks,
2011. gada 14. jūnijā