ŽURNĀLS Tiesību prakse

21. Jūnijs 2011 /Nr.25/26 (672/673)

Par Eiropas Savienības direktīvu piemērojamību
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums
Lietā Nr. SKC–175
2011. gada 20. aprīlī

Attiecībā uz strīdu starp privātpersonām direktīva pati par sevi nevar radīt pienākumu attiecībā uz privātpersonām, un līdz ar to uz to nevar atsaukties, vēršoties pret privātpersonām. Visos gadījumos, kad direktīvas noteikumi pēc to satura ir bez nosacījumiem un pietiekami precīzi, privātpersonām ir tiesības uz tiem atsaukties valsts tiesās prasībās pret valsti, ja tā nav transponējusi direktīvu noteiktajā termiņā valsts tiesībās vai arī ja tā ir veikusi nepareizu transpozīciju, kas tādējādi izslēdz direktīvas piemērošanu horizontālajās attiecībās. Nacionālo tiesu pienākums ir interpretēt nacionālās tiesības atbilstoši direktīvām, taču kā tas izriet no Eiropas Savienības Tiesas judikatūras, valsts tiesai, kurai ir jāiztiesā prāva tikai starp privātpersonām, līdzko tai ir jāpiemēro valsts tiesību normas, kas ir pieņemtas, lai transponētu pienākumus, ko paredz direktīva, ir jāņem vērā valsts tiesību normu kopums un tas ir jāinterpretē, cik vien iespējams, direktīvas teksta un mērķa kontekstā, lai nonāktu pie risinājuma, kas atbilst direktīvas mērķim. No minētās atziņas izriet, ka nacionālo tiesību normu interpretācija atbilstoši direktīvas mērķim ir veicama, ja direktīvas pārņemšana valsts tiesībās nav notikusi atbilstoši direktīvā izvirzītajam mērķim. Valsts tiesas pienākuma ņemt vērā direktīvas saturu, interpretējot attiecīgās valsts tiesību normas, robežas nosaka vispārējie tiesību principi, īpaši tiesiskās drošības princips un atpakaļejoša spēka aizlieguma princips, un minētais pienākums nevar būt pamats valsts tiesību contra legem interpretācijai.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators referents V. Jonikāns, senatore S. Lodziņa, senatore E. Vernuša, piedaloties prasītājas pārstāvei zvērinātai advokātei Inetai Kroderei-Imšai un atbildētājas pārstāvei Ņ.D., atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sakarā ar SIA “Sara Lee Baltic” pilnvarotās personas Latvijas Republikas patentpilnvarotās Ņ.D. kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2009. gada 12. novembra spriedumu “Société des Produits Nestlé S.A” prasībā pret SIA “Sara Lee Baltic” par preču zīmju nelikumīgas izmantošanas pārtraukšanu, sankcijām par preču zīmju pārkāpumu un negodīgas konkurences aizliegumu.

Aprakstošā daļa

[1] “Société des Produits Nestlé S.A” ir reģistrēta Eiropas Kopienas telpiskā preču zīme Nr. 002801702, uz kuras attēlota “Sarkanā krūze”, ir reģistrēta uz precēm 30. preču klasē, tai skaitā: kafija, kafijas ekstrakti, kafijas bāzes produkti, kafijas aizvietotāji, kafijas aizvietotāju ekstrakti, un kopš 2004. gada 1. maija bauda tiesisko aizsardzību Latvijā. “Sarkanā krūze” attēlota arī starptautiski reģistrētā grafiskā preču zīmē Nr. IR 793933, kas uz Latviju attiecināta no 2002. gada 21. novembra, un telpiskā preču zīmē Nr. IR 796607, kas uz Latviju attiecināta no 2003. gada 9. janvāra.

“Société des Produits Nestlé S.A” pieder arī preču zīmes “Nescafe Classic”, “The red Mug on a bed of coffee beans” Nr. IR 633089 un “The red Mug on a bed of coffee beans” Nr. IR 726641.

[2] “Société des Produits Nestlé S.A” pārstāve 2006. gada 2. maijā cēlusi tiesā prasību pret SIA “Sara Lee Baltic”, to vairākkārt papildinot un grozot, kurā, pamatojoties uz likuma “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” 4. panta sestās daļas 2. punktu, septīto, astoto un devīto daļu, 23. pantu, 27. panta pirmo daļu, 28. pantu (redakcijā līdz 2006. gada 29. aprīlim), 28.[sup]1[/sup] pantu, Konkurences likuma 18. panta otro daļu un trešās daļas 2. punktu, Reklāmas likuma 4. panta otrās daļas 6., 7. punktu, kā arī 8. panta pirmo daļu, Civillikuma 2391. pantu, lūgusi:

– pārtraukt un aizliegt prettiesisku prasītājai piederošo Eiropas Kopienas telpiskās preču zīmes Nr. 002801702, starptautiski reģistrētās grafiskās preču zīmes Nr. IR 793933 un telpiskās preču zīmes Nr. IR 796607 izmantošanu;

– aizliegt atbildētājai izmantot preču marķēšanai, kā arī aizliegt izgatavot, pārdot, piedāvāt ražošanai, reklamēt, eksportēt preces, kā arī veikt jebkādas citas darbības ar apzīmējumiem, kas ir maldinoši līdzīgi prasītājam piederošajai telpiskajai preču zīmei;

– par atbildētājas līdzekļiem iznīcināt pārkāpuma preces – loterijai “Atver acis siltiem skatieniem!” pasūtītās krūzes;

– piedzīt no atbildētājas kompensāciju Ls 26 716,44 apmērā par prasītājas preču zīmes nelikumīgu izmantošanu kā maksājumu summu, kuru prasītāja varētu saņemt par preču zīmes izmantošanas tiesību nodošanu atbildētājai, t.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sanita Pieķe
Skaidrojumi. Viedokļi
Nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām
Nekustamā īpašuma (turpmāk – īpašums) atsavināšana sabiedrības vajadzībām un tās tiesiskais tvērums ir specifisks jautājums, ar kuru ikdienā nākas saskarties relatīvi šauram personu lokam. Tomēr šis jautājums ir nozīmīgs, ...
3 komentāri
Ieva Azanda, Ilze Bukaldere
Skaidrojumi. Viedokļi
Negodīgas konkurences aizlieguma piemērošanas aspekti
Ne iepriekšējā, ne pašlaik noteiktā kārtība negodīgas konkurences strīdu risināšanai neļauj tirgus dalībniekiem pilnībā izmantot šo noteikumu radītās tiesības vērsties pret konkurentu negodprātīgām darbībām galvenokārt ...
Reinis Markvarts
Domu mantojums
Patenttiesību mērķi vēsturiskā perspektīvā
Rakstā aplūkota patenttiesību vēsturiskā attīstība kopš patenttiesību pirmsākumiem līdz pat 19. gadsimta beigām, akcentējot argumentāciju, ar kādu dažādos laikos tika pamatota izgudrojumu tiesiskās aizsardzības ...
Juta Strīķe
Nedēļas jurists
Juta Strīķe
2 komentāri
Romāns Vīķis
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības un bioētika
Transplantācija ir strauji augoša medicīnas joma, kas piedāvā plašas iespējas slimību ārstēšanā.1 Pēdējos divos gadsimtos notikusi strauja medicīnas un bioloģijas attīstība un tādēļ radušās iespējas glābt daudzu ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS