Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Intervija

12. Jūlijs 2011 /Nr.28 (675)

Par līdzsvaru starp indivīda tiesībām un sabiedrības interesēm
5 komentāri
Prof. Dr.iur.
Ineta Ziemele
Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese,
intervijā Dinai Gailītei un Jānim Plepam 

Šī saruna mūsu žurnāla redakcijā notika pavasara nedēļā, kad profesore Ineta Ziemele viesojās Latvijā ar saviem nu jau tradicionālajiem priekšlasījumiem par cilvēktiesību un starptautisko tiesību jautājumiem. Bijām pagodināti, kad viņa piekrita intervijai “Jurista Vārdam”, lai mūsu lasītājiem darītu zināmu savu redzējumu par svarīgākajām norisēm cilvēktiesību jomā un jaunumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē (ECT). Saruna, protams, ātri vien izvērsās daudz plašāk, izkāpjot no cilvēktiesību “rāmjiem” un aizskarot arī citas tēmas. Profesore dalījās pārdomās arī par to, kā revolucionārās norises arābu valstīs ietekmē Eiropas Savienības iekšējo solidaritāti, par to, vai indivīda tiesības Eiropā prevalē pār sabiedrības interesēm, kādam būtu jāizskatās patiesam nacionālo tiesu dialogam ar ECT, vai starptautiska tiesas spriešana ir politiska, kā arī par citiem būtiskiem jautājumiem.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
alma mater
16. Jūlijs 2011 / 16:00
0
ATBILDĒT
Jā, tikai daži cilvēki bakalaura studijas beidz ar vidējo atzīmi, kas zemāka par 7 ballēm. :-)
Redakcija
12. Jūlijs 2011 / 10:25
0
ATBILDĒT
Paldies par vērību attiecībā uz valodnieciskajām piezīmēm, un el. versijā viesīsim attiecīgas korekcijas! Ko lai saka - visi esam tikai cilvēki:-)

Vēlreiz paldies!
Panie Kochanku
12. Jūlijs 2011 / 03:04
0
ATBILDĒT
Nobeigumā dažas valodnieciskas piezīmes redaktoram (nekas nopietns vai traģisks, vienkārši nākotnē jāpievērš uzmanība). :)

Pirmkārt, nevis \"stricto senso\", bet \"stricto sensu\". \"Sensus\" ir ceturtās, nevis otrās deklinācijas lietvārds, tāpat kā lielākā daļa no darbības vārdiem atvasināto lietvārdu ar nozīmi \"kā darīšana\"; tādēļ tam ablatīvā ir galotne \"-u\". To var viegli atcerēties, ja patuŗa prātā sv. Akvīnas Toma himnas rindiņas: \"VISUS, TACTUS, GUSTUS in te fallitur, / Sed AUDITU solo tuto creditur, etc.\"

Otrkārt, nevis \"krucifisks\", bet \"krucifikss\" (\"krucifisks\" – tas laikam ir kaut kas pa vidu starp krustu un obelisku :))
Panie Kochanku
12. Jūlijs 2011 / 03:01
0
ATBILDĒT
...nebaidoties no apsūdzībām \"rasismā\" un \"islamofobijā\"? Tas ir lielais un sāpīgais pamatjautājums.
Panie Kochanku
12. Jūlijs 2011 / 03:00
0
ATBILDĒT
Kopumā laba intervija, liels paldies! Pilnīgi piekrītu I. Ziemelei jautājumā par Latvijas tiesiskajām reālijām cilvēktiesību gaismā; te nekas īpaši nav piebilstams.

Man tomēr būtu dažas nopietnas piebildes, ciktāl runājam par visas Eiropas mērogu.

I. Ziemele diemžēl skaidri nemin (vai nesaskata?) divus milzīgus un acīmredzamus izaicinājumus Eiropas cilvēktiesību aizsardzības sistēmai un cilvēktiesībām vispār. Tie, kā angliski mēdz teikt, ir divi lieli ziloņi istabā, kuŗus nevar nepamanīt. Un šie ziloņi diemžēl draud sašķelt veco labo Eiropu.

.

(1) Pirmais izaicinājums skaŗ cilvēktiesību aizsardzības sistēmu. Līdz šim Eiropā valdīja gandrīz pilnīgs konformisms un neomarksisma diktatūra ar visām tās piedevām (politkorektums, antinatālisms, Rietumu civilizācijas vērtību dekonstrukcionisms utt.). Tagad dažās valstīs tauta, šķiet, atmodās un uzdrošinājās meklēt alternatīvu neomarksistu dogmām; nesen pieņemtā kristīgi demokrātiski ievirzītā Ungārijas konstitūcija tam ir lielisks piemērs. Nacionālās pašapziņas (daļējā) atmošanās nozīmē arī to, ka nacionālās iestādes un valstsvīri atsakās padevīgi \"sagremot\" visu to, ko viņiem iebaro no ārienes. Ziemeles minētais \"Lautsi\" spriedums (mazās palātas spriedums) šo procesu paātrināja: tam sekoja Itālijas sabiedrības gandrīz vienbalsīgā sašutuma vētra, Itālijas Konstitucionālās tiesas spriedums par konstitūcijas pārākumu pār ECT spriedumiem, un tagad – līdzīga likumdošanas iniciatīva Krievijā. Lielbritānijas parlamentā šogad notika spraigas debates par iespējamo ECT spriedumu nepildīšanu un pat izstāšanos no ECT sistēmas (pameklējiet tīmeklī britu domnīcas (think tank) \"Policy Exchange\" š.g. februārī publicēto pētījumu ar Lorda Hoffmanna priekšvārdu). Tas ir ļoti žēl, jo, kā I. Ziemele pareizi saka, Eiropas cilvēktiesību aizsardzības sistēma pagaidām ir labākā un efektīvākā, un no tās noārdīšanas neviens neko neiegūtu.

.

(2) Otrais izaicinājums Eiropā ir izaicinājums pašām cilvēktiesībām, un tas ir radikālais islāms. Starp citu, tas, ko autore dēvē par \"arābu revolūcijām\", īstenībā ir ļoti bīstams un traģisks process, kad demokrātijas aizsegā (un dažiem Rietumu idiotiem aplaudējot) samērā laicīgās diktatūras tiek nomainītas ar radikālās \"Musulmaņu brālības\" atbalstītiem spēkiem, kuŗu mērķis ir ieviest attiecīgajās valstīs šariāta režīmu (no vilka bēgot, ieskrien lācim ķetnās).

I. Ziemele pilnīgi pareizi saka: Eiropas cilvēktiesību konvencijas tēvi balstījās uz klasiskā Rietumu liberālisma postulātiem. Bet problēma ir tā, ka tradicionālais islāms tos noliedz. Lasot avīzes, mēs redzam, kā daudzi Rietumeiropas islāma aktīvisti faktiski vēlas uzspiest Eiropas tautām šariāta normas. Viņi pieprasa tiesības aizsegt seju publiskās vietās, īpašus laikus peldbaseinos, \"halāl\" ēdienus skolās, dzimumu segregāciju, savas šariāta tiesas, bet galvenais – lai ikviens islāma kritiķis tiktu krimināli vajāts un apklusināts. Eiropas valstis šajā situācijā var rīkoties divējādi: vai nu (a) parādīt mugurkaulu, stāties tam visam pretī un aizstāvēt tēvu un vectēvu sūri izcīnītās pamatbrīvības; vai (b) gļēvi pakļauties islāmistu spiedienam, pieņemt viņu nosacījumus, \"finlandizēties\" un ierobežot vārda brīvību un citas tiesības \"mīļā miera un sabiedrības saskaņas labad\". Šobrīd Eiropā diemžēl dominē \"b\" tipa attieksme, jo citādi, redz, būšot rasisms, ksenofobija un sazin kas vēl.

Bet tas, mīļie kolēģi, perspektīvā nozīmēs Eiropā pieņemto pamattiesību standarta pazemināšanos! ECT savulaik drosmīgi deklarēja, ka šariāts ar demokrātiju un cilvēktiesībām nav savienojams (spriedums lietā \"Refah Partisi pret Turciju\"). Vai ECT arī turpmāk būs gatava aizstāvēt, piem., Korāna dedzinātāju un Muhameda kritizētāju izteiksmes brīvību, nebaidoties no ap
visi numura raksti
Edgars Pastars
Intervija
Jurisprudences un kompromisu lietpratējs Rīgas pilī
Fakts, ka jauno Valsts prezidentu Andri Bērziņu likumdošanas un juridiskajos jautājumos konsultēs līdzšinējais Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks – tikko 30 gadu vecuma slieksni sasniegušais Mg.iur. Edgars Pastars, publiski ...
4 komentāri
Aldis Pundurs
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālprocesa uzsākšana un resoriskā pārbaude
Latvijas Kriminālprocesa kodeksa darbības laikā kriminālprocess sākās ar krimināllietas (kriminālprocesa) ierosināšanas stadiju. Šīs stadijas laikā tika izlemts jautājums, vai ir pietiekams pamats, kas norāda uz noziedzīga ...
Elizabete Krivcova
Nedēļas jurists
Elizabete Krivcova
10 komentāri
Dace Mihaļska, Zanda Kokare
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskās personas maksātnespējas procesa uzsākšana
Globālās ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā 2009. un 2010. gadā vairums Eiropas valstu piedzīvoja strauju uzņēmumu maksātnespējas skaita pieaugumu1. Maksātnespējas politikas izstrādātājiem un īstenotājiem nācās ...
Tiesību prakse
Par tautas nobalsošanas par Saeimas atlaišanu atcelšanu
Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums nav patstāvīgs tiesiskās attiecības valsts pārvaldes jomā dibinošs lēmums, bet gan tikai Valsts prezidenta pieņemtajam rīkojumam pakārtots organizatorisks izpildes instruments. Centrālās ...
AUTORU KATALOGS