ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Jūlijs 2011 /Nr.28 (675)

Kriminālprocesa uzsākšana un resoriskā pārbaude
Dr.iur.
Aldis Pundurs
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors 

Latvijas Kriminālprocesa kodeksa darbības laikā kriminālprocess sākās ar krimināllietas (kriminālprocesa) ierosināšanas stadiju. Šīs stadijas laikā tika izlemts jautājums, vai ir pietiekams pamats, kas norāda uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 107. panta otrā daļa), un bija jāpieņem viens no trijiem iespējamajiem lēmumiem: 1) par krimināllietas ierosināšanu, 2) par atteikšanos ierosināt krimināllietu, 3) par pieteikuma vai paziņojuma nodošanu pēc piekritības (Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 109. panta otrā daļa). Bija noteikts: lai izšķirtu jautājumu par krimināllietas ierosināšanu, izziņas iestādei, prokuroram, tiesnesim (tiesai) ir tiesības pieprasīt nepieciešamos materiālus un paskaidrojumus, noteikt revīziju un saņemt revīzijas atzinumu, kā arī pieprasīt un saņemt speciālista konsultāciju, neizdarot Latvijas Kriminālprocesa kodeksā paredzētās izmeklēšanas darbības. Ja nepieciešams, līdz lēmuma pieņemšanai par krimināllietas ierosināšanu izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis (tiesa) varēja noteikt ekspertīzi un saņemt eksperta atzinumu (Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 109. panta ceturtā daļa). Bija noteikts krimināllietas ierosināšanas stadijas maksimālais ilgums – trīsdesmit dienas (Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 109. panta piektā daļa).

Pēdējos Latvijas Kriminālprocesa kodeksa darbības gados 109. panta piektās daļas norma, ka pieteikumi un paziņojumi par noziedzīgiem nodarījumiem jāizskata ne ilgāk kā trīsdesmit dienu laikā, bija kļuvusi par mirušu. Trīsdesmit dienu termiņš bieži vai nu vispār netika ņemts vērā, vai amatpersona, kurai bija uzdots izskatīt pieteikumu (iesniegumu), ik pēc trīsdesmit dienām griezās ar ziņojumu pie amatā augstākas amatpersonas, un tā pieteikuma izskatīšanas termiņu pagarināja uz nākamo termiņu, amatā augstākas amatpersonas visai bieži pieņēma lēmumus par papildu pārbaužu veikšanu un tā rezultātā atsevišķu pieteikumu izskatīšana ilga gadu, divus un trīs.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ineta Ziemele
Intervija
Par līdzsvaru starp indivīda tiesībām un sabiedrības interesēm
Šī saruna mūsu žurnāla redakcijā notika pavasara nedēļā, kad profesore Ineta Ziemele viesojās Latvijā ar saviem nu jau tradicionālajiem priekšlasījumiem par cilvēktiesību un starptautisko tiesību jautājumiem. Bijām pagodināti, ...
5 komentāri
Edgars Pastars
Intervija
Jurisprudences un kompromisu lietpratējs Rīgas pilī
Fakts, ka jauno Valsts prezidentu Andri Bērziņu likumdošanas un juridiskajos jautājumos konsultēs līdzšinējais Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks – tikko 30 gadu vecuma slieksni sasniegušais Mg.iur. Edgars Pastars, publiski ...
4 komentāri
Elizabete Krivcova
Nedēļas jurists
Elizabete Krivcova
10 komentāri
Dace Mihaļska, Zanda Kokare
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskās personas maksātnespējas procesa uzsākšana
Globālās ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā 2009. un 2010. gadā vairums Eiropas valstu piedzīvoja strauju uzņēmumu maksātnespējas skaita pieaugumu1. Maksātnespējas politikas izstrādātājiem un īstenotājiem nācās ...
Tiesību prakse
Par tautas nobalsošanas par Saeimas atlaišanu atcelšanu
Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums nav patstāvīgs tiesiskās attiecības valsts pārvaldes jomā dibinošs lēmums, bet gan tikai Valsts prezidenta pieņemtajam rīkojumam pakārtots organizatorisks izpildes instruments. Centrālās ...
AUTORU KATALOGS