Globālās ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā 2009. un 2010. gadā vairums Eiropas valstu piedzīvoja strauju uzņēmumu maksātnespējas skaita pieaugumu1. Maksātnespējas politikas izstrādātājiem un īstenotājiem nācās pārvērtēt līdzšinējā regulējuma efektivitāti un spēju reaģēt uz finanšu problēmām, jo neefektīvas maksātnespējas procedūras paildzina krīzi, bet efektīvas maksātnespējas procedūras paātrina ekonomikas atveseļošanos2. Dažas no šajā rakstā aplūkotajām valstīm laikus veica nepieciešamās reformas maksātnespējas regulējumā, lai novērstu krīzes negatīvās sekas, t. sk. Vācija, Francija, Lietuva, Igaunija un Polija.
Arī Latvijā 2010. gada 1. novembrī spēkā stājās jauns Maksātnespējas likums, kas, “precīzi definējot grupas, uz kurām attiecināt atvieglotu un standarta maksātnespējas procesu, būs viens no svarīgākajiem strukturālo reformu elementiem, kas nepieciešams ekonomikas atveseļošanai”3. Lai konstatētu, vai Maksātnespējas likuma mērķī un tā izstrādes pamatā liktie apsvērumi4 par juridiskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanas kārtību varētu būt izpildāmi, šajā rakstā tie salīdzināti ar piecpadsmit valstu, t. sk. Rietumeiropas, Centrālās Eiropas, Baltijas un Skandināvijas valstu, kā arī vienas Āzijas reģiona valsts5, maksātnespējas tiesību regulējumu, uzsvaru liekot uz maksātnespējas procesa ierosināšanas un pasludināšanas stadiju un administratora iesaistīšanās brīdi maksātnespējas procesā.
|
Latvijas Maksātnespējas likums nav līdz galam pārdomāts, jo tajā maksātnespējas procesos vispār netiek paredzēta iespēja ne iecelt pagaidu administratoru parādnieka finansiālā stāvokļa izvērtēšanai, ne uzsākt sākotnējo maksātnespējas procesu. |
Latvijas tiesu praksē jau ilgstoši ir raisījusies diskusija, vai tiesai, lemjot par maksātnespējas procesa pasludināšanu, ir jāizvērtē tikai maksātnespējas procesa pieteikumā norādīto maksātnespējas procesa pazīmju esamība vai neesamība vai arī jāpārbauda visas maksātnespējas pazīmes neatkarīgi no tā, ar kuru pazīmi pamatots maksātnespējas procesa pieteikums, lai tiktu uzlabota un stabilizēta saimnieciskās darbības vide valstī, ātrāk izslēdzot maksātnespējīgas juridiskās personas no aprites, tādējādi samazinot saimnieciskās darbības veicēju ikdienas risku.
Nozīmīgs ir jautājums arī par to, vai pamatoti no Maksātnespējas likuma izslēgta maksātnespējas procesa ierosināšanas stadija un līdz ar to likvidēta maksātnespējas procesa administratora iesaistīšanās maksātnespējas procesā līdz juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdim, kas arī galvenokārt analizēts šajā rakstā.
Maksātnespējas procesa ierosināšana
Maksātnespējas likumā ir likvidēta maksātnespējas procesa ierosināšanas stadija, likuma 5. panta otrajā daļā skaidri definējot, ka “juridiskās personas maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu”6. Turpretim Civilprocesa likumā ir saglabāta maksātnespējas procesa ierosināšanas stadija, bet šajā stadijā noris tikai procesuālas darbības maksātnespējas lietas sagatavošanai izskatīšanai tiesas sēdē vai rakstveida procesā un maksātnespējas procesa pasludināšanai, piemēram, administratora kandidāta izvēle un lietā iesaistīto pušu informēšana par maksātnespējas procesu7.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes