Rīgā 2011. gada 5. jūlijā
Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums nav patstāvīgs tiesiskās attiecības valsts pārvaldes jomā dibinošs lēmums, bet gan tikai Valsts prezidenta pieņemtajam rīkojumam pakārtots organizatorisks izpildes instruments. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums arī pats par sevi nav vērsts uz jaunu tiesisku seku radīšanu (vēl jo vairāk – konkrētām personām), jo iespēja tautai balsot par Saeimas atlaišanu tiek dota nevis ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu, bet gan ar Valsts prezidenta rīkojumu.
Administratīvās rajona tiesas tiesnese I. Višķere, pārbaudījusi Voldemāra Burģa pieteikumu (reģistrācijas Nr. 6980), konstatēja.
Aprakstošā daļa
[1] 2011. gada 28. maijā Valsts prezidents izdeva rīkojumu Nr. 2 “Par Saeimas atlaišanas ierosināšanu” (turpmāk – Valsts prezidenta rīkojums). Rīkojumā norādīts, ka, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 48. pantu, Valsts prezidents ierosina Saeimas atlaišanu.
Par pieņemto rīkojumu Valsts prezidents paziņoja Centrālajai vēlēšanu komisijai.
[2] Centrālā vēlēšanu komisija 2011. gada 30. maijā pieņēma lēmumu Nr. 10 (turpmāk – Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums), kurā norādīja, ka saskaņā ar Latvijas Valsts prezidenta 2011. gada 28. maija rīkojumu Nr. 2 “Par Saeimas atlaišanas ierosināšanu” un likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 5. panta otro daļu Centrālā vēlēšanu komisija nolemj izsludināt tautas nobalsošanu par 10. Saeimas atlaišanu, noteikt, ka tautas nobalsošana sarīkojama sestdien, 2011. gada 23. jūlijā, un noteikt šādu tautas nobalsošanas zīmes tekstu: “Vai jūs esat par 10. Saeimas atlaišanu?” “Par”, “Pret”.
[3] 2011. gada 30. jūnijā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā tika saņemts Voldemāra Burģa pieteikums, kurā lūgts atcelt Centrālās vēlēšanu komisijas 2011. gada 30. maija lēmumu Nr. 10 “Par tautas nobalsošanas izsludināšanu” un apturēt tā darbību.
Pieteikumā norādīts, ka Centrālās vēlēšanu komisijas 2011. gada 30. maija lēmums Nr. 10 “Par tautas nobalsošanas izsludināšanu” pārkāpj pieteicēja kā pilsoņa Latvijas Republikas Satversmes 50. pantā garantētās tiesības. Proti, tā kā Saeimas atlaišanu ierosinājušā Valsts prezidenta Valda Zatlera pilnvaras beidzas 2011. gada 7. jūlijā, bet tautas nobalsošanu nolemts rīkot 2011. gada 23. jūlijā, tad, pieteicēja ieskatā, ir pārkāptas viņa pilsoņa tiesības sagaidīt Latvijas Republikas Satversmē garantēto tautas nobalsošanas rezultātu, kad Valsts prezidents uzskatāms par atlaistu un Saeima ievēlē jaunu Valsts prezidentu uz atlaistā Valsts prezidenta atlikušo pilnvaru laiku.
Pieteicējs pieteikumā paudis viedokli, ka demokrātiskā valstī nav pieļaujams, ka Centrālā vēlēšanu komisija par nodokļu maksātāju naudu aicina nodokļu maksātājus piedalīties tautas nobalsošanā, kurā pat teorētiski nebūtu iespējams sagaidīt Latvijas Republikas Satversmes 50.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes