Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Informācija

12. Jūlijs 2011 /Nr.28 (675)

Pirmais gads ģenerālprokurora amatā
Šodien, 12. jūlijā, aprit gads, kopš Latvijas Republikas ģenerālprokurora amata pienākumus veic Ēriks Kalnmeiers. Viņš šajā amatā ar Saeimas vairākumu apstiprināts pērn un šos pienākumus pildīs vēl turpmākos četrus gadus.
Foto: Boriss Koļesņikovs

“Tā kā prokuratūrā sāku strādāt kopš tās izveidošanas, pārzināju tās darbu un savā turpmākajā karjerā ģenerālprokurora amats man bija liels izaicinājums. Šis gads manā profesionālajā izaugsmē bijis būtisks, jo nācies pieņemt virkni svarīgus lēmumus. Reorganizējot Muitas lietu prokuratūru un Specdienestu un reabilitācijas lietu prokuratūru, tika izveidota jauna prokuratūras iestāde – Narkotisko vielu nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra. Šogad pēc trīs gadu pārtraukuma ir atsākta prokurora amata pretendentu pieņemšana darbā, kas ļāva vienmērīgāk sadalīt darba slodzi,” atzīst Ē. Kalnmeiers. Jāpiebilst, ka pirms pašreizējā amata ieņemšanas viņš pildīja Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurora pienākumus.

Pirms gada, stājoties amatā, Ē. Kalnmeiers kā prioritāti norādīja prokuratūras pamatfunkciju īstenošanu, proti, kriminālvajāšanu, valsts apsūdzības uzturēšanu, kā arī personu un valsts tiesību aizsardzību. Tāpat viena no prioritātēm Ē. Kalnmeieram bija arī prokuroru darba kvalitātes uzlabošana un augstākstāvošu prokuroru atbildības līmeņa paaugstināšana.

Kā atzīst ģenerālprokurors, gads ir salīdzinoši īss termiņš, lai veiktu kardinālus uzlabojumus tik būtiskā tiesu varas institūcijā un lielā kolektīvā, taču pozitīvas iezīmes jau ir novērojamas. Tā, piemēram, ar atsevišķu ģenerālprokurora rīkojumu 2011. gadā ir noteiktas papildu prioritātes uzraugošo prokuroru darbam un virsprokurora atbildībai. Tie ir kriminālprocesi par Valsts policijas Iekšējās drošības biroja Pirmstiesas izmeklēšanas nodaļas izmeklētāju virzītiem kriminālprocesiem, kā arī vairākiem ekonomiskiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Tāpat tuvākajā laikā joprojām tiks pilnveidota prokuroru apmācību sistēma, jo, kā atzīst Ē. Kalnmeiers, prokuratūrā it īpaši ir nepieciešami profesionāļi savā jomā ar vēlmi attīstīties un pilnveidoties. Sadarbībā ar Valsts kontroli visos reģionos prokuroriem jau nolasīts lekciju cikls par grāmatvedības pamatiem, bijušas arī apmācības, lai veidotu vienotu izpratni par dokumentālās revīzijas veikšanas kārtību un atzinumiem. Sadarbībā ar Latvijas Tiesnešu mācību centru ir izstrādāta ilgtermiņa mācību programma tieši prokuroriem.

“Protams, vajadzīga arī prokuratūras infrastruktūras attīstība, jo, kā zināms, mūsu darba specifikai ir nepieciešamas piemērotas telpas un atbilstošs tehniskais nodrošinājums. Profesionāli prokuratūras darbinieki un kvalitatīvs darbs ir viena no turpmākajām prioritātēm, kam plānoju pievērst uzmanību,” atzīst ģenerālprokurors.

Plašāku pārskatu par ģenerālprokurora pirmajā gadā paveikto un nākotnē iecerēto varēs gūt intervijā ar Ē. Kalnmeieru, kas tiks publicēta kādā no turpmākajiem “Jurista Vārda” numuriem.

Laura Pakalne,
Ģenerālprokuratūras preses sekretāre

0
0
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ineta Ziemele
Intervija
Par līdzsvaru starp indivīda tiesībām un sabiedrības interesēm
Šī saruna mūsu žurnāla redakcijā notika pavasara nedēļā, kad profesore Ineta Ziemele viesojās Latvijā ar saviem nu jau tradicionālajiem priekšlasījumiem par cilvēktiesību un starptautisko tiesību jautājumiem. Bijām pagodināti, ...
5 komentāri
Edgars Pastars
Intervija
Jurisprudences un kompromisu lietpratējs Rīgas pilī
Fakts, ka jauno Valsts prezidentu Andri Bērziņu likumdošanas un juridiskajos jautājumos konsultēs līdzšinējais Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks – tikko 30 gadu vecuma slieksni sasniegušais Mg.iur. Edgars Pastars, publiski ...
4 komentāri
Aldis Pundurs
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālprocesa uzsākšana un resoriskā pārbaude
Latvijas Kriminālprocesa kodeksa darbības laikā kriminālprocess sākās ar krimināllietas (kriminālprocesa) ierosināšanas stadiju. Šīs stadijas laikā tika izlemts jautājums, vai ir pietiekams pamats, kas norāda uz noziedzīga ...
Elizabete Krivcova
Nedēļas jurists
Elizabete Krivcova
10 komentāri
Dace Mihaļska, Zanda Kokare
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskās personas maksātnespējas procesa uzsākšana
Globālās ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā 2009. un 2010. gadā vairums Eiropas valstu piedzīvoja strauju uzņēmumu maksātnespējas skaita pieaugumu1. Maksātnespējas politikas izstrādātājiem un īstenotājiem nācās ...
AUTORU KATALOGS