ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

26. Jūlijs 2011 /Nr.30 (677)

Daži apsvērumi par noziedzīgi iegūtu mantu un tās ieguvējiem
1 komentāri
LL.M.
Jūlija Kolomijceva
zvērināta advokāta palīdze, ZAB "bnt Klauberg Krauklis" juriste 

Jau diezgan ilgu laiku ir aktuāls jautājums par to, kam būtu jādod priekšroka darījumos ar nekustamo īpašumu, kad nekustamā īpašuma atsavinātājs ļaunticīgi atsavina to divām dažādām personām. Pašlaik svarīga šajā kontekstā ir problēma par tādas lietas labticīgu iegūšanu, kas iepriekš vairākas reizes tikusi atsavināta, bet šādas atsavinājumu ķēdes sākumā pirmais atsavinātājs bijusi netiesīga persona. Diskusijas izraisa tas, kā intereses ir prioritāras: īpašnieka, kas zaudējis lietas valdījumu pret savu gribu un tādējādi nav vainojams lietas zaudēšanā, vai labticīga ieguvēja, kas nezināja un nevarēja zināt par pirmā atsavināšanas darījuma trūkumiem atsavināšanas ķēdē.

Īpašnieks var zaudēt savu lietu dažādos veidos. Viens no tiem ir lietas zaudēšana tāda noziedzīga nodarījuma rezultātā, kas vērsts uz mantiska labuma iegūšanu, respektīvi, uz lietas valdījuma atņemšanu pret īpašnieka gribu. Acīmredzami, ka, saduroties īpašnieka interesēm, kas zaudējis lietas valdījumu pret savu gribu noziedzīga nodarījuma rezultātā, un labticīga ieguvēja interesēm paturēt lietu, nav iespējams atrast viennozīmīgu risinājumu, kas apmierinātu visas iesaistītās puses. Jāievēro arī to trešo personu tiesību aizsardzība, kas ir saistītas ar labticīgu ieguvēju šajos gadījumos, piemēram, labticīga ieguvēja tuvinieki, kas dzīvo ar to kopā, vai personas, kas piešķīrušas finansējumu lietas iegādei, nezinot par lietas saistību ar noziedzīgu nodarījumu.

Turklāt jautājums par lietas iegūšanu noziedzīga nodarījuma rezultātā vairs nav saistīts tikai ar civiltiesībām. Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) sestajā sadaļā noregulēts, kā būtu jārīkojas ar noziedzīgi iegūtu mantu: tā ir atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam (KPL 357. pants) vai ir konfiscējama (KPL 358. pants).

Šī raksta mērķis ir apzināt problēmas tiesiskajā regulējumā, kas saistītas ar cietušā – īpašnieka – un trešo personu, kas iegādājas noziedzīgā ceļā iegūto lietu, aizsardzību Civillikuma un KPL kontekstā. Kopsakarā ar īpašuma tiesībām uz noziedzīgi iegūtu lietu tiks analizēts arī otrais rīcības veids ar noziedzīgi iegūtu mantu kriminālprocesā – noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija.

 

1. Lietu tiesību aizsardzība civiltiesiskā un krimināltiesiskā kārtībā

Bieži vien dažādu tiesību nozaru pieeja vienam un tam pašam jautājumam nav pilnībā identiska. Piemēram, īpašnieks, kas zaudējis lietas valdījumu zādzības rezultātā, var prasīt zaudētā valdījuma atjaunošanu gan civiltiesiskā, gan krimināltiesiskā kārtībā. Civiltiesiskā kārtībā valdījuma aizsardzības mērķis ir novērst patvaļu, nodrošināt sabiedrisko mieru.1 Ja valdījuma traucēšana arī ir sodāma saskaņā ar Krimināllikumu, tiesiska rakstura attiecības veidojas ne tikai starp noziedzīga nodarījuma izdarītāju un cietušo, bet arī starp vainīgo un valsti. Pēdējām attiecībām ir publiski tiesisks raksturs, un kriminālprocess tiek veikts sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums, ja likumā nav noteikts citādi. Tādā veidā krimināltiesībās valdījuma atjaunošana ir saistīta ar vainīgā saukšanu pie kriminālatbildības, respektīvi, ar valdījuma iegūšanas prettiesiskumu. Savukārt civiltiesiskā kārtā valdījuma aizsardzību var panākt neatkarīgi no tā, vai valdījums iepriekš iegūts tiesiski vai prettiesiski.2 Pastāv arī citas atšķirības, taču, kā redzams minētajā piemērā, kaut gan vienai un tai pašai darbībai, respektīvi, valdījuma traucēšanai, tiesiskās sekas pilnībā nesakrīt, tomēr abos gadījumos īpašnieks atgūst savu lietu.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anonīms lietotājs
28. Jūlijs 2011 / 11:28
0
ATBILDĒT
11.08.2011. stājas spēkā kārtējie Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas citā starpā attiecas arī uz procesu par noziedzīgi iegūtu mantu (KPL 626.-631.panti). Saskaņā ar tiem \\\"procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, un ar tiem drīkst iepazīties procesa virzītājs, prokurors un tiesa, kas izskata šo lietu. Šā likuma 628.pantā minētās personas ar lietā esošajiem materiāliem var iepazīties ar procesa virzītāja atļauju un viņa noteiktajā apjomā.\\\"



Jau tagad personām, kuru īpašuma tiesības var tikt atņemtas vai ierobežotas kriminālprocesā, jāpaļaujas uz procesa virzītāja apzinīgumu, izdalot no pamatlietas procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, jo pamatlietas materiāli arī var būtizmeklēšanas noslēpums. Tātad jau paša sākumā process par noziedzīgi iegūtu mantu kļūst nekontrolējams.



Jaunie grozījumi var nepamatoti apdraudēt personas īpašuma tiesības, jo tā nevar prognozēt, kādi dokumenti un informācija būtu jāiesniedz, lai atspēkotu procesa virzītāja pieņēmumu. Līdz ar to KPL 628.pantā minētās tiesības ir formalitāte, un process par noziedzīgi iegūtu mantu var kļūt par rīku, ar kura palīdzību tajās lietās, kurās nevar uzsākt kriminālvajāšanu un virzīt krimināllietu tālāk, personai ātri konfiscē mantu. Šāda kārtība neatbilst tiesiskās valsts principam un ir pretrunā ar Satversmi.

visi numura raksti
Karina Korna
Notikums
Reforma tiesu sistēmā
Viens no valdības deklarācijā ietvertajiem būtiskākajiem uzdevumiem tieslietu jomā ir veicināt tiesu pieejamību un nodrošināt savlaicīgu lietu izskatīšanu tiesās. Šie mērķi iekļauti arī Tiesu iekārtas attīstības ...
6 komentāri
Baiba Rudevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Kreditora un parādnieka procesuālo tiesību līdzsvars saistību bezstrīdus piespiedu izpildē
"Jurista Vārda" lasītāji noteikti būs pamanījuši, ka pēdējā laikā šajā juridiskajā izdevumā ik pa brīdim notiek diskusijas par saistību bezstrīdus piespiedu izpildes problēmām. Šo diskusiju dalībnieki pārstāv diametrāli ...
5 komentāri
Signe Terihova
Nedēļas jurists
Signe Terihova
3 komentāri
Gatis Litvins
Notikums
Zemesgrāmatu tiesnesis joprojām ir tiesnesis, bet ar lielāku kompetenci
Diskusijas par zemesgrāmatu nodaļu institucionālo piederību ir noslēgušās. Zemesgrāmatu nodaļas nekļūs par valsts pārvaldes iestādēm un tiesneši nekļūs par ierēdņiem. Tā vietā likumdevējs 2011. gada 21. jūlijā trešajā ...
7 komentāri
Annija Švemberga
Notikums
Par zemesgrāmatu tiesnešu papildu kompetenci izskatīt bezstrīdus lietas
Meklējot risinājumu samilzušajai problēmai ar tiesu noslodzi, Saeimā 21. jūlijā trešajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā "Par tiesu varu". Kā svarīgākais šajos grozījumos atzīmējama zemesgrāmatu tiesnešu kompetences ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS