1980. gada ANO Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem (turpmāk – CISG)1 38. un 39. pants ir īpaši aktuāls tiesu praksē – tie ir vieni no visbiežāk piemērotajiem CISG noteikumiem.2 Tie paredz: lai pircējs varētu izmantot savas tiesības preču neatbilstības gadījumā, tam jāievēro noteikta kārtība un procedūra. Analizējot CISG 38. pantu, jāsecina: lai gan izveidojušās kopīgas vadlīnijas attiecībā uz tā piemērošanu, kas veicina CISG vienveidīgu piemērošanu, atsevišķos jautājumos pastāv atšķirīgas pieejas (piemēram, t. s. profesionāla pircēja (angļu val. – pro-buyer) pieeja un pretējā – pircējam draudzīgā (angļu val. – buyer-friendly) pieeja). Tā kā CISG 38. panta noteikumi ir pietiekami elastīgi, lai tiktu pielāgoti konkrētiem lietas apstākļiem, aktuāls ir jautājums par to, vai un cik liela nozīme piešķirama subjektīviem faktoriem, kas var ietekmēt pārbaudei nepieciešamo laiku.