Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

11. Oktobris 2011 /Nr.41 (688)

Valsts nodeva autortiesību strīdos
Normu kolīzijas risinājums
5 komentāri
LL.M.
Magda Papēde
Freiburgas Alberta Ludviga universitātes doktorante

Kopš šā gada 1. janvāra Civilprocesa likums ir papildināts ar jaunu 34. panta pirmās daļas 4.1 punktu, kas nosaka 150 latu lielu valsts nodevu par pieteikumiem intelektuālā īpašuma lietās. Tāda pati nodeva maksājama arī par apelācijas sūdzības iesniegšanu1. Kā viens no intelektuālā īpašuma veidiem minētajā normā ir uzskaitītas arī autortiesības un blakustiesības. Vienlaikus ir spēkā arī Autortiesību likuma 69. panta trešā daļa, atbilstoši kurai noteiktas personu grupas ir atbrīvotas no valsts nodevas samaksas. Šī norma ar nelielām izmaiņām ir spēkā jau kopš Autortiesību likuma pieņemšanas 2000. gadā2. Ir izveidojusies situācija, kad divas spēkā esošas normas nosaka savstarpēji izslēdzošus rezultātus. Pēc vienas normas, autortiesību vai blakustiesību subjektam3 un kolektīvā pārvaldījuma organizācijai4, ceļot prasību tiesā, ir jāmaksā valsts nodeva 150 latu apmērā, bet, pēc otras normas, viņiem šī nodeva nav jāmaksā5. Tā ir klasiska normu kolīzija, kas risināma ar kolīziju atrisināšanas normu palīdzību. Pēc autores domām, šobrīd novērojamas nepareizas tendences šīs kolīzijas risināšanā, tāpēc pēc īsa kolīziju atrisināšanas normu apraksta rakstā metodiski tiks analizēts, kā novēršama normu konkurence.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
6
0
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
piile
13. Oktobris 2011 / 13:46
0
ATBILDĒT
Tu jau noteikti zini, ka tiesību normas ir jāinterpretē ne tikai gramatiski, bet arī teleoloģiski.
Unabomberz
12. Oktobris 2011 / 16:02
0
ATBILDĒT
Lielākajā daļā gadījumu tiesneši tā arī traktē kā tu saki, bet es skaidri zinu, ka RAT ir tikuši pieņemti prasības pieteikumi intelektuālā īpašuma lietās maksājot mazo nodevu (tas gan bija prasījumos par kompensāciju pēc tiesas ieskata, t.i. AT likuma redakcija līdz 2007.gada 1.martam), nevis rēķinot to pēc prasības summas, par spīti tam, ka identiski prasības pieteikumi pie cita tiesneša tika atstāti bez virzības. Tāpēc es neuzskatītu, ka tā prakse ir tik viennozīmīga.



Tas, ka 4prim punkts ir ielikts pēc nemantiskajām prasībām neko nenozīmē. Viņš ir ielikts kā atsevišķa lietu kategorija, tāpat kā 2punkts par laulības šķiršanu (Neuzstāsi taču, ka tā ir mantiska prasība, kaut arī pēc saraksta tā seko prasībai, kas novērtējama naudas summā, nevis nemantiskai prasībai).



Jā no anotācijas teorētiski varētu mēģināt izsecināt, ka likumdevēja mērķis bija šo nodevu attiecināt tikai uz nemantiskajiem strīdiem par autortiesībām, bet no likuma teksta tas nebūt neizriet. Pieņemtais likuma teksts nenodala autortiesību strīdus pēc to mantiskuma/nemantiskuma, bet kā atsevišķu prasības veidu, kuram ir noteikta speciāla nodeva. Tas, ka likuma tekstu nav sasniegts likumdevēja mērķis nebūt nav prasītāja problēma. Neredzu iemeslu 4prim pantu interpretēt tik šauri, kā tu saki tikai tāpēc, ka viņš seko 4pantam, jo paša 4prim panta formulējums ir skaidrs un nepārprotams.
Anonīmais Lietotājs
11. Oktobris 2011 / 16:17
0
ATBILDĒT
Jāskatās, kur tas 4prim punkts likumā iebāzts. Tā kā tas ir palikts zem nemantiskajām prasībām, tad par to vispār nevajadzētu šaubīties. Apskatieties arī tiesu praksi - par zaudējumu atlīdzību autortiesību pārkāpuma lietā nekur nebūs 50 Ls visur tiek piemērots 34.p. 1.daļas 1.p. No anotācijas ir skaidrs, ka likumdevējs grib aizstāt 50 latus ar 150 latiem, aprēķinot prognozējamos ienākumus budžetā.
Unabomberz
11. Oktobris 2011 / 15:23
0
ATBILDĒT
Nebūtu tik pārliecināts, par to, ka 34.p. 1.d. 1.p. šobrīd vispār ir piemērojams autortiesību strīdiem. Es drīzāk uzskatītu, ka 34.p. 1.d. 1.p. autortiesību strīdos šobrīd vispār nav piemērojama, jo 34.p. 1.d. 4.prim p. kā jaunāka un speciālā (attiecīgo lietu kategoriju regulējošā) norma, kas nosaka fiksētu valsts nodevas apmēru.



Zaudējumu atlīdzināšana ir tikai autortiesību pārkāpuma novēršanas veids. Piemēram, gadījumā, ja bez atļaujas tiek publicēta grāmata, tās autors varētu prasīt zaudējumu atlīdzību, bet varētu prasīt arī iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, t.i. nodrukātās tirāžas izņemšanu no apgrozības un iznīcināšanu. Abos gadījumos prasība ir par autortiesību pārkāpuma novēršanu, bet vienā gadījumā - mantiska, otrā - nemantiska, atkarībā no pārkāpuma novēršanas veida, ko izvēlas prasītājs.



Attiecībā uz likumdevēja mērķi, kuru Autore secina no likumprojekta anotācijas - manuprāt ar šiem grozījumiem tas nekādi netiks sasniegts, jo pirmām kārtām - viss autores minētais, otrām kārtām - lielu daļu no līdz šim maksātajām nodevām maksāja mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kurām šobrīd daļā lietu būs ierobežots valsts nodevas apmērs - 150 Ls.
Anonīms lietotājs
11. Oktobris 2011 / 14:04
0
ATBILDĒT
Es teiktu, ka šajā gadījumā nepastāv normu kolīzija. Valsts nodevas apmērs vajadzīgs arī, lai zinātu kādu summu jāpiedzen no atbildētāja. Ja pirms tam bija piemērojama vispārējā norma par valsts nodevu nemantiskās prasībās (50 Ls), tad tagad ir noteikta speciālā norma attiecībā uz nemantiskām prasībām intelektuālā īpašuma tiesībās (Valsts budžeta papildināšana krīzes apstākļos).



Līdz ar to šāds kolīzijas jautājums varēja tikt skatīts arī pirms attiecīgajiem grozījumiem (69.panta trešā daļa attiecībā pret 34.panta pirmās daļas 4.punktu). Bet, manuprāt, normu kolīzijas tur nav.



Otra lieta ir tāda, ka šī jaunā norma ir piemērojama tikai tādās situācijās, kur nav mantiska rakstura prasības (piemēram, lai persona pārtrauc darba izmantošanu). Manuprāt, šāda veida prasības tomēr ir mazākumā salīdzinājumā ar mantiskā rakstura prasībām (par zaudējumu atlīdzināšanu, kas saistīts ar autortiesību pārkāpumu) un pēdējā gadījumā būs piemērojams 34.panta pirmās daļas 1.punkts.
visi numura raksti
Ēriks Kalnmeiers, Sannija Matule
Numura tēma
Zādzība prokuratūrā ir ārkārtējs notikums
Piecpadsmit gadu laikā divas zādzības no prokuratūras, līdzi ņemot krimināllietu materiālus, ne vien skaitliski, bet arī pēc nodarījuma objekta neļauj šos noziegumus ierindot ikdienišķo notikumu klāstā. Uz to norāda arī ...
5 komentāri
Numura tēma
Krimināllietas materiālu atjaunošanas teorētiskie un praktiskie apsvērumi
Par zādzību un apstākļiem, kas saistīti ar ielaušanos Zemgales tiesas apgabala prokuratūras ēkā Jelgavā, nozogot vairāku kriminālprocesu materiālus, plašāk lasiet šajā pašā numurā publicētajā sarunā ar ģenerālprokuroru ...
1 komentāri
Edgars Korčagins
Skaidrojumi. Viedokļi
Neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma kompensēšana
Šī raksta mērķis ir sniegt viedokli par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma kompensēšanu, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, saistībā ar Latvijas Republikas ...
Gints Vilgerts
Nedēļas jurists
Gints Vilgerts
4 komentāri
Ilze Gredzena
Numura tēma
Pārdomas par valsts atbildību nozaudēto krimināllietu sakarā
No Prokuratūras likuma 1. panta pirmās daļas izriet, ka prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros. No tā vispārīgi izriet ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS