ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Lielākajā daļā gadījumu tiesneši tā arī traktē kā tu saki, bet es skaidri zinu, ka RAT ir tikuši pieņemti prasības pieteikumi intelektuālā īpašuma lietās maksājot mazo nodevu (tas gan bija prasījumos par kompensāciju pēc tiesas ieskata, t.i. AT likuma redakcija līdz 2007.gada 1.martam), nevis rēķinot to pēc prasības summas, par spīti tam, ka identiski prasības pieteikumi pie cita tiesneša tika atstāti bez virzības. Tāpēc es neuzskatītu, ka tā prakse ir tik viennozīmīga.



Tas, ka 4prim punkts ir ielikts pēc nemantiskajām prasībām neko nenozīmē. Viņš ir ielikts kā atsevišķa lietu kategorija, tāpat kā 2punkts par laulības šķiršanu (Neuzstāsi taču, ka tā ir mantiska prasība, kaut arī pēc saraksta tā seko prasībai, kas novērtējama naudas summā, nevis nemantiskai prasībai).



Jā no anotācijas teorētiski varētu mēģināt izsecināt, ka likumdevēja mērķis bija šo nodevu attiecināt tikai uz nemantiskajiem strīdiem par autortiesībām, bet no likuma teksta tas nebūt neizriet. Pieņemtais likuma teksts nenodala autortiesību strīdus pēc to mantiskuma/nemantiskuma, bet kā atsevišķu prasības veidu, kuram ir noteikta speciāla nodeva. Tas, ka likuma tekstu nav sasniegts likumdevēja mērķis nebūt nav prasītāja problēma. Neredzu iemeslu 4prim pantu interpretēt tik šauri, kā tu saki tikai tāpēc, ka viņš seko 4pantam, jo paša 4prim panta formulējums ir skaidrs un nepārprotams.

Jāskatās, kur tas 4prim punkts likumā iebāzts. Tā kā tas ir palikts zem nemantiskajām prasībām, tad par to vispār nevajadzētu šaubīties. Apskatieties arī tiesu praksi - par zaudējumu atlīdzību autortiesību pārkāpuma lietā nekur nebūs 50 Ls visur tiek piemērots 34.p. 1.daļas 1.p. No anotācijas ir skaidrs, ka likumdevējs grib aizstāt 50 latus ar 150 latiem, aprēķinot prognozējamos ienākumus budžetā.

Nebūtu tik pārliecināts, par to, ka 34.p. 1.d. 1.p. šobrīd vispār ir piemērojams autortiesību strīdiem. Es drīzāk uzskatītu, ka 34.p. 1.d. 1.p. autortiesību strīdos šobrīd vispār nav piemērojama, jo 34.p. 1.d. 4.prim p. kā jaunāka un speciālā (attiecīgo lietu kategoriju regulējošā) norma, kas nosaka fiksētu valsts nodevas apmēru.



Zaudējumu atlīdzināšana ir tikai autortiesību pārkāpuma novēršanas veids. Piemēram, gadījumā, ja bez atļaujas tiek publicēta grāmata, tās autors varētu prasīt zaudējumu atlīdzību, bet varētu prasīt arī iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, t.i. nodrukātās tirāžas izņemšanu no apgrozības un iznīcināšanu. Abos gadījumos prasība ir par autortiesību pārkāpuma novēršanu, bet vienā gadījumā - mantiska, otrā - nemantiska, atkarībā no pārkāpuma novēršanas veida, ko izvēlas prasītājs.



Attiecībā uz likumdevēja mērķi, kuru Autore secina no likumprojekta anotācijas - manuprāt ar šiem grozījumiem tas nekādi netiks sasniegts, jo pirmām kārtām - viss autores minētais, otrām kārtām - lielu daļu no līdz šim maksātajām nodevām maksāja mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kurām šobrīd daļā lietu būs ierobežots valsts nodevas apmērs - 150 Ls.

Es teiktu, ka šajā gadījumā nepastāv normu kolīzija. Valsts nodevas apmērs vajadzīgs arī, lai zinātu kādu summu jāpiedzen no atbildētāja. Ja pirms tam bija piemērojama vispārējā norma par valsts nodevu nemantiskās prasībās (50 Ls), tad tagad ir noteikta speciālā norma attiecībā uz nemantiskām prasībām intelektuālā īpašuma tiesībās (Valsts budžeta papildināšana krīzes apstākļos).



Līdz ar to šāds kolīzijas jautājums varēja tikt skatīts arī pirms attiecīgajiem grozījumiem (69.panta trešā daļa attiecībā pret 34.panta pirmās daļas 4.punktu). Bet, manuprāt, normu kolīzijas tur nav.



Otra lieta ir tāda, ka šī jaunā norma ir piemērojama tikai tādās situācijās, kur nav mantiska rakstura prasības (piemēram, lai persona pārtrauc darba izmantošanu). Manuprāt, šāda veida prasības tomēr ir mazākumā salīdzinājumā ar mantiskā rakstura prasībām (par zaudējumu atlīdzināšanu, kas saistīts ar autortiesību pārkāpumu) un pēdējā gadījumā būs piemērojams 34.panta pirmās daļas 1.punkts.