ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Novembris 2011 /Nr.46 (693)

Mantiskā atbildība privātajās un publiskajās tiesībās
37 komentāri
Dr.habil.iur.
Kalvis Torgāns
LU Juridiskās fakultātes profesors, LZA akadēmiķis, Augstākās tiesas senators 

Ilgus gadu desmitus zaudējumu atlīdzība tika uztverta vienīgi kā civiltiesiskas atbildības veids un tika uzskatīts, ka atbildību tajā var uzlikt vai nu fiziskai, vai juridiskai personai. Taču šī gadsimta sākumā Latvijā pieņemti vairāki likumi, kas nosaka pienākumu atlīdzināt zaudējumus un kompensāciju par personisku (morālu) aizskārumu valsts pārvaldes jomā, kur atbildību var uzlikt valstij kopumā vai noteikta veida pārvaldes institūcijai. Turklāt jautājumi risināmi administratīvā procesa ietvaros, attiecīgos gadījumos iesaistot administratīvo tiesu. Šīs pārmaiņas ir radījušas neskaidrības par atbildības veidiem un atbildīgajiem subjektiem, kā arī "pārejas laika grūtības". Tās analizētas šajā rakstā.

Ekonomiskās situācijas saspringtības, iedzīvotāju tiesiskās informētības pieauguma un neskaidrību likumu grozījumos dēļ ir izveidojusies tendence, ka fiziskas personas sūdzas par katru patiesu vai iedomātu tiesību aizskārumu un prasa kādu kompensāciju, piemēram, par to, ka valsts iestādes nav nodrošinājušas pienācīgu kārtību, tāpēc blēži ir noņēmuši naudu no pazaudētas kredītkartes, zagļi personas apcietinājuma laikā apzaguši māju, nav nodrošināta kārtība liela mēroga pasākumā, medicīniskā apkalpošana nav kvalitatīva, cietumā uzturs nav pietiekami labs utt. Nav noliedzams, ka ir arī pamatotas sūdzības, bet daudzas par tādām netiek atzītas. Tātad blakus civiltiesiskajiem strīdiem parastajā izpratnē pieaug tādu strīdu skaits, kur tiek izvirzītas pretenzijas sakarā ar valsts pārvaldes iestāžu darbību vai bezdarbību. Mūsdienu trauksmainajā laikmetā nākušas klāt jaunas parādības, kas ārzemēs nereti izpaužas plašos nemieros ar skatlogu demolēšanu un automašīnu dedzināšanu, šaujamieroču lietošanā veikalos un skolās, terora aktos.

Kārtības uzturēšanai valsts dažkārt spiesta iesaistīt ne tikai policiju, bet arī zemessargus un armijas daļas. Un aizvien biežāk atrodas cietušie, kas uzskata, ka valsts kopumā, policija, armija vai ceļu uzturēšanas dienesti nav izdarījuši visu, lai cilvēkus pasargātu, un prasa attiecīgu kompensāciju. Presē izskanējuši pārmetumi, piemēram, citas valsts policijai, ka tā pārāk vēlu ieradusies, lai pārtrauktu jauniešu apšaušanu uz kādas salas1. Vairākas tiesu prāvas par kaitējuma atlīdzību sakarā ar Talsu 1997. gada traģēdijā cietušajiem, mācībās bojā gājušiem karavīriem, kā arī par darba strīdiem sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu Rīgas pašvaldībā aktualizēja jautājumu par juridiskas personas statusu un pienākumiem gan Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Civillikuma iztulkošanas aspektā, gan fundamentālu teorētisku jautājumu aspektā. Dažos šādos gadījumos noskaidro tiešo vaininieku un sauc pie kriminālatbildības, bet no notiesātās personas gandrīz nekad neizdodas saņemt cietušajam piespriesto kaitējuma atlīdzību. Tad tiek meklētas iespējas saņemt vēl kaut ko no valsts pārvaldes institūcijas vai valsts kopumā. Šādi gadījumi prasa vispusīgu, dažādas tiesību nozares aptverošu analīzi, kā 2010. gada nogalē notikušajā konferencē norādīja Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese profesore Ineta Ziemele2.

Cilvēktiesību aizsardzības jomā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas dalībvalstis, tostarp Latvija, ir uzņēmušās augstas saistības, kuru izpildes nodrošināšanā piedalās arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Konvencijas 41. pants nosaka: "Ja Tiesa konstatē, ka ir noticis Konvencijas vai tās protokolu pārkāpums, un ja attiecīgās Augstās Līgumslēdzējas puses iekšējās tiesību normas paredz tikai daļēju šī pārkāpuma seku novēršanu, Tiesa, ja nepieciešams, cietušajai pusei piešķir taisnīgu atlīdzību."

Cilvēka pamattiesību, kā arī citu mantisko un nemantisko tiesību aizsardzībai tiek lietoti gan civiltiesiski, gan administratīvi un krimināltiesiski līdzekļi, attiecīgi arī tiesu instances izskata trīs dažādu kategoriju lietas.

XXI gadsimta sākumā Latvijā ir notikušas būtiskas pārmaiņas valsts pārvaldes tiesiskajā regulējumā, kas liek apgalvot, ka nākotnē jautājumi par kaitējuma atlīdzību publisko tiesību un attiecību novadā risināmi citādi, nekā noteica likumi 1997. gadā, kad notika Talsu traģēdija, kurai sekoja vairāk nekā desmit prasības tiesā par kaitējuma atlīdzību. Ir izveidotas administratīvās tiesas, pieņemti vairāki likumi: Administratīvā procesa likums (turpmāk – APL)3, Valsts pārvaldes iekārtas likums4, Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums5. Atzīmējams arī šo pārmaiņu pirmais vēstnesis – 1998. gada 28. maijā pieņemtais likums "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu"6. Iepriekš nosauktie likumi ir vērsti uz tiesisko attiecību sakārtošanu valsts pārvaldē, skarot arī mantisko atbildību, kas ilgstoši tikusi uzskatīta par civiltiesību jomu (izņemot, protams, administratīvos sodus un kriminālprocesā regulēto mantas konfiskāciju un mantiskas kompensācijas noteikšanu, agrāk – civilprasības apmierināšanu, cietušajam).

Lietas, kas nonākušas līdz Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam, varētu radīt iespaidu, ka civilprocesuālais ceļš ir vienīgais un īstais, kādā risināmi kaitējuma atlīdzības jautājumi gadījumos, kad par prasījuma pamatu norādīta valsts pārvaldes institūciju nepienācīga savu uzdevumu pildīšana sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai. Šis iespaids ir maldīgs, kaut gan 1997. gadā, kad radās pamats prasībām sakarā ar minēto Talsu traģēdiju, tas bija atbilstošs tā laika likumiem.

Tātad citās tiesu lietās par kaitējuma nodarīšanu daudzas atbildes jau būs meklējamas norādītajos likumos un judikatūra veidosies šo likumu ietekmē. Taču nevar apgalvot, ka jau ir pilnīga skaidrība par mantiskās atbildības regulējumu.

Varam konstatēt šādas patiesības un problēmas:

1. Atlīdzība par zaudējumiem un morālo kaitējumu paredzēta gan civiltiesībās, gan administratīvajās tiesībās.

2. Šādi prasījumi virzāmi civilprocesa vai administratīvā procesa kārtībā.

3. Ir jāatrod droši kritēriji šo divu veidu prasījumu nošķiršanai, lai neradītu jucekli vai patvaļu.

4. Jānoskaidro, kādi ir tie subjekti, pret kuriem var vērst prasījumus vienā un otrā gadījumā, tostarp kādas ir atšķirības starp juridisku personu civiltiesībās un publisku personu valsts pārvaldes attiecībās.

Būtu pārsteidzīgi apgalvot, ka jaunie – 2002. un 2005. gada – likumi nosaka visu strīdu, kuros ir valststiesību (administratīvi tiesiskais) elements, nodošanu administratīvā procesa jomai un pilnībā izslēdz civiltiesiskus strīdus starp fizisku personu un valsts institūciju, tostarp cilvēktiesību aizsardzībā.

komentāri (37)
37 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
BB
5. Decembris 2011 / 12:13
0
ATBILDĒT
Rakstā pareizi norādīts, ka, piemēram, ministrijai nav savas gribas, tātad arī valdījuma - ministrijas rīkojas valsts vārdā un, tāpēc arī atbild ar valsts mantu. Ministriju atbildība ir valsts iekšējā lieta. Ārvalstu literatūru var sākt pētīt ja pastāv kāda problēma vai jautājums.

God.komentētāji - kur ir problēma?...rakstā gan tas minēts, tomēr ātrumā to neuzstvēru. ; )
Eksperts III
22. Novembris 2011 / 10:38
0
ATBILDĒT
Lai cik dīvaini tas neskanētu, profesors Torgāns arī civiltiesībās orientējas ļoti ierobežotā spēles laukumā . Kā te jau viens minēja viņam tīri labi padodas problēmu izvirzīšana , bet ļoti vāji to risināšana un argumentēšana . Ja tam visam klāt nāk valodu ierobežota zināšana , kas liedz iepazīties ar mūsdienu(!) tiesībām , tad aina kļūst pavisam skumja .
jurists
21. Novembris 2011 / 10:40
0
ATBILDĒT
K.Torgāna kungs pieņem kā vispārīgu un negrozāmu patiesību Civilprocesa likuma 71.pantu,kas nosaka, ka par pusēm civilprocesā var būt vienīgi fiziskās un juridiskās personas. Vienlaikus K.Torgāna kungs atzīst arī izņemumus no šiem \\\"Svētajiem rakstiem\\\" - Civilprocesa likuma -, dāsni pieļaujot par pusēm civilprocesā būt arī personālsabiedrībām un komercsabiedrību filiālēm. Ja Civilprocesa likuma 71.pants vairs neatbilst jaunāku tiesību aktu normām, tādu kā Komerclikuma, Valsts pārvaldes iekārtas likuma, Administratīvā procesa likuma, vai nav beidzot pienācis laiks Civilprocesa likuma 71.pantu attiecīgi precizēt? Protams, var jau mēģināt izlīdzēties ar juridiskās metodes lietošanu, konstatējot savstarpēji pretrunīgas tiesību normas. Taču vai tas vienmēr garantē pareizu lietas izspriešanu?
tiesnesis
21. Novembris 2011 / 10:07
0
ATBILDĒT
Senators K.Torgāns savā rakstā senatora rangam nepiedodami klusē, ka 2009.gada 1.decembrī Saeima pieņēma Publisko aģentūru likumu, kas stājās spēkā 2010.gada 1.janvārī. Pirms top šāds raksts, tomēr senatoram K.Torgānam vajadzēja atrast laiku, izlasīt un izprast vismaz Publisko aģentūru likuma 12.pantu un 24.pantu. Šie panti attiecīgi nosaka, ka valsts aģentūras manta ir valsts manta, kas atrodas valsts aģentūras valdījumā un, pašvaldības aģentūras manta ir pašvaldības manta, kas atrodas pašvaldības aģentūras valdījumā. Turklāt tiesiskajās attiecībās ar privātpersonām valsts aģentūra atbild Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt tiesiskajās attiecībās ar privātpersonām pašvaldības aģentūra atbild Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Ja ar to nepietiek vai ja pašvaldības aģentūras saistību izpilde var traucēt tās funkciju veikšanu, par pašvaldības aģentūras saistībām atbild attiecīgā pašvaldība. Novēlu senatoram K.Torgānam atrast laiku iepazīties ar Publisko aģentūru likumu!
Eksperts II
17. Novembris 2011 / 21:24
0
ATBILDĒT
Profesors un senators K.Torgāns savā rakstā, norādot, ka ministrija ir pastarpinātās pārvaldes iestāde (9. lpp.), uzskatāmi demonstrē, kā viņš izprot Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Tomēr šī likuma izpratnē ministrija ir tiešās pārvaldes iestāde. Tādēļ tas ir tikai likumsakarīgi, ka, nepārzinot minēto tiesību jomu, viņš nonāk pie kļudainām atziņām, kuras ir pretējas Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 24.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-226 sniegtajam Civillikuma 1407.panta skaidrojumam. Starp citu, attiecīgajā lietā tiesnesis -referents bija neviens cits kā senators A.Laviņš, kurš ilgu laiku bija Administratīvās tiesas tiesnesis un neapšaubāmi prefekti pārzina gan Valsts pārvaldes iekārtas likumu, gan Administratīvā procesa likumu. Diemžēl nepārzinot Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Administratīvā procesa likumu vienlīdz labi kā civiltiesības, senators un profesors K.Torgāns piedāvā rakstā tādas atziņas, iespējams, par kurām kādreiz arī viņam pašam būs liels kauns.
Jurčiks
17. Novembris 2011 / 17:07
0
ATBILDĒT
Torgāns tika nevis apsaukāts, bet kritizēts, turklāt pamatoti, ar ļoti konkrētiem argumentiem un no vairāku komentētāju puses. To, vai viņam silts vai auksts, ne mums ar jums spriest. Tātad, atgriežamies pie pamatjautājuma - kāda ir pievienotā vērtība erudītajai diskusijai par vācu tiesību terminoloģiju. Joprojām gaidu atbildi.
MZ
17. Novembris 2011 / 13:19
0
ATBILDĒT
Apsaukāties jau mēs visi mākam. Šajā gadījumā ausaukāšanās līdzinās anekdotei par mušu, kura redzēja kā cilvēki sit ziloni un arī pielidoja un tam arī iespēra un pēc tam jutās liela un varena. Torgānam no tādiem kaķa lāstiem ne silts, ne auksts. Par terminiem- ne jau es sāku citēt 1939.gada publikāciju ar vācu vārdiem, es tikai atļāvos norādīt, ka mūsu dienās šiem vārdiem ir cita nozīme. Tas, ka nepatīk mācīties no vāciešiem un gribas pašiem būt tik pat lieliem un vareniem, var novest pie tā, ka atkal būs jāmācās Krievijas tiesības. Reāla izvēle mums ir tikai tāda- kontinentālā Eiropa vai Krievija.
Jurčiks
17. Novembris 2011 / 12:59
0
ATBILDĒT
Nē, arī par to es necepos. Tas, ka Torgāns zīmē ar dakšām pa ūdeni, tas jau tāpat sen ir skaidrs. Jautājums bija: kur ir sausais atlikums no augsti intelektuālās diskusijas par vācu tiesību institūtiem? Secinājumus galdā, lūdzu! Izlasīt kādu ārvalstu grāmatu nav liela māksla, bet prast piemērot zināšanas - lūk, uz ko jātiecas. Citādi tāda kārkluvācietība vien sanāk :)
Eksperts
17. Novembris 2011 / 11:00
0
ATBILDĒT
Latvijas tiesību sistēmai noderīgi secinājumi. 1)A.god. LZA akadēmiķis joprojām pārstāv padomju tiesībās eksistējošo juridiskās personas izpratni. Raksta atsaucēs raksta autors nav norādījis nevienu ārvalstu, īpaši Vācijas,vai starpkaru perioda nozīmīgu avotu, kā Rietumu tiesību lokā būtu jāsaprot Latvijas Civillikuma 1407.pants. Turpretī ir atsauces uz LPSR Civilprocesa kodeksu, kurš pārņēma padomju tiesību principus par iestādi kā juridisko personu. 2) Ja valsts ir publisko tiesību juridiskā persona privātajās tiesībās, nav saprotams, kā šādai juridiskai personai pieder citas juridiskas personas manta, resp., valsts akciju sabiedrības manta. Arī civiltiesībās valsts paliek publisko tiesību juridiskā persona, nevis iestāde pēkšņi pārtop par juridisko personu. Man patiešām ir liels kauns, ka padomju tiesību ietekmes dēļ Latvijā joprojām nav skaidrības par publisko tiesību juridisko personu pat tik augsta līmeņa tiesībzinātnieku vidū.
Jurčiks
17. Novembris 2011 / 10:35
0
ATBILDĒT
Es ne par to. Mans \"uzbrauciens\" bija tikai par to, ka viss apstājās pie vācu terminoloģijas apsūkāšanas, taču netika izdarīti nekādi Latvijas tiesību sistēmai noderīgi secinājumi
MZ
17. Novembris 2011 / 09:55
0
ATBILDĒT
Ja Latvijā vairāk iepazītos ar vācu valodā runājošo valstu tiesībām un judikatūru, daudzi jautājumi, kurus JV publicētos rakstos mēģina iztirzāt vietējie korifeji, iespējams: 1) visai ātri un elementāri atrisinātos un 2) būtu redzams Latvijas tiesību zinātnes provinciālisms. Latvijas tiesību sistēma vēsturiski ir veidojusies uz divu lielu valstu tiesību bāzes- Vācijas un Krievijas. No rietumu valstīm Latvijas tiesību sistēmai vistuvāk ir Vācija. Nezināt un ignorēt to ir muļķīgi. Varbūt kļūdos, bet man liekas, ka Adminsitratīvā procesa likums par 90 % atbilst tādam VFR un mācība (doktīna) par publiskām juridiskajām personām mums arī ir no turienes, nevis no UK.
Jurčiks
16. Novembris 2011 / 18:39
0
ATBILDĒT
Anstalt, Stifftung, tas viss ir ļoti jauki, bet kāda ir jūsu zināšanu pievienotā vērtība Latvijā?
MZ
16. Novembris 2011 / 15:40
0
ATBILDĒT
Visi esam gudri, vai gribam par tādiem būt (vai vismaz izlikties): šie nosauktie nodibinājumi (Anstalt) (1, 2 un 3), lai arī ir valsts iestāžu nodibināti, darbojas PRIVĀTTIESĪBU sfērā. Iestādes, kuru nosaukumā lieto Amt un Dienst, darbojas PUBLISKO tiesību sfērā. Visu labu !
Eksperts
16. Novembris 2011 / 15:33
0
ATBILDĒT
Jums jāsāk no paša sākuma un vispirms jātiek galā ar jautājumu, kas ir publisko tiesību juridiskā persona? Ar ko tā atšķiras no privāto tiesību juridiskās personas? No Jūsu komentāra var secināt, ka Jums nav skaidrības par publisko tiesību juridisko personu.
MZ
16. Novembris 2011 / 15:27
0
ATBILDĒT
1) Die BASt ist ein technisch-wissenschaftliches Institut des Bundesministeriums für Verkehr, Bau- und Wohnungswesen (BMVBW)- tas, ka šo zinātniski tehnisko institūtu ir nodibinājusi federālā ministrija, nepataisa to par publisko tiesību juridisku personu (tā ir PRIVĀTTIESĪBU juridiska paersona);

2) Der Gemeinsame Bundesausschuss (G-BA) ist das oberste Beschlussgremium der gemeinsamen Selbstverwaltung der Ärzte, Zahnärzte, Psychotherapeuten, ... (ārstu pašpārvaldes orgnizācja, PRIVĀTTIESĪBU juridiska persona, kas apvieno ārstus),

3) KfW Bankengruppe, Versorgungsanstalt des Bundes und der Länder,Deutscher Wetterdienst utt.- visas bankas, visas apdrošināšanas sabiedrības un t.t. visi tie ir PRIVĀTTIESĪBU juridiskas personas.

Vajag būt drosmei atzīt savu kļūdu (arī nezināšanu).
Eksperts
16. Novembris 2011 / 14:56
0
ATBILDĒT
Lūk, daži prasītie piemēri: Bundesanstalt für Straßenwesen, Gemeinsamer Bundesausschuss, KfW Bankengruppe, Versorgungsanstalt des Bundes und der Länder,Deutscher Wetterdienst utt.
Eksperts
16. Novembris 2011 / 14:30
0
ATBILDĒT
Lūdzu atveriet kādu no Latvijas Civillikuma izdevumiem vācu valodā \"Lettlands Zivilgesetzbuch\". Tajā iestāde ir iztulkota kā \"Anstalt\".
MZ
16. Novembris 2011 / 14:28
0
ATBILDĒT
Nobeigumam: mūsu dienās ar Anstalt apzīmē PRIVĀTTIESĪBU juridisku personu.
MZ
16. Novembris 2011 / 14:21
0
ATBILDĒT
Der Begriff der Anstalt hat im Privatrechtsverkehr Deutschlands, Österreichs und der Schweiz keine eigene bzw eingegrenzte Bedeutung dahingehend, dass dadurch eine eigene juristische Person bzw Rechtsform des Privatrechts beschrieben wird. Der Begriff \"Anstalt\" wird in diesen drei Staaten ähnlich wie bei den Begriffen „Institut“ oder „Agentur“ oder „Gesellschaft“ verwendet und kann darunter eine Vielzahl von Einrichtungen und Vorstellungen subsumiert werden. Selbständige privatrechtliche Anstalten als eigenständige Gesellschaftsrechtsform (juristische Person) sind im deutschsprachigen Raum nur noch im Fürstentum Liechtenstein bekannt und die Rechtsform wird auch zahlreich genutzt.
MZ
16. Novembris 2011 / 14:03
0
ATBILDĒT
Kā piemērus iestāžu nosaukumiem piedāvāju iepazīties ar nosaukumu, kā VFS saucas viņu Satversmes aizsardzības birojs- tās funkcijas VFR ir nodotas divām iestādēm- Bundesnachrichtendienst (ieskējā valsts drošība) un Bundesamt für Verfassungsschutz (ārējā valsts drošība), bet militārās pretizlūkošanas iestāde VFR saucas- Militärischen Abschirmdienst. Visas šīs ir Behörde.

Bet par Anstalt šādi citāti:

Eine Anstalt (Etablissement) ist eine rechtlich verselbständigte und organisierte, dauernden wirtschaftlichen oder anderen Zwecken gewidmete juristische Person (Verbandsperson), die einen Bestand von sachlichen, allenfalls persönlichen Mitteln hat und nicht eine andere Form einer juristischen Person aufweist. Avots norādīts: Conrad Elster, Lexis und Loening (Hg): Handwörterbuch der Staatsrechtswissenschaften3. Gustav Fischer Verlag, Jena 1911.

Un tālāk: Die Anstalt hat Benutzer, keine Mitglieder. Der oder die Gründer der Anstalt ist/sind im Regelfall weiterhin als aktives Element vorhanden. Avots norādīts: Otto von Gierke: Das Wesen menschlicher Verbände. 1902 Auflage. Wissenschaftliche Buchgemeinschaft.

Iztulkojiet un padomājiet, pirms kaut ko apgalvojiet.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 17
visi numura raksti
Diskusija
Deputāti juristi – par tiesiskuma veicināšanu
11. Saeimā ir pārstāvēts 21 jurists: Valērijs Agešins, Solvita Āboltiņa, Inga Bite, Irina Cvetkova, Ilma Čepāne, Ingmārs Čaklais, Edmunds Demiters, Rihards Eigims, Andrejs Elksniņš, Kārlis Eņģelis, Aleksandrs Jakimovs, Andrejs ...
4 komentāri
Magda Papēde
Skaidrojumi. Viedokļi
Zaudējumu jēdziens intelektuālā īpašuma tiesībās
Intelektuālā īpašuma1 specifika prasa atšķirīgu pieeju un risinājumus daudzos materiālo un procesuālo tiesību jautājumos. Savas nemateriālās dabas dēļ intelektuālais īpašums jo īpaši ir pakļauts nesankcionētas izmantošanas ...
Sandra Jakušenoka
Nedēļas jurists
Sandra Jakušenoka
Jānis Vanags
Skaidrojumi. Viedokļi
Grozījumi Civilprocesa likuma 141. panta pirmajā daļā: no viena grāvja otrā
Ar 2011. gada 4. augusta likumu1 Saeima grozīja Civilprocesa likuma 141. panta pirmo daļu, nosakot, kādus ar prasības nodrošināšanu saistītos lēmumus lietas dalībnieki ir tiesīgi pārsūdzēt. Tādējādi ir sperti soļi, lai atrisinātu ...
3 komentāri
Tiesību prakse
Ieslodzītā tiesības īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju
Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.5 panta 6. punktu notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma ...
AUTORU KATALOGS