ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Šādi grozījumi ir prasts Rīgas apgabaltiesas lobijs. Vajadzēja vienkārši ierobežot gadījumus, par kādiem spriedumu var pārsūdzēt apelācijas un kasācijas kārtībā, un kasācijai atstāt tikai ļoti, ļoti mazu gadījumu skaitu un tikai rakstveida procesu.

Nu, nez, šoreiz gan nešķiet, ka godājamajam senatora viedoklis ir pietiekami pamatots.



Ja pirmās instances tiesa, izskatot lietu, taisa kļūdainu spriedumu, lielākoties tiek pieļauta vai nu materiālās, vai procesuālās normas nepareiza piemērošana, kas ir tieši kasācijas pamats. Piemēram, tiesas atteikums uzaicināt liecinieku var būt gan CPL 9.p., gan 10.p. gan 74.p., gan 93.p., gan 97.p. pārkāpums. Apelācijas instance nekad nevērtēs šādas piemērošanas nianses, bet bliezīs visu no jauna pēc būtības. Kasācijas instance var tikai īsi norādīt uz kļūdu un nodot lietu atkārtotai izskatīšanai. Tas sekmēs gan judikatūras veidošanos, gan tiesnešu izglītošanos ar daudz mazākiem resursiem (kā šķira izkrīt dārgā apelācija 3 tiesnešu sastāvā). Turklāt kasācijas instancē, kā norāda pats senators, daudzas sūdzības nemaz netiek līdz izkatīšanai.



Varbūt vajag palielināt senatoru skaitu? Domāju, ka uz ierēdņu skaita samazināšanas rēķina tas būt izdarāms, jo tiesībpolitiskā ziņā viens senators ir vismaz 100 ierēdņu vērts, bet finansiālā - diemžēl tikai 5-8. Savulaik bija arī doma atteikties no AT palātām, pārnesot visus vai daļu AT tiesnešus uz Senātu vai apgabaltiesām. Jāmācās rakstīt īsus spriedumus. Varianti ir, nav kas bīda.

Trīs pakapju tiesu sistēma nav akmenī kalta. Pietiek, ja lietu pēc būtības izskata kaut viena instance. Protams, jautājums ir par to, cik mēs uzticamies 1.instances tiesnešiem? Ja neuzticamies, tad kāpēc tādi vēl pastāv?

Es domāju, ka šis jautājums nav melns vai balts. Protams, A.god. Jonikāna kungam ir pamatots viedoklis un arī zināma taisnība. Taču maza apmēra prasību (MAP) pārsūdzībai kasācijā arī ir zināma loģika. Likumdevējs ir gribējis, lai šīs lietas pēc būtības izskatītu tikai viena tiesu instance – 1.inst.tiesa. Kasācijā jau lieta netiek skatīta pēc būtības, bet gan tiek pārskatīts spriedums, ja: 1) ir notikusi materiālo tiesību normu nepareiza piemērošana vai iztulkošana, vai 2) noticis procesuālo tiesību normu pārkāpums, kas novedis vai varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas (CPL 450.-452.p.). Tātad, kasācijā nevar pārsūdzēt jebkuru spriedumu (ko nevar teikt par apelāciju). Apelācijas gadījumā valsts nodeva būs mazāka, nekā kasācijas sūdzību iesniegšanā (200 LVL drošības nauda visos gadījumos). Domājams, ka šie 200 LVL tomēr atturēs no nepamatotas kasāciju sūdzību iesniegšanas, jo īpaši, ja pati prasības summa ir maza. Iesniedzot kasācijas sūdzību MAP lietās, ir iespējama arī 1.inst.tiesas sprieduma tūlītēja izpilde (CPL 250.27 p. 8.d.) darba samaksas piedziņu lietās, bērna uzturlīdzekļu piedziņu lietās; lietās, kurās atbildētājs atzinis prasījumu, kā arī lietās, kurās sevišķu apstākļu dēļ sprieduma izpildīšanas novilcināšana var radīt ievērojamus zaudējumus piedzinējam vai arī pati piedziņa var kļūt neiespējama (tad piedzinējam ir jāiesniedz pienācīgs nodrošinājums. Prakse rādīs, varbūt situācija nebūs nemaz tik briesmīga. Un vēl, MAP process patiesībā gulstas uz 1.instanču tiesnešu pleciem un tādēļ viņiem ir jāsaprot, ka darbs jāveic korekti un profesionāli, nevis šā tā, cerot, ka gan jau augstākas instances tiesa visu izlabos.

Pievienojos god.V.Jonikāna kungam.

Izskatās,ka jaunā CPL nodaļa tapusi domājot tikai par LV tiesu-Rīgas apgabaltiesu. Senāts šajās lietās \"nobremzēs\" visu procesu.

jautājums, kur tad bija Senatori, kad grozījumi tika izstrādāti?



Ko domāja tieslietu ministrija, ja nejautāja Senatoru viedokli?



kārtējais labais sadarbības piemērs

Paldies senatoram Jonikānam, manā skatījumā, par pamatotu viedokli aktuālā jautājumā, kas skar prasības tiesvedību! Var tikai pievienoties tam, ka laba doma par procesa paātrināšanu ir realizēta zemā kvalitātē un jaunās nodaļas piemērošanā problēmas vēl tikai priekšā...