ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

24. Janvāris 2012 /Nr.4 (703)

Par tiesas nolēmumu protestēšanu Senātā
Civilprocesa likuma 483.–485. panta kārtībā iesniegtie un izskatītie protesti 2006.–2010. gadā
2 komentāri
Mg.iur.
Arvīds Balodis
zvērināta advokāta palīgs, "Zvērināta advokāta A. Lūša birojs" 

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas uzdevumā 2010. gada vasarā tika vāktas ziņas par Civilprocesa likuma 483.–485. panta kārtībā iesniegtajiem un izskatītajiem protestiem, savukārt aizvadītajā gadā šie dati tika apstrādāti un analizēti, turklāt rezultāti tika prezentēti advokātu kolēģijai. Pēc tās ieteikuma šis materiāls saīsinātā versijā arī sagatavots publicēšanai.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot galvenās tendences iesniegto lūgumu vai iesniegumu (kā šie dokumenti parasti tiek saukti praksē) par nolēmumu protestēšanu iesniedzēju struktūras izmaiņās, tāpat analizēt iesniegumu skaita dinamiku, protestēto nolēmumu tematikas un skaita izmaiņas, kā arī izpētīt, cik daudz šo protestu ir apmierināti, noraidīti, atsaukti u. tml.

Pētījums pilnībā aptvēra Augstākās tiesas Senātā izskatītos protestus laikā no 2006. līdz 2009. gadam, kā arī to daļu no 2010. gadā izskatītajiem protestiem, kuri tika izskatīti Senātā līdz 2010. gada augustam un bija pieejami Senāta kancelejā un arhīvā.

 

1. Nav pieejas pilnīgiem datiem

Pētnieciskā darba ietvaros apmeklējot iestādes un sazinoties ar Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras darbiniekiem, tika atklāts, ka nav iespējas noskaidrot, cik iesniegumu par nolēmumu protestēšanu pētījumā iekļautajā periodā tika iesniegti, kāda ir to tematika, kā arī kādas personas ir iesniegušas šos iesniegumus, jo ne Augstākās tiesas, ne Ģenerālprokuratūras darbinieki nevarēja nodrošināt pieeju šādai informācijai. Tika sniegtas ziņas, ka attiecīgajās iestādēs nav skaidras un saprotamas dokumentu apkopošanas sistēmas attiecībā uz personu iesniegumiem par nolēmumu protestēšanu iesniegšanu, glabāšanu un to izskatīšanas kontroli. Ģenerālprokuratūrai par iesniegtajiem iesniegumiem nebija pat statistikas datu. Savukārt Augstākās tiesas rīcībā bija aptuveni dati par iesniegumiem par nolēmumu protestēšanu:

• 2005. gads – 78 iesniegumi (no septembra līdz gada beigām),

• 2006. gads – 225 iesniegumi,

• 2007. gads – 212 iesniegumi (dati var būt neprecīzi sakarā ar tehniskām problēmām Augstākās tiesas datorprogrammā 2007. gada jūlijā),

• 2008. gads – 352 iesniegumi,

• 2009. gads – 693 iesniegumi,

• 2010. gads – datu nebija.1

Augstākās tiesas un Ģenerālprokuratūras darbinieki argumentēti nepaskaidroja, kur tiek glabāti iesniegumi par nolēmumu protestēšanu. Iepriekš minētos aptuvenos datus apstiprina un papildina arī publiskajos pārskatos par Augstākās tiesas darbu iekļautā informācija laika periodā no 2006. līdz 2010. gadam.2

 

2. Protesta būtība un amatpersonas, kuras iesniedz protestus

Civilprocesa likuma 483.–485. pants noteic, ka protestu par spēkā stājušos tiesas nolēmumu Senātam var iesniegt Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs vai ģenerālprokurors (turpmāk tekstā kopā arī "amatpersonas"), ja kopš nolēmuma spēkā stāšanās nav pagājuši vairāk kā desmit gadi.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Proficius Aliri
24. Janvāris 2012 / 13:49
0
ATBILDĒT
Jāpiekrīt BB. Lai konstatētu, ka tā bijusi kļūda būtu jāvērtē arī protesta neapmierināšanas iemesli. Tāpat interesanti būtu aplūkot gadījumus, kad protesta iesniegšanas iespēja ir tikusi apsvērta, bet nav izmantota.

Vispār tāds interesants statistikas pārskats. Kā saka: Statistika ir kā bikini - tā atklāj suģestīvo, bet apslēpj svarīgo. :)
BB
24. Janvāris 2012 / 11:47
0
ATBILDĒT
Interesants raksts. Secinājumi - ja protesti nav apmierināti, tad tā iesniedzējs ir pieļāvis kļūdu, gan liekas pārspīlēti... man liekas pareizāk būtu bijis raksīt, ka tie bijuši neefektīvi.
visi numura raksti
Saeimas Preses dienests
Tiesību prakse
Pieteikums Satversmes tiesā par referenduma konstitucionalitāti un apturēšanu
Šā gada 12. janvārī Saeimas deputāti – Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis, Imants Parādnieks, Ināra Mūrniece, Ilmārs Latkovskis, Inese Laizāne, Romāns Naudiņš, Dāvis Stalts, Vineta Poriņa, Dzintars Rasnačs, Raivis Blumfelds, Jānis ...
Juris Gromovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Judikatūra patvēruma meklētāju lietās
Šis raksts ir tapis, pamatojoties uz autora izstrādāto pētījumu "Administratīvās rajona tiesas prakses analīze patvēruma lietās"3. Sakarā ar raksta ierobežoto apjomu tajā netiek detalizēti apskatītas Eiropas Savienības tiesību normu ...
4 komentāri
Debora Pāvila
Nedēļas jurists
Debora Pāvila
19 komentāri
Tiesību prakse
Vērtēs Valsts prezidenta un Saeimas tiesības izvērtēt iesniegtā likumprojekta atbilstību Satversmei
Tiesību prakse
Satversmes tiesa neaptur izsludināto tautas nobalsošanu
5 komentāri
AUTORU KATALOGS