ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Pētījuma mērķis bija noskaidrot galvenās tendences iesniegto lūgumu vai iesniegumu (kā šie dokumenti parasti tiek saukti praksē) par nolēmumu protestēšanu iesniedzēju struktūras izmaiņās, tāpat analizēt iesniegumu skaita dinamiku, protestēto nolēmumu tematikas un skaita izmaiņas, kā arī izpētīt, cik daudz šo protestu ir apmierināti, noraidīti, atsaukti u. tml.

Pētījums pilnībā aptvēra Augstākās tiesas Senātā izskatītos protestus laikā no 2006. līdz 2009. gadam, kā arī to daļu no 2010. gadā izskatītajiem protestiem, kuri tika izskatīti Senātā līdz 2010. gada augustam un bija pieejami Senāta kancelejā un arhīvā.

1. Nav pieejas pilnīgiem datiem

Pētnieciskā darba ietvaros apmeklējot iestādes un sazinoties ar Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras darbiniekiem, tika atklāts, ka nav iespējas noskaidrot, cik iesniegumu par nolēmumu protestēšanu pētījumā iekļautajā periodā tika iesniegti, kāda ir to tematika, kā arī kādas personas ir iesniegušas šos iesniegumus, jo ne Augstākās tiesas, ne Ģenerālprokuratūras darbinieki nevarēja nodrošināt pieeju šādai informācijai. Tika sniegtas ziņas, ka attiecīgajās iestādēs nav skaidras un saprotamas dokumentu apkopošanas sistēmas attiecībā uz personu iesniegumiem par nolēmumu protestēšanu iesniegšanu, glabāšanu un to izskatīšanas kontroli. Ģenerālprokuratūrai par iesniegtajiem iesniegumiem nebija pat statistikas datu. Savukārt Augstākās tiesas rīcībā bija aptuveni dati par iesniegumiem par nolēmumu protestēšanu:

• 2005. gads – 78 iesniegumi (no septembra līdz gada beigām),

• 2006. gads – 225 iesniegumi,

• 2007. gads – 212 iesniegumi (dati var būt neprecīzi sakarā ar tehniskām problēmām Augstākās tiesas datorprogrammā 2007. gada jūlijā),

• 2008. gads – 352 iesniegumi,

• 2009. gads – 693 iesniegumi,

• 2010. gads – datu nebija.¹

Augstākās tiesas un Ģenerālprokuratūras darbinieki argumentēti nepaskaidroja, kur tiek glabāti iesniegumi par nolēmumu protestēšanu. Iepriekš minētos aptuvenos datus apstiprina un papildina arī publiskajos pārskatos par Augstākās tiesas darbu iekļautā informācija laika periodā no 2006. līdz 2010. gadam.²

2. Protesta būtība un amatpersonas, kuras iesniedz protestus

Civilprocesa likuma 483.–485. pants noteic, ka protestu par spēkā stājušos tiesas nolēmumu Senātam var iesniegt Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs vai ģenerālprokurors (turpmāk tekstā kopā arī "amatpersonas"), ja kopš nolēmuma spēkā stāšanās nav pagājuši vairāk kā desmit gadi.