ŽURNĀLS Diskusija

AT priekšsēdētājs diemžēl nevēlas runāt par tiesu neizdarībām. Vadoties no Venēcijas komisijas dokumentos esošajām nostādēm, nepieciešams nodrošināt līdzsvaru starp tiesnešu NEATKARĪBU un ATBILDĪBU. Vieglāk visu novelt uz citu pleciem nevis prasīt atbildību no tiesām, kad gadu gadiem nespēj izskatīt lietas saprātīgā termiņā.

Diemžēl tā ir samaksa par kalvīšlaika ielikteņiem.

Viedoklis patiešam \"pamatots\". īpaši varētu izcelt to, ka krimināllietu izskatīšanas termiņi nav problēma, ka tiesāties pie mums ir ļoti lēti, ka zemāko instanču tiesneši automātiski ir glupāki, nekā palātas un senāta tiesneši,ka viņi vispar būtu jāpārbauda uz atbilstību amatam (it kā šajos amatos varētu tikt bez zināšanām un attiecīgām pārbaudēm).

Jā, vispār problēmu risinājumos konkrētības ir maz, dominē atrunas. AT vadītājam vajadzētu pašam nākt klajā un bīdīt konkrētus risinājumus, nevis apcerēt vispārējus problēmu iespējamos risinājumus,atrunāties ar likumdevēja neizdarībām, nepieciešamību grozīt citus likumus, nepieciešamību jautājumus memitīgi apspriest visādās padomēs un darba grupās u.tt.

Katram savs krekls tuvāks.

Vai Bičkoviča kungs pats ar šo vilcināšanos nedomā par savu nākotni, kad beigsies termiņš priekšsēdētāja amatā?

Ja nekļūdos, viņš taču uz pašreizējo amatu nāca no Palātas?

Cilvēkam kurš domā \\\"atņemt - neatņet\\\" kategorijās nevajadzētu būt padomē kurai jādomā par sistēmu nevis privātām interesēm.



Par AT tiesnešu tiesībām ir jāpadomā un to var izdarīt pārejas noteikumos, tāpēc nav jāsaglabā ačgāna sistēma.

Minētais kungs jau gadiem tikai tukši spriedelē, bet nekādas reformas no viņa puses nav arī sagaidītas! Nav arī sabiedrībai radusies skaidrība, kas ar dienesta automašīnu darīts Rīgas centrāltirgū darba laikā!

Cien.priekšsēdētājs nezina, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu koleģijā jau no 2010.gada vasaras nepastāv dalījums 1.instances tiesnešos un tādos, kas skata tikai apelācijas lietas. Visi skata visu. Ja Bičkovičs to nezina... tad AT vēl nav sākusi skatīt 2010.gada 2.pusgada lietas! Kā tad ir ar tiem termiņiem un \"nederīgajiem tiesnešiem\"?

Izskatās, ka jaunie ambiciozie gurķi no zemāku instanču tiesām, nespēdami kāpt pa karjeras kāpnēm tradicionālām metodēm, grib taisīt revolūciju un ar revolucionāriem saukļiem par cilvēktiesību ievērošanu un revolucinārām metodēm- nevēlamo institūciju likividēšanu grib atņemt Augstākās tiesnešiem teikšanu un varu.

Piekrītu. Bičkovičs jau gadiem ilgi spriedelē par tiesu sistēmas efektivāti, taču tālāk par spriedelēšanu netiek.Ja nekļūdos, viņš taču no šīs Palātas nācis?

Par lietu raksturu un kvalitāti - atņemot AT apelācijas instanci, tiek apdraudēta arī tiesas spriešanas vienveidība, kvalitatīvas judikatūras veidošana. Visai apšaubāms arguments. Tiesu spriešanas vienveidības īsti nav pat Senāta ietvaros, turklāt nolēmumu motivācijas līmenis pamatā joprojām gandrīz tipiskā sociālistisko tiesību tradīciju, juridiskā pozitīvisma garā. Ja jau Senāta līmenis ir tāds, tad tiesu palātas neko labākas nav. Turklāt joprojām nav izveidota normāla judikatūras datu bāze (publiski pieejama), kā tas ir, piemēram, administratīvajā procesā. Tas vairāk veicinātu vienveidīgas prakses veidošanu.

Augstākās tiesas plēnums vairs nevar dot visiem tiesnešiem saprotamus tiesu prakses skaidrojumus → likuma „Par tiesu varu” 49.p. 2.d.: Plēnums apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus. Tātad iespējas ir. Pozitīvi vērtējama AT Biļetena iznākšana, lai arī tikai Nr.3 pagaidām. Tāpat publicētie tiesu prakses apkopojumi ir slavējama parādība. Tomēr varētu būt vairāk un biežāk. Vispār, AT ir speciāla Judikatūras nodaļa, centību izrādīt lielāku nudien varētu.

Vai tikai vienas palātas sasteigta likvidācija, atstājot darboties otru, varētu padarīt tiesu sistēmu Latvijā saprotamāku? Pagaidām tā būtu tikai vēl viena neliela organizatoriska nianses kriminālprocesa un civilprocesa atšķirībās. Nekas tāds, ko sabiedrība (juristi) nespētu aptvert, tas nav. Turklāt kriminālprocesa ietekme uz personas (apsūdzētā) tiesību ierobežojumu ir nesalīdzināmi smagāka. Tālab gaidīt, kamēr grozīs to „jumta” likumu, tikai atliekot pārejas posma beigas, ir nesaprātīgi un nelietderīgi. Protams, saprotama vēlme saglabāt amatpersonu iesildītās vietiņas. Taču tiesnešu karjeras jautājumus var mierīgā veidā atrisināt, kamēr pārejas periods turpinās. Cik dzirdēts, tad tiesu palāta ir nodrošinājusies ar krimināllietām vēl ilgam posmam.

Pēdējā laikā neesmu saskāries ar krimināllietu izskatīšanas termiņu problēmu → nez vai tas ir normāli, ka tagad saņemtu krimināllietu palātas izskatīšanai varētu nozīmēt uz 2012.gada beigām vai 2013. gada sākumu. Kur tur ir kriminālprocesa mērķu sasniegšanas realizācija? Vai tas taisnīgs kriminālprocesuālo attiecību noregulējums vai personas tiesību saprātīga ierobežošana. Protams, te atkal paveras plašas iespējas KL 49.1 pantu piemērot...

Tas tieši bija viens no mūsu iebildumiem pret reformu - izdarīt izmaiņas, pirms zemāku instanču tiesnešu līmenis ir \"pievilkts\" tuvāk augstāko instanču kolēģu zināšanām. Vai tad procesā kā tāda ir būtiskas atšķirības, vai to skata rajona, apgabala vai AT? Tāds pats process, atšķiras tikai piekritīgie „panti”. Drīzāk, šie jaunie tiesneši vidēji varētu būt erudītāki un zinošāki nekā „vecie” palātu vai Senāta tiesneši, tikai pieredze organizatoriskajos un procesa virzības jautājumos nav tik liela. Vai arī tad rajona līmenī jaunie tiesneši vienkārši pieņemti tādi ar ierobežotām prāta spējām? Tad jautājums par tiesnešu atlasi.

Augstākās tiesas palātas atceļ vai labo gandrīz pusi no apgabaltiesās pieņemtajiem nolēmumiem → vai teikts, ka AT nolēmums tad ir tas pareizais? Un, vai pamatā tie nav dažādi pierādījumu vērtēšanas varianti tikai. Vai arī nekam nederīgi apgabaltiesu tiesneši... Tas vispār ir tiesnešu kvalifikācijas jautājums, ne procesuāls, ne tiesu organizatoriskās sistēmas jautājums.

Visbeidzot, ja priekšsēdētājam rodas jautājums, vai Tieslietu padomes lēmums būtu jāraksta ar izvērstu motīvu daļu, tad vai nu nav pilnīgas vēlmes izklāstīt šos motīvus, vai vienkārši tādu nav, vai arī nespēj saprast, ka motīvi ir svarīgi un nozīmīgi turpmākajā attiecīgā jautājuma izvērtējumā. Tad nemaz nav jābrīnās, ka Senāta nolēmumu motivācija pamatā aprobežojas ar likuma pantu pārstāstu.

vecie stagnāti vienmēr atradīs tūkstošiem neatrisinātu jautājumu, kā dēļ pārmaiņas nav iespējamas.