Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Diskusija

31. Janvāris 2012 /Nr.5 (704)

Grozījumu nevirzīšana būs kļūda un balstās tikai uz subjektīviem apsvērumiem
13 komentāri
Juris Stukāns
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis: 

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis Juris Stukāns 16. janvārī nosūtītajā vēstulē Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai saistībā ar iecerētajiem grozījumiem Kriminālprocesa likuma 442. pantā norādījis, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnešu viedoklis ir: "ja ir vēlēšanās sakārtot krimināllietu izskatīšanas sistēmu, grozījumu nevirzīšanai nav pamata". Viņš arī uzsvēris, ka "grozījumu vienīgais pamatmērķis ir sakārtot krimināllietu izskatīšanas kārtību, lai nodrošinātu krimināllietu izskatīšanu laikus, samazinātu visu lietu izskatīšanas ilgumu, nodrošinātu līdzekļu efektīvu izmantošanu, kā arī iespēju resursu palielināšanai tiesu prakses veidošanai".

Saistībā ar Tieslietu padomes iebildumiem pret Kriminālprocesa likuma grozījumiem J. Stukāns norādījis, ka "grozījumu nevirzīšana būs kļūda un balstās tikai uz subjektīviem apsvērumiem. Diemžēl mums nav zināmi Tieslietu padomes argumenti un lēmumā tie nav norādīti".

Publicējam tiesneša J. Stukāna argumentāciju, atbalstot Saeimas virzītos grozījumus Kriminālprocesa likumā.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
8
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (13)
13 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
PrzEVBEyJkmAAMVhC
22. Aprīlis 2012 / 12:48
0
ATBILDĒT
9aI9Cu iakblcuzwsjw
AVfGFuRNRhiuyfCldp
21. Aprīlis 2012 / 08:42
0
ATBILDĒT
This is just the prfeect answer for all of us
arī jurists
1. Februāris 2012 / 20:39
0
ATBILDĒT
Katram savs krekls tuvāks.

Vai Bičkoviča kungs pats ar šo vilcināšanos nedomā par savu nākotni, kad beigsies termiņš priekšsēdētāja amatā?

Ja nekļūdos, viņš taču uz pašreizējo amatu nāca no Palātas?
anonīms
1. Februāris 2012 / 10:06
0
ATBILDĒT
..noraka,piemēram, tādu kandidātu uz AT,kā A.Judins...

Judinam, pirms viņš ņemas mācīt citus, vajag pašam iemācīties vismaz krimināltiesību pamatus. Jaunas idejas un jaunrade ir labas lietas, bet vajag vispirms apgūt vismaz teorijas pamatus.
Anonīms lietotājs
31. Janvāris 2012 / 19:18
0
ATBILDĒT
Piekrītu, ka liela problēma ir Senāta Krimināllietu departamenta lēmumu kvalitāte. Kamēr

1)liela daļa juridisku problēmu tiks apraktas, piesedzoties ar frāzēm, ka kasācijas instances tiesa pierādījumus nepārtvērtē,

vai

2)aprobežojoties ar frāzēm, ka apelācijas isntances tiesa konstatējusi visas atiecīgā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, pat nemēģinot nosaukt, kā tās izpaudušās konkrētā lietā, neko labu arī no zemākām instanču tiesām nav ko gaidīt.

Skumji, bet fakts
tikai
31. Janvāris 2012 / 17:19
0
ATBILDĒT
Krimināllietās ir problēmas. Kā jau visur. Būtu jāsaprot,vai termiņi palātā ir tā lielākā. Ir rajonu tiesās tiesneši,kuri nespēj normāli izskatīt jau šobrīd piekritīgās lietas. Ir lasīti nebaudāmi apgabaltiesu spriedumi. Nav nekas dzirdēts par palātas lielajiem nopelniem judikatūras veidošanā.Problēmas ir senātā,ja nolēmumā tik vien varam izlasīt,ka \\\"tā ir,tāpēc,ka tā ir. Vai - nav,tāpēc,ka nav.\\\" Par to \\\"paldies\\\" varam pateikt iepriekšējai Saeimai,kura noraka,piemēram, tādu kandidātu uz AT,kā A.Judins. Tas šobrīd atspēlējas uz visu sistēmu. Senātam nebūtu jāpilda formālas trešās instances loma,bet jāsniedz augstākās juridiskās domas zinātniski pamatoti paraugi. Kur tie ir? Tos dažus taisījis viens senators.

Ar to gribu teikt,ka palātu likvidēšana nav panaceja. Kopējā kvalitāte jāceļ,bet kā to izdarīt - par to ir jārunā. Man šķiet,ka Senāts jāpaplašina,lai viņi mierīgā gaisotnē varētu nevis termiņus ievērot,bet bīdīt \\\"gaišas domas\\\" un \\\"zinātni\\\". Rajons,protams, ka var skatīt visas lietas.Nepietiekamā kvalifikācija ir \\\"bleķis\\\". Apgabals - loģiski var būt tikai apelācija, un daudz efektīvāk,kā šobrīd palāta.

Galvenais - stipriniet Senātu, jo pārējie \\\"pievilksies\\\".
dr.
31. Janvāris 2012 / 16:36
0
ATBILDĒT
Kāds tad ir šī spožā teorētiķa pienesums kriminālprocesa teorijā ? Kaut kā nekas par tādu nav dzirdēts ?
Anonīms lietotājs
31. Janvāris 2012 / 14:36
0
ATBILDĒT
ja teorētiķis ir kritizējams praktiķis, tad vai J.Stukāns var spriest pamatoti par praksi?
pats
31. Janvāris 2012 / 13:31
0
ATBILDĒT
Pārliecinoši argumenti!

dr komentārs ir nevietā - J.Stukāns, kaut arī ir pamatoti kritizējams praktiķis, kā teorētiķis kriminālprocesā ir izcils.

Ieteikums AT tiesnešiem - pārejas periods 15 gadi (10 līdz šim un 5 kamēr izskatīs pašlaik apgabalā un palātā esošās lietas)ir pietiekams laiks!
Liecinieks
31. Janvāris 2012 / 10:53
0
ATBILDĒT
Apbrīnojama drosme. kaut argumenti mazliet izplūduši, bet vienalga labi.
dr.
31. Janvāris 2012 / 09:51
0
ATBILDĒT
Lai tiesnesis pats savas lietas izskata saprātīgos termiņos un nepieļauj tajās nepamatotu novilcināšanaos un cilvēktiesību pārkāpumus. Nav dzirdrēts ne par vienu paša lietu, kuru pats būtu normāli izskatījis. AT tiesneši ar savām lietām tiks galā bez viņa iejaukšanās.
Proficius Aliri
31. Janvāris 2012 / 09:43
0
ATBILDĒT
Visumā normāli izklāstīti argumenti, kas liecina par nepieciešamību izmaiņas kaut kādas veikt. Un labāk ātrāk nekā kaut kad mītiskā nākotnē. Citādi vēl gaidīt kamēr grozījumi likumā Par tiesu varu taps, kamēr CPL attiecīgi grozīs (ja vien civilprocesuālisti arī negaidīs, kamēr KPL grozīs, tad tas process varētu ievilkties). Ja rakstā minētais ir patiesība, tad jau šobrīd 5 gadi vēl pārejas posms varētu būt. Kas būs, ja grozījumus atliks? Paspēs izveidot lietu uzkrājumu vēl ilgākam laikam spožākas nākotnes vārdā?
autoram
31. Janvāris 2012 / 09:40
0
ATBILDĒT
MALACIS! Beidzot kādam pietika dūšas pateikt, ka Palāta kā aklā zarna kavē tiesvedību!

Visu cieņu apgabaltiesām par drosmi.
visi numura raksti
Dina Gailīte, Ivars Bičkovičs
Diskusija
Reformām jābūt labi pārdomātām
Šī gada 10. janvāra sēdē Tieslietu padome, atsaucoties uz Saeimas Juridiskās komisijas aicinājumu, apsprieda Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Kriminālprocesa likumā",* vislielāko vērību veltot ...
11 komentāri
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības pieteikumi maza apmēra prasībām
Turpinot meklējumus civilo strīdu ātrākai un efektīvākai izšķiršanai un tiesu noslodzes mazināšanai, Saeima civilprocesā ir ieviesusi īpašu procedūru maza apmēra prasību izskatīšanai (CPL 30.3 nodaļa). Nosakot par maza apmēra ...
20 komentāri
Sigita Eižvertiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai maksātnespējas process ir parādu piedziņas instruments
Ik pa laikam kopš Maksātnespējas likuma pieņemšanas Saeimā 2010. gada 26. jūlijā publiskajā vidē izskan apgalvojumi, ka jaunā Maksātnespējas likuma redakcija ir veicinājusi maksātnespējas procesu izmantot kā parādu piedziņas ...
11 komentāri
Vita Jonase
Nedēļas jurists
Vita Jonase
Diskusija
Par un pret tiesu iekārtas reformām Latvijā
Lai izzinātu dažādu speciālistu attieksmi un domas par iespējamu tiesu iekārtas maiņu Latvijā, "Jurista Vārds" apkopojis viedokļus par šādiem jautājumiem: 1. Kādai, jūsuprāt, ir jābūt tiesu iekārtai Latvijā: a) pašreizējā ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS