ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Februāris 2012 /Nr.8 (707)

Vai Satversmē ir lieki vārdi
47 komentāri
Mg.iur.
Aleksandrs Kuzmins
Latvijas Cilvēktiesību komitejas izpildsekretārs 

Ir izplatīts viedoklis, ka neviena Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk tekstā – Satversme)1 "norma vai tās daļa nevar tikt uzskatīta par lieku".2 Acīmredzamākais pretarguments tam ir Satversmes 9. pants, kas prasa, lai Saeimas deputātu kandidāti būtu vecāki par divdesmit vienu gadu vēlēšanu "pirmā" dienā, lai gan Saeimas vēlēšanas sen notiek tikai vienu dienu; attiecīgie grozījumi 8. un 11. pantā tika izdarīti 1994. gadā3 un 1997. gadā4. Tomēr pašlaik par aktuālu kļuvis jautājums par cita vārda nozīmi un lietojamību. Šis ir vārds "vienīgo" Saeimas deputātu svinīgajā solījumā – "stiprināt [..] latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu", kura teksts ietverts Satversmes 18. pantā. Šis solījums ir jādod, lai Saeimā ievēlēta persona iegūtu Saeimas locekļa pilnvaras.

No kādām idejām drīkstētu likt deputātiem norobežoties

Gan vēlētāju,5 gan politiķu6 aprindās zināmu atsaucību guva ideja izbeigt Saeimas deputāta pilnvaras par deputāta svinīgā solījuma pārkāpšanu, un tas notika tieši vārda "vienīgo" dēļ. Pati par sevi ideja piemērot sankcijas par solījuma laušanu ir korekta,7 tomēr ir apšaubāms, vai konkrētajā gadījumā, kas kalpoja par ieganstu šīs idejas apspriešanai, tiesisks ir pat piemērotais brīdinājums,8 un vēl jo vairāk – pilnvaru anulēšana. Tās iespējamību nevar izslēgt. Jau pēc Satversmes 1. panta darbības atjaunošanas Augstākā padome anulēja mandātus,9 izmantojot pēc apšaubītām deputātu darbībām grozīto10 likuma "Par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu" 5. panta redakciju, piecpadsmit opozīcijas deputātiem Augstākajā padomē, lai gan viņi nebija notiesāti ne par kādu noziedzīgu nodarījumu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) sen noteikusi, ka parlamenta deputātiem nedrīkst prasīt paust zvērestā atbalstu dominējošajai reliģijai.11 Nākas jautāt, vai Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk tekstā – Konvencija) Pirmā protokola12 3. pants, atsevišķi vai kopsakarā ar pašas Konvencijas13 10. pantu, pieļauj prasību deputātiem svinīgajā solījumā norobežoties no idejas par likumprojektu, kas ieviestu papildu valsts valodu, un sodīt deputātus par šādu likumprojektu atbalstu (norādāms, ka Satversmes tekstā nav atrodamas norādes par kādu pantu negrozāmību un arī 4. panta sākotnējā redakcijā valsts valoda netika minēta).

Sniegt noraidošu atbildi liek ECT 2010. gada spriedums. Jautājums par to, vai ir pieļaujams noteikt ideoloģiska satura ierobežojumus parlamenta deputātam, ECT tika izskatīts 2010. gadā. Tiesa secināja – "jautājumā par to, kāda lojalitāte pret valsti tiek prasīta no parlamenta deputātiem, Tiesa uzskata, ka tā principiāli iekļauj cieņu pret valsts Konstitūciju, likumiem, institūcijām, neatkarību un teritoriālo integritāti. Tomēr jēdziens "cieņa pret valsti" šajā kontekstā ir ierobežojams ar prasību, lai jebkura vēlme grozīt kādu no šiem aspektiem tiktu pausta saskaņā ar valsts likumiem. Jebkāds cits uzskats vājinātu parlamenta deputātu spēju pārstāvēt savu vēlētāju, it sevišķi mazākumgrupu, uzskatus [..] tas fakts, ka Moldovas parlamenta deputāti, kam ir dubultpilsonība, varētu vēlēties īstenot politisko programmu, kuru daži uzskata par nesavienojamu ar Moldovas valsts pašreizējiem principiem un uzbūvi, nepadara to par nesavienojamu ar demokrātijas noteikumiem. Demokrātijas fundamentālā pazīme ir, ka tai jāatļauj izvirzīt un apspriest dažādas politiskas programmas, pat ja tās apšauba pašreizējo valsts uzbūvi, ja tās neapdraud pašu demokrātiju". Tiesa konstatēja Konvencijas Pirmā protokola 3. panta pārkāpumu.14

Piebilstams, ka šī atziņa izraisa arī jautājumu par to, vai ir pietiekami skaidrs Krimināllikuma15 82. panta formulējums, kas neparedz, ka aicinājumiem "iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti", lai tie būtu sodāmi kriminālprocesa kārtībā, vajadzētu būt saistītiem ar rīcību Satversmē neparedzētā veidā (attiecīgā atruna ir ietverta 83. panta tekstā). Rezultātā likuma burts tiek izmantots publiskajā telpā, lai izteiktu aizdomas par Eiropas Savienības federalizācijas idejas paudēju darbību prettiesiskumu – lai gan, par laimi, valsts iestādes tādu burtisku, bet Konvencijai neatbilstošu interpretāciju neatbalsta.16

Turklāt jāpiemin arī vairākas lietas pret Bulgāriju un Turciju,17 kurās ECT noteica, ka nedrīkst likvidēt partiju vai aizliegt sapulci tādēļ vien, ka partija vai sapulces rīkotāji vēlas panākt fundamentālas pārmaiņas konstitucionālajā iekārtā, ja šīs izmaiņas nav antidemokrātiskas un ja to panākšanai nevēršas un neaicina vērsties pie nedemokrātiskiem līdzekļiem.

 

Iespējamie iebildumi

Vai varētu uzskatīt, ka ideja par kādas valodas vai, konkrēti, krievu valodas kā valsts valodas ieviešanu papildus latviešu valodai būtu fundamentāli antidemokrātiska un tāpēc pieļautu nekrimināla rakstura represijas pret tās piekritējiem, kā to konstatēja ECT, vērtējot ideju ieviest šariatu Turcijā?18

Šāds apgalvojums nešķiet aizstāvams, ievērojot, ka Latvijā krievvalodīgo īpatsvars (36,1% pēc 2000. gada tautas skaitīšanas datiem)19 ir krietni lielāks nekā zviedru īpatsvars Somijā (5,4% 2010. gadā)20 vai frankofonu un itāļu valodas lietotāju īpatsvars Šveicē (20,4 un 6,5% 2000. gadā),21 kur attiecīgi zviedru,22 franču un itāļu23 valodai ir tāds pats statuss kā vairākuma valodai. Jānorāda, ka minēto valstu demokrātiskumu Latvija nav apšaubījusi, iestājoties Eiropas Padomē, bet Somijas gadījumā (kas sevišķi atgādina Latvijas apstākļus, Somijai esot unitārai valstij un robežojoties ar vairāk apdzīvoto Zviedriju, kurā dominē Somijas otrā izplatītākā valoda un kuras sastāvā Somija agrāk ietilpa) – arī pievienojoties Eiropas Savienībai.

Satversmes tiesa savulaik "Mencenas lietā" secināja, ka "latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas jomas sašaurinājums valsts teritorijā arī uzskatāms par valsts demokrātiskās iekārtas apdraudējumu",24 tomēr apšaubāms, ka otras valsts valodas ieviešana līdztekus latviešu valodai nozīmētu latviešu valodas lietošanas jomas sašaurinājumu un, respektīvi, tiesiskā statusa mazināšanu. Pretēja interpretācija, paredzot, piemēram, ka ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem zustu pienākums sniegt pakalpojumus latviski un tādējādi latviešu valodas lietošanas joma tiktu sašaurināta jeb latviešu lingvistiskās tiesības tiktu ierobežotas, nozīmētu jau citas valodas augstāku statusu, salīdzinot ar latviešu valodu, nevis divu valodu vienādu statusu. Arī pati Satversmes tiesa vairākos spriedumos pēc "Mencenas lietas" konstatēja, ka stingrās valodu lietošanas normas neatbilst Satversmei, tādējādi atzīstot, ka minoritāšu valodu nostiprināšanai nebūt nav jānozīmē latviešu valodas lietošanas jomas sašaurinājums.25

Apšaubāms, ka otras valsts valodas ieviešana līdztekus latviešu valodai nozīmētu latviešu valodas lietošanas jomas sašaurinājumu un tiesiskā statusa mazināšanu.

Gadījumā, ja minēto Satversmes tiesas atziņu tomēr attiecinātu uz jautājumu par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu, jāatzīst, ka tā varēja šķist pārliecinoša 2001. gadā, bet kopš tā laika latviešu valodas lietošana valstī ir krietni nostiprinājusies.26 2000. gada pavasarī 59% iedzīvotāju, kuriem latviešu valoda nebija dzimtā, norādīja, ka to neprot vai prot tikai zemākajā pakāpē, bet 2008. gada pavasarī tādu bija tikai 43%, un ir pamats apgalvot, ka šī tendence turpināsies, jo vecuma grupā no 15 līdz 34 gadiem šādu atbildi 2008. gadā sniedza vien 27%.27 Kopš minētā Satversmes tiesas sprieduma "Mencenas lietā" pieņemšanas laika rekomendācijas liberalizēt pašreizējo valodu lietošanas tiesisko regulējumu un bažas par tā nelokāmību Latvijai izteica daudzas Eiropas Padomes,28 ANO29 un EDSO30 iestādes. Turklāt jānorāda, ka Satversmes tiesas secinājumus "Mencenas lietā" liek apšaubīt arī tas, ka ANO Cilvēktiesību komiteja līdzīgā lietā pret Latviju nonāca pie pretēja slēdziena, secinot, ka nav pieļaujama latviešu galotņu piespiedu pievienošana nelatviešu izcelsmes uzvārdiem.31

Beidzot, varētu iebilst, ka Satversmes tiesas likuma32 16. pants neļauj Satversmes tiesai, pat ievērojot nepieciešamību interpretēt Satversmi saskaņā ar Konvenciju, atzīt daļu no Satversmes teksta par spēkā neesošu pretrunas ar starptautisko tiesību normu dēļ. Tas ir pareizi, bet cietušajam izredzes uzvarēt ECT nezūd tādēļ, ka pret viņu piemērotās un apstrīdētās prasības ir ietvertas konstitūcijā (pat ja tās tiek pamatotas ar neapšaubāmi īpatnēju vēsturisku situāciju) – tas spilgti tika apstiprināts 2009. gadā, ECT saskatot Konvencijas pārkāpumus Bosnijas un Hercegovinas konstitūcijā.33

 

Secinājumi

Viens no apskatītajiem apšaubāmajiem vārdiem Satversmē – vārds "pirmā" 9. pantā, – nav bīstams. Savukārt otro – vārdu "vienīgo" 18. pantā – jau izmantoja Konvencijai neatbilstoša brīdinājuma izteikšanai Saeimas deputātam un nopietni tiek apsvērta ideja to izmantot deputāta pilnvaru anulēšanai. Maz ticams, ka tuvākās nākotnes emocionālajā gaisotnē likumdevējs izslēgs no Satversmes 18. panta vārdu "vienīgo" vai Satversmes tekstā atzītu, ka rīcība pretēji solījumam var arī nebūt pamats deputāta pilnvaru izbeigšanai.

Jēdziens "cieņa pret valsti" šajā kontekstā ir ierobežojams ar prasību, lai jebkura vēlme grozīt kādu no šiem aspektiem tiktu pausta saskaņā ar valsts likumiem.

Tāpēc, lai mazinātu iespēju turpmāk pārkāpt Konvenciju, atņemot Saeimas deputātiem pilnvaras, būtu jāatgādina, ka saskaņā ar pašas Satversmes 1. pantu34 un 89. pantu35 tā nevar paredzēt šaurāku pamattiesību aizsardzību, nekā paredz Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības. Jāuzsver arī, ka pašreizējā Satversmes 18. panta redakcija ar svinīgo solījumu un vārdu "vienīgo" tajā tika pieņemta, Latvijai jau esot Konvencijas dalībvalstij, tāpēc nekad nedrīkstēja tikt interpretēta kā pamats represijām pret vairāku valsts valodu piekritējiem. Sevišķi iedarbīgs šādai skaidrošanai varētu būt Konstitucionālo tiesību komisijas locekļu viedoklis.

 


1 Latvijas Republikas Satversme. Latvijas Vēstnesis, 01.07.1993., Nr. 43.

2 Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Zin. vad. R. Balodis. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 435. lpp.

3 Grozījums Latvijas Republikas Satversmē. Latvijas Vēstnesis, 12.02.1994., Nr. 19.

4 Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē. Latvijas Vēstnesis, 17.12.1997., Nr. 331/332.

5 Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu. Pieejams: http://manabalss.lv/atbild-ba-par-saeimas-deput-ta-zv-resta-lau-anu/show [skatīts 18.01.2012.].

6 Nacionālā apvienība: ST jādod tiesības lemt par deputāta mandāta atņemšanu. Pieejams: http://www.ir.lv/2011/12/19/nacionala-apvieniba-st-jadod-tiesibas-lemt-par-deputata-mandata-atnemsanu [skatīts 18.01.2012.].

7 2011. gada 6. janvāra Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Nr. 34932/04 Paksas v. Lithuania, 100.–104. punkts.

8 Par 11. Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu. Latvijas Vēstnesis, 13.12.2011., Nr. 195.

9 Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas slēdziena apstiprināšanu un atsevišķu Latvijas Republikas tautas deputātu mandātu anulēšanu. Latvijas Republikas Augstākās padomes 09.07.1992 lēmums. Diena. Pielikums "AP MP", 17.07.1992., Nr. 37.

10 Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu". Ziņotājs, 20.08.1992., Nr. 32.

11 1999. gada 18. februāra Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Nr. 24645/94 Buscarini and Others v. San Marino, 36.–41. punkts.

12 Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmais protokols. Latvijas Vēstnesis, 13.06.1997., Nr. 143/144.

13 Turpat.

14 2010. gada 27. aprīļa Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Nr. 7/08 Tănase v. Moldova, 167. punkts.

15 Krimināllikums. Latvijas Vēstnesis, 08.07.1998., Nr. 199/200.

16 DP nevērtēs Pabrika izteikumus par ES federāciju. Pieejams: http://www.apollo.lv/portal/news/articles/258304?ref=news-btn-b1 [skatīts 18.01.2012.].

17 1998. gada 25. maija Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Nr. 21237/93 Socialist Party and others v. Turkey, 43.–52. punkts; 1998. gada 30. janvāra Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Nr. 19392/92 United Communist Party of Turkey and Others v. Turkey, 55.–57. punkts; 2001. gada 2. oktobra Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietās Nr. 29221/95 un 29225/95 Stankov and the United Macedonian Organisation Ilinden v. Bulgaria, 96.–112. punkts.

18 2003. gada 13. februāra Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietās Nr. 41340/98, 41342/98, 41343/98 un 41344/98 Refah Partisi and Others v. Turkey, 117.–128. punkts.

19 Latvijā dzīvo 2 375 000 cilvēku. Centrālā statistikas pārvalde, 07.11.2000. Pieejams: http://miris.eurac.edu/mugs2/do/blob.doc?type=doc&serial=1022597092498 [skatīts 18.01.2012.].

20 Country of birth, citizenship and mother tongue of the population 31.12.2010. Pieejams: http://tilastokeskus.fi/til/vaerak/2010/vaerak_2010_2011-03-18_kuv_002_en.html [skatīts 18.01.2012.].

21 Resident population according to main language. Pieejams: http://www.bfs.admin.ch/bfs/portal/en/index/themen/01/05/blank/key/sprachen.html [skatīts 18.01.2012.].

22 The Constitution of Finland. Section 17. Pieejams: http://www.finlex.fi/fi/laki/kaannokset/1999/en19990731.pdf [skatīts 18.01.2012.].

23 Federal Constitution of the Swiss Confederation. Article 4. Pieejams: http://www.admin.ch/ch/e/rs/101/a4.html [skatīts 18.01.2012.].

24 Satversmes tiesas 2001. gada 21. decembra spriedums lietā Nr. 2001-04-0103. Latvijas Vēstnesis, 22.12.2001., Nr. 187. Secinājumu daļas 3. punkta 2. apakšpunkts.

25 Satversmes tiesas 2003.gada 5. jūnija spriedums lietā Nr. 2003-02-0106. Latvijas Vēstnesis, 06.06.2003., Nr. 85; Satversmes tiesas 2005. gada 14. septembra spriedums lietā Nr. 2005-02-0106, Latvijas Vēstnesis, 16.09.2005., Nr. 148.

26 Statement to the 868th Plenary Meeting of the OSCE Permanent Council by the High Commissioner on National Minorities. Pieejams: http://www.osce.org/hcnm/78915 [skatīts 18.01.2012.].

27 Valoda. Atskaite. 2008. gada marts-aprīlis. Baltijas Sociālo zinātņu institūts. 22.–23. lpp. Pieejams: http://www.bszi.lv/downloads/resources/valoda/valoda2008_lv.pdf [skatīts 18.01.2012.].

28 Trešais ziņojums par Latviju. Eiropas komisija pret rasismu un neiecietību. CRI2008(2). 43., 56., 126. punkts. Pieejams: http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/ecri/Country-by-country/Latvia/LVA-CbC-III-2008-2-LVA.pdf [skatīts 18.01.2012.]; Atzinums par Latviju. Konsultatīvā komiteja par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. 104., 109., 110., 114., 116., 123.,138., 149., 193.–195., 199., 201., 212.–214. punkts. ACFC/OP/I(2008)002 Pieejams: http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/minorities/3_FCNMdocs/PDF_1st_OP_Latvia_lv.pdf [skatīts 18.01.2012.]; Parliamentary Assembly resolution 1527(2006) "Rights of national minorities in Latvia". Paras. 17.2., 17.3., 17.11. Pieejams: http://assembly.coe.int/Mainf.asp?link=/Documents/AdoptedText/ta06/ERES1527.htm [skatīts 18.01.2012.]; Memorandum to the Latvian Government by the Commissioner for Human Rights. CommDH(2007)9. Para. 44. Pieejams: https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=1134279&Site=CommDH&BackColorInternet=FEC65B&BackColorIntranet=FEC65B&BackColorLogged=FFC679 [skatīts 18.01.2012.].

29 Report of the Special Rapporteur on contemporary forms of racism, racial discrimination, xenophobia and related intolerance, Doudou Diene. Addendum. Mission to Latvia. A/HRC/7/19/Add. 3 Para. 89. Pieejams: http://daccess-ods.un.org/TMP/2108886.53993607.html [skatīts 18.01.2012.]; Concluding observations of the Committee on Economic, Social and Cultural Rights. E/C.12/LVA/CO/1 Para. 12. Pieejams: http://www.bayefsky.com/pdf/latvia_t4_cescr_38.pdf [skatīts 18.01.2012.]; Concluding observations of the Committee on the Elimination of Racial Discrimination. CERD/C/63/CO/7 Para. 9. Pieejams: http://www.bayefsky.com/html/latvia_t4_cerd.php [skatīts 18.01.2012.]; Concluding observations of the Human Rights Committee. CCPR/CO/79/LVA Para. 19. Pieejams: http://www.bayefsky.com/html/latvia_t4_ccpr.php [skatīts 18.01.2012.].

30 Statement to the 868th Plenary Meeting of the OSCE Permanent Council by the High Commissioner on National Minorities. Pieejams: http://www.osce.org/hcnm/78915 [skatīts 18.01.2012.]; OSCE/ODIHR Limited Election Observation Mission Final report. The Republic of Latvia. Early Parliamentary elections: 17 September 2011 Part XIII, Para. 4. Pieejams: http://www.osce.org/odihr/elections/Latvia/86363 [skatīts 18.01.2012.].

31 2010. gada 28. oktobra ANO Cilvēktiesību komitejas viedoklis lietā Nr. 1621/2007 Raihman v. Latvia. Pieejams: http://www.lhrc.lv/arxiv/Raihman_views.pdf [skatīts 18.01.2012.].

32 Satversmes tiesas likums. Latvijas Vēstnesis, 14.06.1996., Nr. 103.

33 2009. gada 22. decembra Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietās Nr. 27996/06 un 34836/06 Sejdić and Finci v. Bosnia and Hercegovina.

34 Satversmes tiesas 2005. gada 14. septembra spriedums lietā Nr. 2005-02-0106 Latvijas Vēstnesis, 16.09.2005., Nr. 148. 10. punkts.

35 Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta spriedums lietā Nr. 2000-03-01. Latvijas Vēstnesis, 01.09.2000., Nr. 307/309. Secinājumu daļas 5. punkts.

 

komentāri (47)
47 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
WPlVxhRCEkzasdgPl
13. Marts 2012 / 03:35
0
ATBILDĒT
Es arī dzīvoju tādos laukos, ka agrāk vienīgā vieta, kur tikt pie neta, bija ceatimiņa bibliotēka, kur vienmēr bija rindas..Tā kā pievilkt internetu tādos laukos bija tāds mežonīgs čakars, un zona ar visiem nemaz neķēra, es nopirku Triatel mobilā interneta modemu, kuru var iespraust datoriņā un lietot ntu visur, kur vien vēlas. un tā esmu baigi apmierināts, tagad lietoju netu mājās, darbā, pa ceļam, vienvārdsakot, visur, kur gribu! Un maksāt arī nemaz nesanāk tik dārgi, tā kā iesaku visiem, kas nedzīvo vienīgajā vietā Latvijā, kur tiek nodrošināts absolūti normāls neta pieslēgums, pieslēgt vnk Triatel mob. netu, kuram zona ir, ja nemaldos, kaut kadi 98% Latvijas!
dTgDvlBYJNJdo
11. Marts 2012 / 14:51
0
ATBILDĒT
Šis ir kārtējais fake tā jau ir pa brīvu mūs bilbliotekā pa visu grib noplēst piķi kur vien iespējams Sākot jau no 90 eigadm ka ierīkoja tv + spēļu konsoli un stundā prasīja 20 sant ja pareizi atminos tad nāca nets un bija 25sant stundā uz lv lapām un 50 sant stundā uz ārzemēm nets protams suck. Tad novienādoja summu 30 sant stundā. Tagad cik zinu tad kaut kāda pusstunda for free un tad maksā nu īsti nezinu jo pasen neesmu bijis. Par lapu drukāšanu 5sant par vienu pusi black&white text (to es zinu jo nesen sanāca vajadzība drukāt tekstu) Nu protams ka lielāko piķi šādā veidā noplēš no skolas vecuma bērniem kas atnāk pēc stundām gaidīt autiņu uz mājām vai tāpat netu skatīt. Neko nokopēt ieliekot kaut disketi ieraudzīs uzreiz brēks ievazāzi vīrusu u.c Nu ko var jaukties ar to windows vīrusu nebūs ja izmantos LINUX un sabiedriskās vietās tā ir visslabākā OS priekš neta lupīšanas un dokumentu rakstīšanas
ES
24. Februāris 2012 / 17:26
0
ATBILDĒT
Palasot Rigaer Zeitung argumentus, ir acīmredzams, ka šis komentētājs ir raksta autors!!! Gan raksts, gan RZ komentāri, lai arī ir rakstīti pietiekami korektā valodā, tomēr ir ar lielu \"ķeizariskās lielvalsts\" iepotētu domāšanas veidu un stilu - selektīvi atlasot argumentus un nevietā tos piemērojot nesalīdzināmās situācijās. Autoram derētu padomāt par vēsturi - jebkura impērija ir sabrukusi. Krievija nebūs izņēmums. Un paši krievi to veicinās.
ai_bi
24. Februāris 2012 / 08:48
0
ATBILDĒT
Ja krievu valodas lietošanai noteiktu precīzas lietošanas robežas, nekas slikts nevarētu notikt. Ja latviešu valoda ir stipra tikai tāpēc, ka tai nav citas \"konkurences\", tad tā tiešām mums ir stipra?
lasīsim un domāsim
23. Februāris 2012 / 19:43
0
ATBILDĒT
„Rižskij vestņik” (1891., 98.) Laikraksta redakcija, atbalstot autoru „latvietis”: Mēs domājam, ka latviešu pienākums attiecībā pret Krieviju, kas viņiem visādu labumu devusi, ir vispirmā kārtā parūpēties, lai kļūtu par Krievijas labiem pilsoņiem, tāpat lai izmācītos šīs valsts valodu un lai iegūtu šīs valsts simpātijas un pieņemtu viņas ideālus. Vēl vairāk, še mēs redzam ne tikai latviešu pienākumu, bet arī viņu pašu tiešo labumu, jo – visus mēģinājumus radīt kaut kādu tur patstāvīgu latvisku kultūru un attīstīt latviskas īpatnības, mēs uzskatām par tukšu niekošanos, par aplamu spēku izšķiešanu, par utopiju, kam nav nemazākā attaisnojuma cilvēces sabiedriskās attīstības vēsturē…Veicinādams savos tautas brāļos tieksmes uz sapņošanu par neiespējamām lietām un ierosinot cenšanos pēc nesasniedzamā, latviešu kultūras patstāvības aizstāvji izdara smagu noziegumu ne tikai pret Krieviju, kas latviešus aplaimojusi, bet arī pret savu tautu, jo ar to sagatavo nākotni, kas nesīs rūgtu vilšanos.
lasīsim un domāsim
23. Februāris 2012 / 19:42
0
ATBILDĒT
„Rižskij vestņik” (1891., 65.) Raksta autors ar pseidonīmu „latvietis”: vienkāršā tauta, saprazdama tikai latviešu valodu, lasīja vienīgi latviešu „vadoņu” izdotos laikrakstus, kur jaunlatviešu centieni tika celti līdz debesīm. Nav brīnums, ka lasītāji tam visam noticēja, un zemnieks savus grūti nopelnītos grašus atdeva studentu stipendijām, lai rastos latviešurakstnieki. Vadoņi pareģoja latviešu tautībai mūžīgu pastāvēšanu, tāpat skolas un ģimnāzijas ar latviešu valodu kā mācības valodu, latviešu tiesas, u.t.t., vārdu sakot-gribēja iekārtot latviešu zemi. Saradās visādi rakstnieki un katrs ieteica savu metodi, kā modināt tautisko apziņu. Tā radās nesaskaņas, vajadzēja dibināt daudz laikrakstu un biedrību.

Tagad, kad mācības skolās notiek krievu valodā, nav vajadzīgs pat domāt par latviešu skolām, kas tikai traucētu mums nepieciešamās valsts (krievu) valodas piesavināšanos. Tagad paskatīsimies uz mūsu latviešu literatūru un mūsu biedrībām. Vai gan arī tās neaizkavē pilnīgu saplūšanu ar krieviem un krievu valodas iemācīšanos? Jāatzīst, ka tas tā ir. Ja tagad, kad mācības notiek krievu valodā, skolēns nodarbosies ar krievu valodu tikai skolā, bet ārpus skolas lasīs un sarunāsies latviski, viņam būs grūti piesavināties pamatīgu krievu valodas prašanu. Tas citādi nav iespējams, kā vienīgi tad, ja pieaugušie sarunāsies un lasīs krieviski. Latviešu valodas pastāvēšana atnes labumu tikai latviešu laikrakstu un grāmatu izdevējiem un dažādiem šeptniekiem, pie kuriem jāgriežas, neprotot valsts valodu. Pilnīga savienošanās ar krievu tautu mums atnesīs tikai labumu. Bet lai to sasniegtu, mums vispirms jāatmet ilūzijas par latviešu valodas un latviešu literatūras uzplaukšanu.
andis
23. Februāris 2012 / 19:14
0
ATBILDĒT
Var nepiekris Rigaer Zeitung paustajiem viedokļiem pilnībā. Var nepiekrist kaut kādā daļā. Tomēr nebūtu labi uzbrukt ne diskusijas konkrētam dalībniekam ne citiem pretēja viedokļa paudējiem.



Uzteicama Rigaer disciplinētiba - korekta viedokļa paušana un iecietība pret neadekvātiem pārmetumiem.



Demokrātija savā būtība ir sāncensība, ar tādu \"mazu\" niansi - tāi vajadzētu būt orjentētais uz prētājā viedokļa pieņemšanu zināšanai, bez agresijas.
smīns
23. Februāris 2012 / 14:32
0
ATBILDĒT
:)) malacis,biedri! Ķeries klāt klasiķu apšaubīšanai. Raini un Kronvaldu Ati neaizmirsti.:))

Ja nopietni,tad tādu traumētu ļautiņu,kuriem gan latviešu valoda,gan Latvijas valsts pastāvēšana ir bijis nemitīga stresa avots,nav trūcis ne 19. ne 20. gadsimtā. netrūkst arī šodien. Ar to kāds vienmēr ir arī nopelnījis, jo vienmēr ir bijuši maksātāji. līdz ar to - tu neesi ne oriģināls, ne veiksmei nolemts.Atslābsti.
Rigaer Zeitung
23. Februāris 2012 / 13:03
0
ATBILDĒT
Akuraters spilgti pauž ideju, ka valstij nav jākalpo (visiem) cilvēkiem. Tad tiešām nav pēc iespējas jāsniedz pakalpojumi klientu valodā, un, respektīvi, nav jāprasa ierēdņiem vairāku valodu prasme. Mūsdienu demokrātija balstās uz pretējo pieņēmumu; diemžēl Valsts valodas centrs, publicējot savā portālā šo rakstu bez jebkādiem citiem viedokļiem, joprojām propagandē klientiem nedraudzīgu valsts pārvaldi.



\\\"Iznāk, ka vāciešiem un krieviem nav vajadzīgs praktiski mācities un saprast valsts valodu\\\"

----

Neloģiski. Vai tad tiem, sarunājoties ar saviem klientiem, nebūtu jālieto vairākuma valoda?



\\\"Kad pie mums ciemojās somu žurnālisti, viņi nevarēja apslēpt izbrīnīšanos, ka pie mums parlamentā pielaistas visas valodas\\\"

----

Apšaubāmi. Somijā zviedru un somu valodai bija dots līdzīgs statuss jau pirmajā konstitūcijā, 1919. g.
andis
23. Februāris 2012 / 03:05
0
ATBILDĒT
Brīnos, cik daudz es nezinu.

Brinos, ka neviens (šaurākā nozīmē) šo materiālu nav cēlis gaismā. Laikam, piebilde par valodas palikšanu skolās traucēja.



Paldies materiāla ievietotājam. Vertīgi.



P.S.

Personīgs pārsteigums, ka jau tad tika lietots vārds \\\"stils\\\".

Interesanti, ka citētajā tekstā netiek lietots vārds \\\"nacionāls\\\".
autoram
22. Februāris 2012 / 22:31
0
ATBILDĒT
J.Akuraters fragments no raksta „Jaunākās Ziņās” Nr. 66., 1922.gadā)/



> /Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan

> nenormālā stāvoklī, pateicoties noteiktas un skaidras likumības un

> ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā. Par valsts valodas nicināšanu,

> neievērošanu, par publikas apvainošanu veikalos, iestādēs – ja šī

> publika neprot vāciski vai krieviski, tas lasāms ik dienas laikrakstu

> sūdzībās. Latvijas valsts ir bijusi iecietīga un atļāvusi runāt

> cittautiešiem valdības iestādēs viņu valodās – vāciski un krieviski, kad

> tie nāk pie mūsu ierēdņiem. Bet valsts te ir aizmirsusi savu ierēdņu

> tiesības. Iznāk, ka vāciešiem un krieviem nav vajadzīgs praktiski

> mācities un saprast valsts valodu, jo katram latvju ierēdnim jāprot viņu

> valodas. Ceļas jautājums: kas ir valstiski – vai tas, ka visas šīs

> minoritātes prot *vienu*/**/valsts valodu, vai ierēdņiem ir jāprot visas

> šīs valodas? (..) Un viss tas notiek ar tādu nekautrību, kādu gan nekur

> citur neciestu visdemokrātiskākā zemē. (..)/

>

> /Bet ko dzirdam no vāciem un krieviem uz ārieni? Viņi zina dot tikai

> memorandumus un kliegt par minoritātu kultūru un valodas beztiesisko

> stāvokli Latvijā. Kaut gan tik labvēlīga stāvokļa tām nav nevienā citā

> Eiropas valstī. Kad pie mums ciemojās somu žurnālisti, viņi nevarēja

> apslēpt izbrīnīšanos, ka pie mums parlamentā pielaistas visas valodas.

> (..) Jāatrod izskaidrojums tādai nenormālai parādībai. Tā ir mūsu vadošo

> politiķu vienaldzība pret šī svarīgā jautājuma galīgu un valstisku

> nokārtošanu. Bet nokārtojams tas ir vairāk kā viegli. Vajadzīga tikai

> viena atziņa: nelikt mūsu ierēdņiem mācīties daudzas cittautiešu

> valodas, bet likt tiem mācīties vienu – *valsts valodu.*/**/(..) Kā reiz

> katrs latvietis, iedams pilsētas vai valsts kancelejā, satikdamies uz

> ielas, iedams ar lūgumu pie administrācijas aizmirsa, ka viņš ir

> latvietis, tā tagad vāciem, krieviem, žīdiem oficiālās un publikas

> apmeklētās vietās jārunā valsts valoda. Mātes valoda lai paliek ģimenes

> un skolas valoda. (..)/

>

> /No mūsu drosmes, izlietot valsts tiesības valodas jautājumā un piemērot

> tās dzīvē ar neatlaidīgu stingrību – no tās atkarājas tautas un valsts

> apziņa un latviskais stils./
Rigaer Zeitung
22. Februāris 2012 / 17:40
0
ATBILDĒT
Milda: \\\"Somijā zviedru valoda ir valsts valoda tādēļ, ka zviedri kopš seniem laikiem (tradicionāli un nevis masveidā ievesti okupācijas laikā) blīvi apdzīvo atsevišķas Somijas teritorijas, piemēram, Ālandu salas\\\"

----

Nu gluži kā krievu valoda Latvijā 1918. g.! Jūs pati pierādat, ka tikpat pieļaujami (neteikšu, ka lietderīgi) cik zviedru valodai Somijā, bija piešķirt krievu valodai LR otras valsts valodas statusu jau pirms otrā pasaules kara. Bet vēlāk krievvalodīgo skaits palielinājies, un šie iemesli kļuva vēl nopietnāki.



\\\"Tieši tādēļ, zinot šo situāciju, Latvijas baltkrievi oficiāli aicināja balsot PRET 18. februāra referendumā!\\\"

-----

Spriežot pēc Krāslavas novada un Daugavpils balsojuma, \\\"pret\\\" aicināja balsot vien saujiņa budžeta baroto baltkrievu NVO darboņu.



Armands: \\\"Tātad, ja nelatviešu vidū latviešu valodas nepratēju ir ļoti maz, rodas jautājums par to, kāds ir pamats krievu valodai prasīt otras valsts valodas statusu, proti, ļaut oficiālajā saziņā izmantot krievu valodu?\\\"

----

Zviedri Somijā prot somu valodu (izņemot varbūt dažus Ālandu salās) - bet tiem tiek nodrošinātas iespējas lietot savu valodu. Ne jau tādēļ, ka tie neprot runāt somiski, bet tāpēc, ka tie ir tikpat līdzvērtīgi cilvēki kā somi un zviedru valodas lietošanai ir pietiekams pieprasījums. Prasījuma par otro valsts valodu pamats ir vēlme tikt cienītam (prasībai pēc krievu valodas oficiālās lietošanas ir arī juridisks pamatojums). Savukārt esošās valsts valodas neprasme gan nebūtu pārliecinošs arguments.



Ius primae noctis: \\\"Apgalvojums,ka vienas valodas telpā ieviešot otru valodu,nesašaurinās pirmās valodas lietojums,ir vai nu klaja muļķība vai neizdevies joks\\\"

----

Cik es saprotu autora domu gājienu, tas ir pilnīgi loģiski. Par piemēru ņemšu situāciju, kad kādā jomā (piemēram, iesniedzot pārskatus VID) drīkst lietot tikai vienu valodu. Ja papildus tai tiek ļauts lietot ARĪ citu, pirmās valodas lietojums netiek sašaurināts: joprojām drīkst iesniegt pārskatu pirmajā valodā.
Ius primae noctis
22. Februāris 2012 / 17:02
0
ATBILDĒT
Apgalvojums,ka vienas valodas telpā ieviešot otru valodu,nesašaurinās pirmās valodas lietojums,ir vai nu klaja muļķība vai neizdevies joks. Autors,kā izskatās,nav mēģinājis jokot.
Armands
22. Februāris 2012 / 16:15
0
ATBILDĒT
\"apspriežamajā rakstā ir sniegti dati par to, ka jau 2008. g. vairākums nelatviešu prata latviešu valodu, turklāt ne zemākajā pakāpē. Ja paskatīties rakstā sniegtajā saitē, redzēsim, ka pavisam neprata latviešu valodu tikai 7 %, un acīmredzami, ka kopš tā laika šis skaitlis ir kritis vēl zemāk, jo nelatviešu jauniešu vidū valsts valodu neprata tikai 1 %.\"



Tātad, ja nelatviešu vidū latviešu valodas nepratēju ir ļoti maz, rodas jautājums par to, kāds ir pamats krievu valodai prasīt otras valsts valodas statusu, proti, ļaut oficiālajā saziņā izmantot krievu valodu? Proti, ja nelatviešu lielākā daļa, pēc raksta autora un Jūsu domām, prot latviešu valodu, tad situācijā, kad vienīgā oficiālā valoda ir latviešu valoda, šiem nelatviešiem netiek liegta saziņa ar valsts iestādēm valodā, kādu tie prot. Attiecīgi nav pamata uzskatīt, ka šīs personas - Jūsu nosauktie nelatvieši - tiktu diskriminēti uz valsts valodas prasmes/neprasmes pamata. Likumsakarīgs ir arī jautājums par to, vai prasība pēc krievu valodas kā valsts valodas ir balstīta faktiskā situācijā (lielākais vairums neprot valsts valodu) un atbilstošos juridiskos argumentos (cits jautājums ir par šādu argumentu pamatotību iepretim attiecīgiem pretargumentiem), vai tomēr šī prasība ir nostaļģija pēc aizgājušajiem LPSR laikiem un/vai neapmierinātība ar SC neņemšanu valdībā un/vai neapmierinātība ar līdzšinējo valsts politiku kopumā un/vai tīri cilvēcīgi un emocionāli saprotamu vēlmi nenostāties pret savu dzimto valodu (tieši referenduma jautājuma kontekstā).
Milda
22. Februāris 2012 / 16:04
0
ATBILDĒT
\"Ierobežošos tikai ar piezīmi, ka ieviešot krievu valodu kā otru valsts valodu, tiktu pausta augsta cieņa pret Latvijas (arī starpkaru laika) lielāko minoritāti - tāpat kā Somijā izdarīja ar zviedriem, kuru 1920. gadu bija aptuveni 11 %\"



Nu, nevajag te visu laiku Somiju un vēl arī Šveici malt un malt bez apstājas!

Ja sakāt A, tad sakiet arī B! Ja gribat salīdzināt situācijas, tad jādara tas korekti - ar vēstures un tiesiskā konteksta izklāstu.

Somijā zviedru valoda ir valsts valoda tādēļ, ka zviedri kopš seniem laikiem (tradicionāli un nevis masveidā ievesti okupācijas laikā) blīvi apdzīvo atsevišķas Somijas teritorijas, piemēram, Ālandu salas. (Līdzīga situācija, starp citu, bija Igaunijai piederošajā Roņu salā pirms kara). Savukārt Šveice vispār ir cits gadījums - tur konkrētajos kantonos vienmēr ir runāts tajās valodās, kas ir Šveices valsts valodas.

Latvijas kontekstā var vilkt paralēles ar Baltkrieviju, kur, nosakot divas valsts valodas (baltkrievu un krievu), valstsnācijas valoda faktiski jau ir iznīcināta.

Tieši tādēļ, zinot šo situāciju, Latvijas baltkrievi oficiāli aicināja balsot PRET 18. februāra referendumā!

Jūsu argumenti, cienītais (vai cienītā), kas slēpjas zem Rigaer Zeitung, ir demagoģiski, loģiski nekonsekventi (tautā saka - baltiem diegiem šūti) un varbūt varētu tikt akceptēti kādā Krievijas \"zinātnieku\" politsaietā, bet ne Rietumu tradīcijās domājošu juristu vidū.

Varat kurināt un atkārtot cik gribat, no tā Jūsu viedoklis pamatotāks nekļūst ne par mata tiesu.
acīs cērtas
22. Februāris 2012 / 15:46
0
ATBILDĒT
autors: tomēr apšaubāms, ka otras valsts valodas ieviešana līdztekus latviešu valodai nozīmētu latviešu valodas lietošanas jomas sašaurinājumu un, respektīvi, tiesiskā statusa mazināšanu.

...............

Ilgi domāji?
Armands
22. Februāris 2012 / 13:39
0
ATBILDĒT
Iepriekšējā komentārā pazuda pirmā rindkopa.

Pilnībā piekrītu Jūsu viedoklim, ka valodu skaitam un izvēlei ir jānotiek katras valsts rīcības brīvības ietvaros (notikušajā referendumā Latvijas tauta kā augstākais suverēns pauda savu izvēi LR rīcības brīvības ietvaros, tajā skaitā atbilstoši 1995. gada Vispārējai minoritāšu konvencijai).

Tajā pašā laikā nevaru piekrist to juristu viedoklim, kuri uzskata, ka Satversmes 4. pants ir negrozāms; tas ir iespējams un pieļaujams likumīgas un demokrātiskas procedūras ietvaros. Pirmkārt, jau Satversmes 77. pantā noteikts, ka 4. pants ir grozāms. Otrkārt, nevaru piekrist kolēģa E.Pastara TV paustajam viedoklim, ka ir apšaubāma 4. panta grozīšana pēc 1/10 daļas vēlētāju ierosinājuma, jo šāda iespēja nav paredzēta, jo saskaņā ar 77. pantu 4. panta grozījumus var iniciēt tikai Saeimas deputāti. Manuprāt, šajā gadījumā būtu jāvadās pēc principa argumentum a minori ad maius, jo, ņemot vērā, ka atbilstoši Satvermes 2. pantam suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura to daļēji deleģē Saeimai, tad gadījumā, ja Saeimai ir tiesības ierosināt Satversmes 4. panta grozījumus, tad vēl jo vairāk tādas tiesības ir 1/10 daļai vēlētāju (vismaz šobrīd 1/10 daļai, jo referendumā sakarā ir sākušās diskusijas par šīs latiņas iespējamo paaugstināšanu).
Armands
22. Februāris 2012 / 13:29
0
ATBILDĒT
Tajā pašā laikā nevaru piekrist to juristu viedoklim, kuri uzskata, ka Satversmes 4. pants ir negrozāms; tas ir iespējams un pieļaujams likumīgas un demokrātiskas procedūras ietvaros. Pirmkārt, jau Satversmes 77. pantā noteikts, ka 4. pants ir grozāms. Otrkārt, nevaru piekrist kolēģa E.Pastara TV paustajam viedoklim, ka ir apšaubāma 4. panta grozīšana pēc 1/10 daļas vēlētāju ierosinājuma, jo šāda iespēja nav paredzēta, jo saskaņā ar 77. pantu 4. panta grozījumus var iniciēt tikai Saeimas deputāti. Manuprāt, šajā gadījumā būtu jāvadās pēc principa argumentum a minori ad maius, jo, ņemot vērā, ka atbilstoši Satvermes 2. pantam suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura to daļēji deleģē Saeimai, tad gadījumā, ja Saeimai ir tiesības ierosināt Satversmes 4. panta grozījumus, tad vēl jo vairāk tādas tiesības ir 1/10 daļai vēlētāju (vismaz šobrīd 1/10 daļai, jo referendumā sakarā ir sākušās diskusijas par šīs latiņas iespējamo paaugstināšanu).
Baraks Osama
22. Februāris 2012 / 13:18
0
ATBILDĒT
1) Šeit nav nekāda sakara ar akcentu. Es biju domājis to, ka tādus pārkrievotos latviešus kā Pelši, Vosu, Alksni par Latvijas un latviešu tautas patriotiem un interešu aizstāvjiem grūti iedomāties. Var salīdzināt ar no varas atstumtajiem nacionālkomunistiem, kas aicināja ierobežot imigrāciju un mudināja iebraucējus mācīties vietējo valodu. Nekorekti arī salīdzināt Baltijas tautu dzimstību, kas sevišķi neatšķiras no krieviem, ar dienvidu republikām.



2) Var jau argumentēt ar tādiem jēdzieniem kā \"cieņa\" (izteikti subjektīvs elements) vai līdzīgiem, bet ierobežo vēsturiskais konteksts. Jā, arī pirmskara Latvijā bija krievu minoritāte, bet vēsturisko notikumu rezultātā tās proporcija un skaitliskais sastāvs ir nesamērīgi palielinājies. Ieviest īpašu krievu valodas statusu, pamatojoties uz PSRS politikas rezultātā radīto etnisko situāciju, nozīmētu atzīt PSRS piekoptās politikas tiesiskumu. Latvija jau šobrīd pietiekami nāk pretī PSRS laikā iebraukušajām personām kā indivīdiem - piedāvājot tām vispārējā kārtībā iegūt pilsonību. Vēlos atzīmēt, ka mūsu situācija ir samērā unikāla, vismaz man ir grūti iedomāties analoģisku kaut kur citur pasaulē. Visos man zināmajos mazākumtautību un daudzvalodības piemēros ir vai nu pilnīgi cita etniskā proporcija, vai atšķirīgi tās izveidošanās apstākļi un cēloņi.



3) \"Vienāda statusa pieprasīšana 2 valodām ir vai nu cieņa, vai necieņa abām.\" - ja šīs valodas neatrodas salīdzināmās situācijās un sabiedrības attieksme pret tām nav līdzīga, tad apgalvojums ir nepareizs.
Latvijas krievs
22. Februāris 2012 / 12:59
0
ATBILDĒT
\"Ierobežošos tikai ar piezīmi, ka ieviešot krievu valodu kā otru valsts valodu, tiktu pausta augsta cieņa pret Latvijas (arī starpkaru laika) lielāko minoritāti - tāpat kā Somijā izdarīja ar zviedriem, kuru 1920. gadu bija aptuveni 11 % (tuvu krievu īpatsvaram Latvijā).\"



Šir arguments ir nevis morāli-emocionāls, kā Armands saka, bet vienkārši absurds un idiotisks. Vairumam mūsdienu t.s. \"krievvalodīgo\" nav nekāda sakara ar pirmskara krievu minoritāti. Pirms kara te dzīvoja liela krievu minoritāte, kuras starpā bija ievērojama trimdas krievu daļa ar daudziem intelektuāliem spīdekļiem (sk. profesors V. Sinaiskis, V. Bukovskis, utt.) Bet galvenais – visa pirmskara Latvijas krievu intelektuālā elite bija izteikti antiboļševistiska. Un ļoti liela daļa no šiem vecajiem krieviem tika kopā ar latviešiem iznīcināta: tie paši lopu vagoni, Sibīrija utt.

Tie, kas te sabrauca 1940.-1990.gg., lielākoties bija komunistiskās, Staļina kaldinātās \"padomju tautas\" pārstāvji, kas runāja krievu valodā. Nevar likt vienā kategorijā tādus krievus kā profesors Sinaiskis, deputāts Kaļistratovs vai rūpnieks Kuzubovs, un tādus cilvēkus, kas naktskreklos uz operu gāja.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 27
visi numura raksti
Uldis Krastiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Non bis in idem vai ne bis in idem
Princips, ka personu par vienu un to pašu noziedzīgo nodarījumu nedrīkst atkārtoti sodīt, ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem krimināltiesību principiem, kas izriet no cita, pēc satura plašāka, krimināltiesību principa – ...
20 komentāri
Tieslietu ministrija
Notikums
Eiropas Komisija "Palink" lietā uzrunā tieslietu ministru
Reaģējot uz saņemto sūdzību, janvāra izskaņā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece, tieslietu, pamattiesību un pilsonības komisāre Vivjena Redinga (Viviane Reding) un Eiropas Komisijas loceklis, iekšējā tirgus un pakalpojumu ...
1 komentāri
Evija Novicāne, Kaspars Novicāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes – grozīt vai interpretēt
SIA "Palink" maksātnespējas procesa pasludināšana rosinājusi atsākt diskusiju par Maksātnespējas likuma iespējamām nepilnībām. Šī notikuma kontekstā rodas jautājums, vai Maksātnespējas likuma 57. panta noteikumi ir pietiekami ...
Andris Teikmanis
Nedēļas jurists
Andris Teikmanis
1 komentāri
Erlens Markovskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Saistību bezstrīdus piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā uzlabošanas virzieni
Ātrais dzīves un komercdarbības ritms dažādu valstu juristiem un likumdevējiem liek domāt par tikpat ātru tiesisko mehānismu izstrādi un ieviešanu. Kā vienu no svarīgākajiem ātras komercdarbības šķēršļiem var minēt saistību ...
5 komentāri
AUTORU KATALOGS