Izlasot E. Danovska un J. Briedes rakstu "Publisko tiesību subjektu civiltiesiskais statuss"1 (turpmāk – komentāru raksts), rodas sajūta, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums (VPIL) 2002. gadā ir pilnībā pārvērtis ne tikai valsts pārvaldes kārtību, bet visu strīdu izskatīšanas kārtību un beidzot paveicis nepaveicamo, proti, noteicis izsmeļošu publisko personu tiesībspēju gan privāto (!), gan publisko tiesību jomā un pasargājis publiskās personas no identitātes zaudēšanas. Raksts varējis nebūt, ja vien K. Torgāns iepriekš nebūtu publicējis netradicionālu viedokli.
Prakse pret tīro teoriju
Divu E. Danovska un J. Briedes bargi nokritizēto rakstu (turpmāk – komentētie raksti)2 mērķis līdzās dažādām teorētiskajām problēmām bija rosināt diskusiju un panākt kaut vai dažu administratīvo tiesību zinātāju piekrišanu tam, ka blakus publisko tiesību personām civiltiesiskus darījumus ierobežotā darbības jomā spēj noslēgt arī tādas iestādes, kas nav atzītas par publiskām personām Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē.
Kā noprotams, jautājuma būtība jāparāda ar konkrētu piemēru. Ministrijas padotībā esošai iestādei X ir nepieciešams kādas telpas remonts. Tās vadītājs, zinot savas budžeta līdzekļu iespējas, gatavojas noslēgt uzņēmuma līgumu ar SIA "GHK", un viņam jāizšķiras, vai līgumu slēgs iestāde, varbūt ministrija, vai Latvijas Republika kā sākotnējā juridiskā persona. Ja tā būtu Latvijas Republika, tad vadītājam jāapsver, vai viņš ir pilnvarots rīkoties valsts vārdā, kā šādu pilnvarojumu pierādīt un kurš būs atbildētājs, ja līguma izpildes gaitā radīsies strīds, piemēram, par darba izpildījuma kvalitāti un pieņemšanu vai samaksu. Ja viņš parakstīs līgumu, tad draud briesmas, ka tiesa no viņa iestādes vispār nepieņems prasības pieteikumu, jo pēc VPIL iestāde nav tiesību subjekts, bet civiltiesiskā strīdā Civilprocesa likums paredz tiesības tikai fiziskām un juridiskām personām. Tiesa, iespējams, norādīs, ka prasību celt vai par atbildētāju būt var sākotnējā publiskā persona, tas ir, valsts vai atvasināta publiska persona.
Dzīves vērojumi apstiprina, ka tiesas tomēr izskata civilstrīdus, kuros par pusi atzīst ministriju vai citu iestādi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes