Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Marts 2012 /Nr.12 (711)

Valsts pārvaldes iestāžu divi statusi ir realitāte
14 komentāri
Prof. Dr.habil. iur.
Kalvis Torgāns

Izlasot E. Danovska un J. Briedes rakstu "Publisko tiesību subjektu civiltiesiskais statuss"1 (turpmāk – komentāru raksts), rodas sajūta, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums (VPIL) 2002. gadā ir pilnībā pārvērtis ne tikai valsts pārvaldes kārtību, bet visu strīdu izskatīšanas kārtību un beidzot paveicis nepaveicamo, proti, noteicis izsmeļošu publisko personu tiesībspēju gan privāto (!), gan publisko tiesību jomā un pasargājis publiskās personas no identitātes zaudēšanas. Raksts varējis nebūt, ja vien K. Torgāns iepriekš nebūtu publicējis netradicionālu viedokli.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
3
10
komentāri (14)
14 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Doma TO BB
23. Marts 2012 / 16:09
0
ATBILDĒT
Kur ir teikts, ka VID ir jāpiever acis?! Runa ir par strīdu risināšanas kārtību un piekritību!!!

Lūdzu nerakstiet komentāru, ja nesaprotat par ko ir diskusija....
BB
23. Marts 2012 / 09:58
0
ATBILDĒT
.. kājas, rokas, smadzenes, skan forši, un arī valsts pārvalde ir vienota vienā sistēmā,bet vai tas nozīmē, ka Latvenergo var darīt ko grib, jo valsts ir tās kapitāldaļu turētāja, bet VID ir jāpiever acis uz nelikumībām???



Lūdzu nejauciet izpildvaru ar valsts kapitālsabiedrībām.
arī jurists
22. Marts 2012 / 22:25
0
ATBILDĒT
...kritikas rakstā tā arī nesaņemts palika lūgums sniegt publiskas personas definīciju administratīvajās tiesībās vai vismaz nepieciešamās pazīmes, lai šo jēdzienu salīdzinātu ar juridiskas personas jēdzienu civiltiesībās un pārtrauktu jucekli termina \"juridiska persona\" lietošanā divās nozīmēs.

===============

To, profesor, Jūsu oponenti nav spējīgi izdarīt, jo administratīvās tiesības ir tik samudžinātas, ka paši oponenti tajās vairs nespēj orientēties.
Zzz
22. Marts 2012 / 12:52
0
ATBILDĒT
Divi tiesību zinātnieki. Divi senatori. Vai tas nozīmē, ka Augstākās tiesas divas struktūras stūrēs praksi un teoriju katra uz savu pusi? Ja tā, tad iestāsies haoss. Vienošanās ir jāpanāk, bet no rakstiem nevar sajust samierinašānos. Diskutē tāpēc, lai panāktu vienošanos, šobrī jautājums ir atvērts .. bet tiesu prakse jau iet katra uz savu pusi?
loģika
21. Marts 2012 / 19:32
0
ATBILDĒT
Būtu jēdzīgi, ja profesors arī vairāk pievērstos valsts uzbūves principiem pēc to jēgas, nevis mēģinātu skaidrību rast no terminiem un to kazuistiskam lietojumam dažādos laikposmos radītos tiesību aktos - no tiem jēgu tiešām var būt grūti izsecināt.



Tīri par valsts pārvaldi (neiedziļināšos par valsts tiesībsubjektību un uzbūvi kopumā - par to ir pieejami Egila Levita skaidrojumi):



Satversmes 58.pants nosaka valsts pārvaldes padotību Ministru kabinetam. Tas ir pamatu pamats izpratnei par to, ka valsts pārvalde ir vienota sistēma, kurā katra zemāka iestāde ir padota kādai augstākai, un tā līdz pat Ministru kabinetam.

Satversmes taču nešķiro - privātās vai publiskās tiesības.

Padotības jēga ir novest līdz reālai izpildei tautas gribu - demokrātiski leģitimētā valdība nodrošina, ka katra iestāde savas kompetences ietvaros dara uzticēto darbiņu. Darbiņš var prasīt arī civiltiesisku darbību - kaut vai nolīgstot darbiniekus. Privātā vai publiskā sfēra - tas vispār nav juridiski nozīmīgs apstāklis. Juridiski nozīmīgi ir tikai tas, vai valsts no sevis kaut ko nodala atsevišķā juridiskā personā, tikai tad tā arī ir atsevišķa persona.

Padotība nozīmē arī atbildību - valsts vienmēr saglabās atbildību par funkciju izpildi, pieļautajām kļūdām, un te atkal nav nozīmes, vai kļūda ir pieļauta, slēdzot civiltiesisku līgumu vai izdodot administratīvo aktu.

Kā vecajā labajā sliktās prakses piemērā, kad tiesu izpildītājs atnāk aprakstīt iestādes mēbeles - nav starpība, vai iestāde bija pieļāvusi kļūdu un zaudējumu piedziņa izceļas no privāttiesiska strīda vai no publiski tiesiska strīda - iestādes darbību nevar apdraudēt, finansiāli atbild valsts, zaudējumus samaksās valsts kase.

Arī budžeti mums nav divi, bet viens, gan privāttiesikām, gan publiski tiesiskām attiecībām.
loģika
21. Marts 2012 / 19:14
0
ATBILDĒT
Trāpīgs salīdzinājums ar to kāju. Tas arī būtībā parāda, cik nevajadzīga ir šī teoriju būvēšana, kas vēlas piešķirt iestādēm patstāvīgu tiesībsubjektību. Neatkarīgi, kādā sfērā iestāde darbojas, tā ir tikai valsts roka vai kāja. Valsts bez tām nekur nevar aiziet un neko izdarīt, taču tās ietilpst vienotā organismā, kurām vara rīkoties nāk tikai līdz ar \\\"pavēlēm no augšas\\\" (padotība). Nav nekādas starpības, vai iestāde kaut ko dara privāto vai publisko tiesību sfērā.
Doma
21. Marts 2012 / 16:56
0
ATBILDĒT
Tas vien, ka pie kopīga risinājuma nenonāk divi sabiedrībā augstu novērtēti tiesību zinātnieki, liecina, pagājušā gadsimta 20.-30. gados nav rasts risinājums. Neviens jau neapšauba, ka VID ir Valsts pārvaldes orgāns publiskajās tiesībās, bet vai VID kā ķermeņa sastāvdaļa, piem. kāja, var rīkoties patstāvīgi ar ķermeņa mantu, ja nav saņemts rīkojums no smadzenēm. Dzīve pierāda, ka ne visiem valsts pārvaldes darbiniekiem ir izpratne par šiem jautājumiem, kur nu vēl gaidīt, lai vidējais iedzīvotājs izprot šis kolīzijas. Jā, VID var lietot valsts kopīgo mantu, bet vai VID var to atsavināt valsts vārdā? Nereti ir gadījumi, kad par valsts darbībām civiltiesiskajās attiecībā, delikta gadījumā, nav saprotams, kurā tiesā vērsties. Ja esat tāds viszinītis Eksperts par kādu uzdodaties, kurš izdara secinājumus- tas ir pareizi, bet tas nav pareizi- palīdziet tiesību zinātniekiem atrisināt šo problēmu. Jo problēma tiešām pastāv.
Eksperts
21. Marts 2012 / 14:37
0
ATBILDĒT
Manuprāt, jautājums jau ir atrisināts pagājuša gadsimta 20.-30.gados. Viens no Latvijas Republikas kā juridiskās personas orgāniem iestādes veidā ir Valsts ieņēmumu dienests, kuru saskaņā ar likumu pārstāv tā ģenerāldirektors. Turpretim AS \\\"Latvenergo\\\" kā juridiska persona nav valsts īpašums, bet vienīgi tās kapitāldaļas daļas pieder citai juridiskai personai, proti, Latvijas Republikai. Līdz ar to tas nav strīds vienas juridiskās personas iekšienē. Jums ir taisnība vienigi tajā, ka strīds šo juridisko personu starpā nav pakļauts tiesai. Iemesls gan ir cits: Latvijas Republikai pieder vairāk kā 50% AS \\\"Latvenergo\\\" kapitāldaļu un tādējādi AS \\\"Latvenergo\\\" un Latvijas Republikai ir vienas un tās pašas intereses.
Doma
21. Marts 2012 / 13:32
0
ATBILDĒT
Nenoliedzami, ka jautājums ir diskutējams un jo ātrāk jo labāk. Rakstā pieminētais strīds starp tiešās pārvaldes iestādi un AS \\\"Latvenergo\\\" pierāda, LV kā sākotnējā publisko personu juridiskā persona var pilnvarot kādu no \\\"nullēm\\\" pārstāvēt LV mantiskās intereses tiesā, bet kurš tad ir tas pilnvarotājs šim abstraktajam subjektam. Ja visa manta pieder valstij, tad VID ģenerāldirektors nevar vienpersoniski bez īpaša pilnvarojuma ar to rīkoties. Šķiet, ka AS \\\"Latvenergo\\\" arī ir valsts manta un tādā gadījumā sanāk, ka strīds nav pakļauts tiesai, jo tas notiek vienas juridiskas personas iekšienē. Tātad risināms padotības kārtība, bet ne tiesā. Tas pats attiecināms uz pakalpojumiem, ko viena publiska persona sniedz otrai publiskai personai- valsts pati sev maksā par pakalpojumu un vēl pamanās aplikt to ar nodokli.
BB
21. Marts 2012 / 11:50
0
ATBILDĒT
..Kāpēc publiskā persona nevar būt atbildētājs civilprocesā kā publiskā persona, jo atbildētājs var būt tikai juridiskā persona?.... kas privāto tiesību subjektam par daļu par to kas notiek publiskas personas iekšienē?
lingvistiskā putra
20. Marts 2012 / 17:30
0
ATBILDĒT
šķiet gramatiskā interpretācijas samulsinājusi ne vienu vien



ja runājām par juridisko personu veidiem, tad tad atšķirība ir tiesībspējas iegūšanas veidā



termins iestāde dažādos likumos lietots atšķirīgā nozīmē, iestāde gandrīz katrā likumā citā nozīmē



kaspars balodis ar šo dilemu diezgan vienkārši ticis galā (skat ievads civiltiesībās 90.lpp)



atliek vien noskaidrot, kas profesoruprāt ir statuss un viss nostāsies savās vietās, it īpaši tāpēc, ka publisko tiesību juridiskās personas vārdā tiesiskās attiecībās parasti stājas iestāde
Eksperts
20. Marts 2012 / 12:52
0
ATBILDĒT
Manuprāt, nevajadzētu citēt nevietā prof.Kārli Dišleru. Nevis valsts pārvaldes iestādei, bet gan valstij kā tiesību subjektam ir divi dažādi statusi -privāttiesiskais un publiski tiesiskais. A.god. profesor, ieraugiet šo atšķirību!
dr.
20. Marts 2012 / 12:24
0
ATBILDĒT
Es gan gribētu teikt, ka \"netradicionāls viedoklis\" ir nevis Torgāna kungam, bet Briedes kundzei un Co. Torgāna kunga viedoklis ir vairāk kā \"tradicionāls\" un saprotams.
jurists praktiķis
20. Marts 2012 / 10:16
0
ATBILDĒT
Paldies visiem autoriem par vērtīgo diskusiju. Jautājums par to, kas ir un kas nav juridiska persona, tiešām brīžam šķiet kā tāds karsts kartupelis. Jau sen bija laiks salikt pa plauktiņiem šīs pamatlietas; cerams, ka beidzot tas tiks paveikts.
visi numura raksti
Mārtiņš Gailis
Skaidrojumi. Viedokļi
Mērķis vai sekas: konkurenci ierobežojošu vienošanos aizlieguma piemērošanas analīze
Konkurences likuma (turpmāk – KonkL) 11. panta pirmajā daļā noteikts, ka ir aizliegtas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences ierobežošana Latvijas teritorijā. Šā panta pirmā daļa ietver septiņus ...
1 komentāri
Normunds Šlitke
Skaidrojumi. Viedokļi
Par transporta līdzekļu vadītāju (dokumentu) pārbaudēm bez redzama iemesla
2010. gada 22. martā pēc tiesas sēdes Latgales priekšpilsētas tiesā, kas beidzās ap plkst. 11:00, manis vadītā automašīna tika apturēta Jersikas ielā dokumentu pārbaudei, norādot, ka tā ir vispārīga dokumentu pārbaude un alkohola ...
8 komentāri
Juris Pūce
Nedēļas jurists
Juris Pūce
1 komentāri
Jānis Dzanuškāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Pedagogs – paraugs sabiedrībai bez aizdomu ēnas
2011. gada marta beigās plašsaziņas līdzekļos izskanēja ziņa, ka, izskatot kādas Kuldīgas novada izglītības iestādes direktora prasības lietu par atjaunošanu amatā, Augstākās tiesas Senāts nolēmis apturēt tiesvedību lietā un ...
3 komentāri
Augstākā tiesa
Notikums
Augstākā tiesa apkopo darba rezultātus
Pagājušajā piektdienā, 16. martā, notika ikgadējā Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce jeb plēnums. Pasākuma darba kārtībā – pārskats par 2011. gada darbu, kā arī vairāku tiesnešu pašpārvaldes institūciju locekļu ...
AUTORU KATALOGS