Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Marts 2012 /Nr.12 (711)

Pedagogs – paraugs sabiedrībai bez aizdomu ēnas
3 komentāri
Mg.iur.
Jānis Dzanuškāns
zvērināts advokāts, advokātu biroja "Dzanuškāns&partneri" vadītājs

2011. gada marta beigās plašsaziņas līdzekļos izskanēja ziņa, ka, izskatot kādas Kuldīgas novada izglītības iestādes direktora prasības lietu par atjaunošanu amatā, Augstākās tiesas Senāts nolēmis apturēt tiesvedību lietā un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā, lūdzot vērtēt Izglītības likuma 50. panta 1. punkta atbilstību Satversmes 1. un 106. pantam, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska republika un ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Satversmes tiesa pieteikumu noraidīja, kas nozīmēja, ka lietu turpināja skatīt Augstākajā tiesā.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
3
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anonīms lietotājs
23. Marts 2012 / 17:34
0
ATBILDĒT
\"Silti iesaku palasīt arī Senāta lēmumu par vēršanos Satversmes tiesā, kurā ir daudz labāka un pārliecinošāka argumentācija, nekā spriedumā.\"



Lēmums pieejams šeit.

http://tinyurl.com/7gbd8sn
Cristina
23. Marts 2012 / 17:19
0
ATBILDĒT
\"vai atkāpsimies no ētiskām normām vai tomēr paliksim pie uzskata, ka ir profesijas, kas nav saistāmas ar sodāmības faktu\"



Un ko autors uzskata par atkāpšanos no ētikas normām?

Vai autors nesaprot, ka absolūts aizliegums strādāt par pedagogu tām personām, kuras jebkad tika sodītas par visnenozīmīgako ar bērniem nesaistītu noziedzīgu nodarījumu, iespējams, nav visai attaisnojams?



Šajā lietā skolas direktors kļūdaini aizpildīja nodokļu deklarāciju, savu kļūdu atzinis, ar prokurora priekšrakstu dabūjis minimālo sodu. Pēc tam vairākus gadus mierīgi strādāja, un, kad pašvaldībai radās nepieciešamību viņu atlaist, tā izmantoja šo apstākli. Jo, redz, likums nenošķir, ar kādu noziedzīgu nodarījumu var un ar kādu nevar stradāt par pedagogu - nevar jebkurā gadījumā!



Silti iesaku palasīt arī Senāta lēmumu par vēršanos Satversmes tiesā, kurā ir daudz labāka un pārliecinošāka argumentācija, nekā spriedumā.

https://docs.google.com/document/d/1MylHJ1yBsGLTqO RXW78BD_6cA2HaoJLnlN6-QTEguY/edit



Lasot šādus rakstus (un arī šādus Senāta spriedumus), mani pārņem dziļas skumjas. Nu cik daudz rakstīts un runāts par vispārējiem tiesību principiem, par samērīguma principu, bet viss velti. Daigas Iļjanovas/Rezevskas pūles nav spējuši mainīt valdošo pozitīvistisko tiesību izpratni uz dabisko tiesību izpratni. Joprojām tēze par samērīguma principa radiācijas efektu, kad tas ietekmē jebkuras tiesiskās attiecības, arī pie obligātā administratīvā akta, rada neizpratni un bailes.



Es uzskatu par pilnīgi pietiekamu ierobežojumu cilvēkam strādāt par pedagogu, ja viņš iesaistīts noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar vardarbību, tikumību vai bija vērsts pret bērniem (kā to arī paredz gaidāmie grozījumi).

Bet es nesaprotu, kā bērnus var apdraudēt skolotājs, kurš nepareizi aizpildīja nodokļu deklarāciju. Šāds profesijas ierobežojums man nešķiet samērojams ar mērķi. Ierobežojumiem jābūt samērīgi diferencētiem atkarība no nodarījuma rakstura.



Un Satversmes tiesa šajā lietā arī, kā Pontijs Pilats, mazgāja rokas nevainībā. Būtu labi, ja kāds varētu publicēt šis lietas Satversmes tiesas 2011.gada 20.aprīļa lēmumu. Lai visi paskatās uz šo tiesiskā inertuma piemēru.



Norādītas lietas numurs ir SKC-478/2011, nevis SKC-487/2011.
raLOVEca
22. Marts 2012 / 20:36
0
ATBILDĒT
Paldies autoram par rakstu. ļoti ikdienišķs raksts, par normālu, triviālu tēmu. Paldies.
visi numura raksti
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts pārvaldes iestāžu divi statusi ir realitāte
Izlasot E. Danovska un J. Briedes rakstu "Publisko tiesību subjektu civiltiesiskais statuss"1 (turpmāk – komentāru raksts), rodas sajūta, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums (VPIL) 2002. gadā ir pilnībā pārvērtis ne tikai valsts ...
14 komentāri
Mārtiņš Gailis
Skaidrojumi. Viedokļi
Mērķis vai sekas: konkurenci ierobežojošu vienošanos aizlieguma piemērošanas analīze
Konkurences likuma (turpmāk – KonkL) 11. panta pirmajā daļā noteikts, ka ir aizliegtas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences ierobežošana Latvijas teritorijā. Šā panta pirmā daļa ietver septiņus ...
1 komentāri
Normunds Šlitke
Skaidrojumi. Viedokļi
Par transporta līdzekļu vadītāju (dokumentu) pārbaudēm bez redzama iemesla
2010. gada 22. martā pēc tiesas sēdes Latgales priekšpilsētas tiesā, kas beidzās ap plkst. 11:00, manis vadītā automašīna tika apturēta Jersikas ielā dokumentu pārbaudei, norādot, ka tā ir vispārīga dokumentu pārbaude un alkohola ...
8 komentāri
Juris Pūce
Nedēļas jurists
Juris Pūce
1 komentāri
Augstākā tiesa
Notikums
Augstākā tiesa apkopo darba rezultātus
Pagājušajā piektdienā, 16. martā, notika ikgadējā Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce jeb plēnums. Pasākuma darba kārtībā – pārskats par 2011. gada darbu, kā arī vairāku tiesnešu pašpārvaldes institūciju locekļu ...
AUTORU KATALOGS