Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Nedēļas jurists

3. Aprīlis 2012 /Nr.14/15 (713/714)

komentāri (45)
45 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurists
9. Janvāris 2013 / 21:28
0
ATBILDĒT
Absurdi ir jaunību vai vecumu minēt kā vienīgo argumentu prasmēm.

Es gan teiktu, ka lielāks ļaunums ir nespēja inovatīvi domāt, iztiekot bez argumentiem, kā to lielākoties dara CL un KL departaments.

Tiesnesis nav Dievs un viņa vārds nav likums. Tikai argumentiem ir spēks.

Un iedomība rodas tieši no ilgstošas atrašanās amatā.
cits
16. Aprīlis 2012 / 13:18
0
ATBILDĒT
Ko Jūs varat rakstīt muļķības? Senāt\'nav neviena tikai ar PA izglītību. Tas tik vienkārši pie visa tagad vainot 30 gadniekus
no malas skatoties
16. Aprīlis 2012 / 11:02
0
ATBILDĒT
1) padomju laikos ar milicijas skolas diplomu par senatoru 30 gados kļūt nevarēja;

2) vakareiropas valstīs par senatoru nevar kļūt 30 gados. tur parasti ja ne visi, tad ne mazāk kā 2/3 senatoru ir ar doktora grādu un visi pāri 50 gadiem.
interesents
15. Aprīlis 2012 / 20:29
0
ATBILDĒT
Es jau atbildēju: padomju laikos tiesnesis bija tiesnesis un zinātnieks bija zinātnieks.
Anonīms lietotājs
15. Aprīlis 2012 / 12:32
0
ATBILDĒT
Nu, bet tad ir vai nav senatori ar padomju laika grādu? Riņķī apkārt, bet uz manu jautājumu neviens tā arī neatbild.
Interesents
14. Aprīlis 2012 / 18:46
0
ATBILDĒT
>>> Anonīms lietotājs 14:04



Redziet, padomju laikā aspirantūrā tika ņemti tie, kuriem patiešām bija ķēriens uz zinātni, nevis, kā tagad - kuriem ir komplekss uz goda nosaukumu kolekcionēšanu
interesents
14. Aprīlis 2012 / 18:40
0
ATBILDĒT
>>> arī jurists 10:29



Tāpēc jau valsts ir, atvainojos, tādā pēcpusē, ka cilvēki bez adekvātas pieredzes un zināšanām taču ar milzīgām ambīcijām nonāk augstos amatos.
Anonīms lietotājs
13. Aprīlis 2012 / 14:04
0
ATBILDĒT
Sarunas kontekstā šo citātu



\"Starp citu, pašreizējās prasības promocijas darbiem nav salīdzināmas ar stinrajām prasībām padomju laika disertācijām, protams, norobežojoties no tā laika obligātajām idepoloģijas nodevām.\"



es sapratu kā norādi uz to, ka padomju laikā doktora grādu ieguvušie senatori/tiesneši ir izgājuši daudz stingrāku promocijas studiju procesu (aspirantūru). Tāpēc mani interesē, kuri senatori ir pabeiguši aspirantūru? Es zinu Torgānu, vai ir vēl kāds?
no malas skatoties
13. Aprīlis 2012 / 12:52
0
ATBILDĒT
Man gan liekas, ka senators N ir tiešām tas vienīgais izņēmums, kurš nav blatņiks un nav pelēcība uz pārējo 30 gadīgo senatoru fona. Citiem AT 30 gadīgajiem senatoriem vispār esot tikai Policijas akdēmijas 1.līņeņa profesionālā izglītība un specialitāte kriminālists, bet tas netraucēja viņiem kļūt par senatoriem jau 30 gadu vecumā. N kungs uz viņu fona tiešām izceļas. Bet vispār grāds nav nekāda panaceja. Ir arī citi tiesneši ar doktora grādu, bet augstāk par pirmās instances tiesu viņi vēl relatīvi nesen nebija tikuši (varbūt, kas mainījis, bet senatori viņi noteikti nav). Lielākās daļas 30 gadīgo senatoru pamanāmākās īpašības nav akadēmiskas zināšanas, pieredze, vai erudīcja, bet spēja draudzēties ar vajadzīgiem cilvēkiem un saprast vajadzīgo lietu \"kontekstu\".
Anonīms lietotājs
13. Aprīlis 2012 / 11:04
0
ATBILDĒT
Kuriem senatoriem ir padomju laikā iegūts grāds?
absolutizācija
13. Aprīlis 2012 / 06:31
0
ATBILDĒT
Pēc jūsu rakstītā man kļuva interesanti uzzināt, kuri no senatoriem - tie vecie, kuri mācījās, kad zāle bija zaļāka, vai jaunie puskoka lēcēji - ir veiksmīgāk iekļāvušies Eiropas (arī vecās) tiesiskās domas apritē. To droši vien var arī objektīvi novērtēt, tas būtu jēdzīgāk, nekā apmainīties ar sazvērestības teorijām par amatu sargāšanu.
arī jurists
12. Aprīlis 2012 / 23:35
0
ATBILDĒT
Atbalstu Saeimu, kas tagad paredzējusi, ka SENATORS (-E) var būt tikai no 40 gadu vecuma.

Nozīmīga ir ne tikai darba pieredze, bet arī dzīves pieredze.Pag.g.s.90.gadu beigās atsevšķu juristu \"darba pieredze\' aprobežojās ar ciešamām angļu valodas zināšanām un Dānijā sagrābstītu promocijas darba aizstāvēšanu. Starp citu, pašreizējās prasības promocijas darbiem nav salīdzināmas ar stinrajām prasībām padomju laika disertācijām, protams, norobežojoties no tā laika obligātajām idepoloģijas nodevām.

Nekur vecajā Eiropā nav tādu senatoru, kuriem knapi pāri 30 gadiem.Un ja jaunības maksimālismam nāk klāt iedomība un nekritiska pašpārliecinātība, kas diezgan spilgti izpaužas kaut vai senatoram N.kungam, tad vairs nav labi...
Ha, ha
12. Aprīlis 2012 / 19:13
0
ATBILDĒT
Lūk tagad gan, priecājoties par šo cenzu, tiek ņemti ērtākie kadri.
no malas skatoties
12. Aprīlis 2012 / 16:01
0
ATBILDĒT
Tas, ka nav ko likt vietā, ir nepamatots iegansts nepamatotiem izņēmumiem. Ja amatos Latvijā neliktu savējos pēc pazīšanās, bet pēc izglītības, pieredzes un spējām, ko likt atrastos. Šie izņēmumi nekādi neizskatās ne pēc kādiem Latvijas Einšteiniem, bet vairāk izskatās pēc cilvēkiem, kas vienmēr māk atrast lietu vajadzīgo \"kontekstu\" un ir pazīstami ar īstajiem cilvēkiem. Šie izņēmumi vairāk uzskatās pēc Orvela Dzīvnieku fermas, kur visi ir vienlīdzīgi, bet citi ir vienlīdzīgāki par pārējiem. Un ja jau tas \"tiesnešu cenzs\" tika tā pazemināts, tad kāpēc viņu būtu jāpalielina, vai ne dēļ tā, lai, kad šie paliks vecāki, lai viņiem nebūtu konkurences no par viņiem jaunākiem nākamajiem Einšteiniem ?
Andrejs
12. Aprīlis 2012 / 14:53
0
ATBILDĒT
Nu tieši tāpēc, manuprāt, LR pie objektīvi mazajiem cilvēku resursiem, kas vajadzību pēc konkrēta skaita tiesnešiem mazina tika nedaudz, nevajag noteikt tik augstu vecuma latiņu, bet vairāk uzmanības veltīt uz konkrētu kadru atsijāšanu, kas ļautu 35 gadu vecam juridiskam Einšteinam darīt savu darbu, bet neļautu to darīt cilvēkam, kam objektīvi vēl nav pietiekama darba un dzīves pieredze, zināšanas, u.tml.



Piekrītu, ka visur pastāv zināma absolutizācija, kuras rezultātā vienmēr pastāv viens vai desmit nosacīti netaisnīgi gadījumi, bet ir brīdis, kad absolutizācija nav pieļaujama, jo netaisnīgo gadījumu skaits ir pārlieku liels. Manuprāt, šis ir tāds gadījums. Iespējams, ka vēl pēc gadiem 10, 15 varētu objektīvi pateikt, ka LR \"spēj\" pacelt tiesneša vecuma cenzu, reāli nezaudējot kvalitāti. Šobrīd,diemžēl vai par laimi tādu secinājumu izdarīt nevar. Proti, runājot vienkāršoti, nav ko likt vietā!
arī jurists
12. Aprīlis 2012 / 10:29
0
ATBILDĒT
Mūsu parlamentā bieži kāds ir ieinteresēts konkrēta likum pieņemšanā. Šajā gadījumā bija bažas, ka AT strauji ienāks jauni, patstāvīgi domājoši, nevadāmi cilvēki. Starpcitu, starptautiskajās rekomendācijās minēts vecums no 35 gadiem.
absolutizācija
12. Aprīlis 2012 / 06:09
0
ATBILDĒT
Par ko ir runa? Paskatieties, kad šie grozījumi tika pieņemti.
interesents
11. Aprīlis 2012 / 18:54
0
ATBILDĒT
Jūs man pārmetat absolutizāciju, taču neesat pamanījis, ka tiesību sistēma balstās uz absolutizācijas nevis individualizācijas principu. Tas izpaužas tādējādi, ka likums nosaka, ka visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā, nevis šķiro \"spējīgajos\", \"mazāk spējīgajos\" un \"nespējīgajos\". Ja likums nosaka - no 40 gadiem, tad nevar būt nekādi izņēmumi pat attiecībā uz Juridisko Einšteinu
mazgudrais
11. Aprīlis 2012 / 17:30
0
ATBILDĒT
tā ir, kā Jūs sakāt, bet atstāt bez ievērības šitk aplamu raj.tiesas apgalvojumu nebija smuki, jo ir spriedumi, kuros senāts komentē arī raj tiesas aplamības, tas ir, izsaka noraidošu viedokli par to
hm
11. Aprīlis 2012 / 15:32
0
ATBILDĒT
Cik es saprotu, Senāts pārbauda apgabaltiesas spriedumu, nevis rajona tiesas spriedumu. Motīvos taču pateikta Senāta nostāja.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 25
visi numura raksti
Inese Lībiņa-Egnere
Intervija
Pilsoņiem jāspēj integrēties un jādod pienesums valsts attīstībā
Ineta Ziemele
Numura tēma
Pilsonības nepārtrauktības princips valsts nepārtrauktības situācijā
Atskaites punktam par Latvijas pilsonību 21. gadsimtā ir jābūt pareizai izpratnei par Latvijas pilsonības institūtu, tā nozīmi 20. gadsimtā un jo īpaši tā nozīmi Latvijas valsts identitātes noteikšanā un uzturēšanā spēkā ...
1 komentāri
Egils Levits
Numura tēma
Latvijas pilsonība un tās reforma
Runāšu par sešiem jautājumiem. Vispirms par Latvijas pilsonību okupācijas periodā, tad par Latvijas valsts pilsonības atjaunošanu; ar to saistīts ir jautājums par bijušo PSRS pilsoņu statusu; tad sekos neliels ieskats ...
Tiesību politika
Deputāta imunitāte kā lietussargs vai bonuss
Izvilkums no Saeimas deputātu 29. marta debatēm par likumprojektiem "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pirms balsojuma par to atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Priekšlikumi – ne deputātu iesniegtais, ne arī Juridiskās komisijas ...
Numura tēma
Pilsonības likuma grozījumiem jānostiprina Latvijas pilsoņu kopums
Šobrīd sabiedrība plaši diskutē par jautājumiem, kas tieši vai netieši saistīti ar pilsonību, piemēram, par izmaiņām referendumu ierosināšanas kārtībā, par vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem un pat par pilsonības ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS