Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Tiesību prakse

8. Maijs 2012 /Nr.19 (718)

Ceļu uzturēšana tehniskā kārtībā nav darbība publisko tiesību jomā
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums
Lietā Nr. SKA–957
2011. gada 7. oktobrī
11 komentāri

Attiecībā uz ceļu satiksmi publisko tiesību jomā tiek veikti īpašie satiksmes drošības pienākumi, piemēram, satiksmes regulēšana ar luksoforiem un ceļa zīmēm. Šajos gadījumos valsts izmanto valsts varu, lai piespiedu (obligātā) kārtā nodrošinātu vienveidīgu ceļu satiksmes dalībnieku rīcību noteiktās situācijās.

Vispārējie satiksmes drošības pienākumi, kuri ietver ceļu tīrīšanu, kopšanu un citus ceļa apsaimniekošanas pasākumus, proti, kuru veikšanai netiek izmantota valsts vara un kuru veikšanas pienākums vienādi attiecas uz jebkuru ceļa īpašnieku vai valdītāju, tiek veikti privāto tiesību jomā, tādējādi zaudējumi, kas nodarīti neatbilstoša ceļa stāvokļa dēļ, piedzenami civilprocesuālā kārtībā, jo tie nodarīti ar civiltiesisku deliktu.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
1
1
komentāri (11)
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
???
11. Maijs 2012 / 14:18
0
ATBILDĒT
Sitiet nost, bet nesaprotu, kā var



-- vispirms atsaukties uz vācu doktrīnu, lai nošķirtu satiksmes drošības uzturēšanu kā publisku darbību no \\\'apsaimniekošanas\\\' kā privātas darbības;



-- bet pēc tam bez jebkāda pamatojuma noraidīt pieteicēja argumentu par Latvijas likumu līdzību Vācijas likumiem; atļaujos sacīt, ka skopais priekšpēdējās rindkopas teikums par CSL 6. pantu nav saucams par pamatojumu, jo tas ir sprieduma secinājums (ratio), nevis tiesas arguments.
Jurčiks
11. Maijs 2012 / 11:28
0
ATBILDĒT
Administratīvās tiesas kontekstā visprecīzākās atsauces sanāk uz Mērfija likumiem :) Citi likumi tur nedarbojas.
miauu
11. Maijs 2012 / 11:06
0
ATBILDĒT
Varbūt ir pienācis laiks iztulkot latviešu valodā vēl kādu citu grāmatu par administratīvo procesu, lai ir jautrāk un lai tiesas spriedumi būtu krāsaināki :)
Jurčiks
11. Maijs 2012 / 09:50
0
ATBILDĒT
Kārtējais administratīvās tiesas \"brīnumdarbs\", pēc kura zūd visas šaubas par to, ka administratīvās tiesas loģika ir kaut kāda paralēlā loģika parastajai loģikai. Ja Paine zinātu, ka visa Latvijas administratīvās tiesas judikatūra balstās uz viņa grāmatu, viņš justos glaimots. Bet ja viņš zinātu, pie kādiem spriedumiem tas noved, tad viņš nebūtu glaimots.
Nepraša
11. Maijs 2012 / 08:34
0
ATBILDĒT
Kā tad paliek ar Adm.tiesas objektivitāti, vai šajā gadījumā tiesai nebija jāpalīdz pieteicējam precizēt pieteikuma pamatojumu. Ir gadījums, tātad tiesa realizē kontroli pār iestādēm un precizē, ka izskatāmajā gadījumā prasības pamatojums ir nepietiekama valsts pārvaldes uzraudzība pār privāto ceļa īpašnieku-Latvijas Republiku. Diezgan liels kalambūrs.

Jā tā atsaukšanās uz Vācijas ties.normām ir dīvaina, lai neteiktu dumja.

Administratīvajā tiesā būtu jāskata visas lietas, kurās valsts piedalās kā atbildētāja, tai skaitā privātās lietās, kā tad ar publiskajiem līgumiem, tos likums paredze skatīt adm.procesā. Lai tautai būtu izprotamas visas šīs peripetijas un īstenotos procesuālās ekonomijas princips, objektīvās izmeklēšanas princips, likumdevējam jāvienkāršo personu šis proces un jāparedz, ka visas lietas, kurās iesaistīta LR privātpersonai ir tiesības uz tiesas kontroli pār iestādes rīcību.
pajoliņš
10. Maijs 2012 / 17:17
0
ATBILDĒT
Sitiet nost, bet nesaprotu, kā var



-- vispirms atsaukties uz vācu doktrīnu, lai nošķirtu satiksmes drošības uzturēšanu kā publisku darbību no \'apsaimniekošanas\' kā privātas darbības;



-- bet pēc tam bez jebkāda pamatojuma noraidīt pieteicēja argumentu par Latvijas likumu līdzību Vācijas likumiem; atļaujos sacīt, ka skopais priekšpēdējās rindkopas teikums par CSL 6. pantu nav saucams par pamatojumu, jo tas ir sprieduma secinājums (ratio), nevis tiesas arguments.
TO Drum
9. Maijs 2012 / 19:25
0
ATBILDĒT
Būs jāpamēģina izmantot senatoru ieteikumi un jāiesniedz prasība civilajā tiesā. Tā nav, ka nav adrese sākotnējai juridiskai personai, Satversmes 58.pants nosaka, ka Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. Lūk arī adresāts, kuru aicināt uz tiesu.
Drum
9. Maijs 2012 / 15:43
0
ATBILDĒT
Un tavu prasību izmetīs miskastē, tfu, atstās bez virzības, jo Latvijas valstij nav juridiskās adreses kā to prasa CPL 128.pants. Ar to arī civilprocess atšķiras no administratīvā procesa, ka pašam ir jāzina pret ko celt prasību, tiesa nepievilks citus atbildētājus vai trešās personas ;). Un nevajag aizmirst, ka Latvijas tauta arī ir Latvijas valsts pārvaldes sastāvdaļa ;), t.i., tiesāties pret sevi nevar ;), ja seko dažu labu atziņām ;). Jautājumu jau var pagriezt nedaudz savādāk: zaudējumi no tiešas bezdarbības vai nepietiekamas rūpības, vai kaitējums, kur publiskā persona ir pieļāvusi nepienācīgi kontrolējot personu, kurai ir nodota pārvaldes uzdevuma izpilde vai pārraudzība.
Anonīms lietotājs
9. Maijs 2012 / 13:44
0
ATBILDĒT
Acīmredzot var nemaksāt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli
Doma
9. Maijs 2012 / 09:44
0
ATBILDĒT
Spriedumā klaji izpaužas Senāta zemā tiesiskā apziņa, kura tendēta uz valsts prettiesiskās rīcības atstāšanu bez izskatīšanas. Amorāla ir pati situācija, ka ceļa lietotājiem jāstrīdas civilajā tiesā ar valsti par to, ka tā nepilda pienākumus. Persona civilajā tiesā vērsīsies pret valsti un nemeklēs, kādu citu tās orgānu, jo Valsts pārvaldes iekārtas likums to arī pasaka, ka Latvijas Republika ir sākotnējā publiskā persona un man kā ceļa lietotājam nav jāmežģī smadzenes, lai saprastu, kurš no valst kantoriem tiesā pārstāvēs valsti. Civilprocess balstīts uz pušu vienlīdzības pamatprincipu! Kā senatoru ieskatā to var realizēt publiskā ceļa lietotājs attiecībās pret valsti, kura ir nesamērojami pārāka imperatīvā vara šajās attiecībās. Un kādēļ man, kā nodokļu maksātājām vēl jāsamaksā vodeva, kura ir pārmērīgi augsta salīdzinot ar minimālo atalgojumu, tāpat man ir jāmaksā advokātam par juridisko palīdzību, jo civilā tiesa neaizstāv manas intereses attiecībās pret valsts klajo patvaļu. Vai nebūtu labāk, ka šo lietu skatītu kriminālprocesa ietvaros, tad vismas prokurors uzturētu apsūdzūbu un ceļa lietotāji, visi, kuri cietuši varētu pieteikties kā cietušie.

Vai pēc šī sprieduma varam apgalvot ka Latvija ir tiesiska valsts?! Nu nē!!! Arī senatori ir tā pati Latvijas Republikas sastāvdaļa, tikai ceļa lietotāji ir tie, kuri neietilpst šajā valstiskajā veidojumā.
jautājums
8. Maijs 2012 / 09:51
0
ATBILDĒT
Ļoti gribētos zināt godājamo senatoru viedokli tādā jautājumā: ja Latvijas Valsts ceļi neko nedara, ceļu nevienam apsaimniekošanā nav reāli nodevuši, kurš atbildēs par nodarītjiem zaudējumiem ? Kurš būs atbidētājs civillietā, Latvijas Valsts ceļi vai Latvijas valsts ? Ja Latvijas valsts, tad uz kāda pamata ?
visi numura raksti
Valentija Liholaja, Diāna Hamkova
Skaidrojumi. Viedokļi
Vardarbīgi noziedzīgi nodarījumi un to izraisītās sekas
3 komentāri
Ludvigs Švarcs
Notikums
Baltijas un Taivānas zinātnieku diskusijas par demokrātiju
Latvijas Zinātņu akadēmija un Taivānas Demokrātijas fonds sadarbībā ar Latvijas institūtu, Rīgas domi, Bauskas novada domi un Latvijas Juristu biedrību 27. un 28. aprīlī organizēja konferenci "Demokrātija un attīstība – Taivānas ...
Gatis Litvins
Notikums
"Legāla revolūcija" nav iespējama
4 komentāri
Inguss Kalniņš
Nedēļas jurists
Inguss Kalniņš
4 komentāri
Sannija Matule
Notikums
Nacionālo augstāko tiesu loma cilvēktiesību aizsardzībā
Tieši ar šādu nosaukumu aizvadītajā nedēļā, 2. maijā, aizritēja starptautiska konference, ko organizēja Augstākā tiesa un Rīgas Juridiskā augstskola (RJA). Atklāšanas uzrunā Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS