ŽURNĀLS Tiesību prakse

Administratīvās tiesas kontekstā visprecīzākās atsauces sanāk uz Mērfija likumiem :) Citi likumi tur nedarbojas.

Varbūt ir pienācis laiks iztulkot latviešu valodā vēl kādu citu grāmatu par administratīvo procesu, lai ir jautrāk un lai tiesas spriedumi būtu krāsaināki :)

Kārtējais administratīvās tiesas \"brīnumdarbs\", pēc kura zūd visas šaubas par to, ka administratīvās tiesas loģika ir kaut kāda paralēlā loģika parastajai loģikai. Ja Paine zinātu, ka visa Latvijas administratīvās tiesas judikatūra balstās uz viņa grāmatu, viņš justos glaimots. Bet ja viņš zinātu, pie kādiem spriedumiem tas noved, tad viņš nebūtu glaimots.

Kā tad paliek ar Adm.tiesas objektivitāti, vai šajā gadījumā tiesai nebija jāpalīdz pieteicējam precizēt pieteikuma pamatojumu. Ir gadījums, tātad tiesa realizē kontroli pār iestādēm un precizē, ka izskatāmajā gadījumā prasības pamatojums ir nepietiekama valsts pārvaldes uzraudzība pār privāto ceļa īpašnieku-Latvijas Republiku. Diezgan liels kalambūrs.

Jā tā atsaukšanās uz Vācijas ties.normām ir dīvaina, lai neteiktu dumja.

Administratīvajā tiesā būtu jāskata visas lietas, kurās valsts piedalās kā atbildētāja, tai skaitā privātās lietās, kā tad ar publiskajiem līgumiem, tos likums paredze skatīt adm.procesā. Lai tautai būtu izprotamas visas šīs peripetijas un īstenotos procesuālās ekonomijas princips, objektīvās izmeklēšanas princips, likumdevējam jāvienkāršo personu šis proces un jāparedz, ka visas lietas, kurās iesaistīta LR privātpersonai ir tiesības uz tiesas kontroli pār iestādes rīcību.

Sitiet nost, bet nesaprotu, kā var



-- vispirms atsaukties uz vācu doktrīnu, lai nošķirtu satiksmes drošības uzturēšanu kā publisku darbību no \'apsaimniekošanas\' kā privātas darbības;



-- bet pēc tam bez jebkāda pamatojuma noraidīt pieteicēja argumentu par Latvijas likumu līdzību Vācijas likumiem; atļaujos sacīt, ka skopais priekšpēdējās rindkopas teikums par CSL 6. pantu nav saucams par pamatojumu, jo tas ir sprieduma secinājums (ratio), nevis tiesas arguments.

Būs jāpamēģina izmantot senatoru ieteikumi un jāiesniedz prasība civilajā tiesā. Tā nav, ka nav adrese sākotnējai juridiskai personai, Satversmes 58.pants nosaka, ka Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. Lūk arī adresāts, kuru aicināt uz tiesu.

Un tavu prasību izmetīs miskastē, tfu, atstās bez virzības, jo Latvijas valstij nav juridiskās adreses kā to prasa CPL 128.pants. Ar to arī civilprocess atšķiras no administratīvā procesa, ka pašam ir jāzina pret ko celt prasību, tiesa nepievilks citus atbildētājus vai trešās personas ;). Un nevajag aizmirst, ka Latvijas tauta arī ir Latvijas valsts pārvaldes sastāvdaļa ;), t.i., tiesāties pret sevi nevar ;), ja seko dažu labu atziņām ;). Jautājumu jau var pagriezt nedaudz savādāk: zaudējumi no tiešas bezdarbības vai nepietiekamas rūpības, vai kaitējums, kur publiskā persona ir pieļāvusi nepienācīgi kontrolējot personu, kurai ir nodota pārvaldes uzdevuma izpilde vai pārraudzība.

Acīmredzot var nemaksāt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli

Spriedumā klaji izpaužas Senāta zemā tiesiskā apziņa, kura tendēta uz valsts prettiesiskās rīcības atstāšanu bez izskatīšanas. Amorāla ir pati situācija, ka ceļa lietotājiem jāstrīdas civilajā tiesā ar valsti par to, ka tā nepilda pienākumus. Persona civilajā tiesā vērsīsies pret valsti un nemeklēs, kādu citu tās orgānu, jo Valsts pārvaldes iekārtas likums to arī pasaka, ka Latvijas Republika ir sākotnējā publiskā persona un man kā ceļa lietotājam nav jāmežģī smadzenes, lai saprastu, kurš no valst kantoriem tiesā pārstāvēs valsti. Civilprocess balstīts uz pušu vienlīdzības pamatprincipu! Kā senatoru ieskatā to var realizēt publiskā ceļa lietotājs attiecībās pret valsti, kura ir nesamērojami pārāka imperatīvā vara šajās attiecībās. Un kādēļ man, kā nodokļu maksātājām vēl jāsamaksā vodeva, kura ir pārmērīgi augsta salīdzinot ar minimālo atalgojumu, tāpat man ir jāmaksā advokātam par juridisko palīdzību, jo civilā tiesa neaizstāv manas intereses attiecībās pret valsts klajo patvaļu. Vai nebūtu labāk, ka šo lietu skatītu kriminālprocesa ietvaros, tad vismas prokurors uzturētu apsūdzūbu un ceļa lietotāji, visi, kuri cietuši varētu pieteikties kā cietušie.

Vai pēc šī sprieduma varam apgalvot ka Latvija ir tiesiska valsts?! Nu nē!!! Arī senatori ir tā pati Latvijas Republikas sastāvdaļa, tikai ceļa lietotāji ir tie, kuri neietilpst šajā valstiskajā veidojumā.

Ļoti gribētos zināt godājamo senatoru viedokli tādā jautājumā: ja Latvijas Valsts ceļi neko nedara, ceļu nevienam apsaimniekošanā nav reāli nodevuši, kurš atbildēs par nodarītjiem zaudējumiem ? Kurš būs atbidētājs civillietā, Latvijas Valsts ceļi vai Latvijas valsts ? Ja Latvijas valsts, tad uz kāda pamata ?