Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redakcijas sleja

8. Maijs 2012 /Nr.19 (718)

Valsts prezidenta simboliskā nozīme
1 komentāri

Valsts galvas amata pienākumus dažādās Eiropas valstīs pilda konstitucionāls monarhs vai valsts prezidents. Monarha amata pilnvaru termiņš ir Dieva dotais dzīves ilgums, un šis amats tiek pārmantots valdošās dinastijas ietvaros, bet valsts prezidenta amata pilnvaru termiņu nosaka valsts konstitūcija. Latvijā saskaņā ar Satversmes 35. un 39. pantu Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem un viena un tā pati persona nevar būt par Valsts prezidentu ilgāk kā astoņus gadus no vietas.

Eiropas valstu monarhiem un Valsts prezidentam Latvijā ir līdzīga kompetence – reprezentēt valsti starptautiski un valsts varu tās iekšienē. Turklāt, neraugoties uz ierobežoto amata pilnvaru termiņu, Valsts prezidents arī pēc amata pilnvaru termiņa beigām turpina pildīt šo funkciju. Protams, amatā esošam un amatu atstājušam Valsts prezidentam šīs funkcijas saturs, apjoms un nozīme, kā arī izpildes intensitāte atšķiras.

Gan monarha, gan Valsts prezidenta gadījumā konkrētā persona iegūst šī amata simbolisko nozīmi uz visu mūžu. Valsts prezidents pēc amata pilnvaru termiņa beigām zaudē no amata izrietošās tiesības un pienākumus, tomēr saglabā valstiski simbolisku nozīmi. Valsts prezidentus varētu iedalīt aktīvajos (esošajos) un pasīvajos (bijušajos), bet abiem ir valstiska nozīme, jo tie simbolizē valstiskuma tradīciju un valsts varas kontinuitāti. Pēc amata termiņa beigām Čehijā spilgti šo misiju pildīja Vāclavs Havels un Igaunijā – Lenarts Meri. Latvijā šobrīd to veic Vaira Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis.

Tāpēc, ne tikai lai izrādītu godu amatu atstājušajam Valsts prezidentam, bet arī lai nodrošinātu, ka persona arī pēc Valsts prezidenta amata pienākumu izpildes varētu veiksmīgi veikt reprezentatīvo funkciju, likuma "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu" 10. pants paredz, ka, atstājot Valsts prezidenta amatu, persona saņem no valsts ikmēneša pensiju 50% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma, lietošanā vienu valsts dzīvokli un automašīnu, turklāt bijušā prezidenta atbalstam tiek algots sekretārs. Šai personai ir arī tiesības uz valsts nodrošinātu aizsardzību un tā saglabā diplomātisko pasi.

Tieši šīs garantijas, kas pienākas bijušajiem Valsts prezidentiem, sabiedrībā raisījušas asas diskusijas. Tomēr par šādu garantiju nepieciešamību nedrīkstētu šaubīties. Uz šo situāciju varētu attiecināt to, ko, diskutējot par Valsts prezidenta amata nepieciešamību, Satversmes sapulcē teica Jānis Goldmanis: "Lēti pirkdami, mēs dārgi samaksāsim."

Vienlaikus nepieciešams diskutēt par garantiju apmēra samērīgumu un obligātumu. Šobrīd likuma "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu" formulējums ir kategorisks un paredz, ka šīs garantijas piešķir.

Lai arī, iespējams, šāda kārtība varētu būt izaicinājums nenobriedušai sabiedrībai, tomēr pašam eksprezidentam būtu jādod iespēja izvērtēt un pilnībā vai daļēji atteikties no garantijām, ja tās konkrētajai personai nav nepieciešamas. Līdz ar to pašreizējo tiesisko regulējumu vajadzētu veidot elastīgāku.

0
0
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
V
8. Maijs 2012 / 18:15
0
ATBILDĒT
Labs raksts. Valsts prezidenta sociālās garantijas ir vienlaikus respekts pret valsti. Jāņem vērā, ka šīm garantijām jābūt adekvātām. Pilsoņi justos neērti, ja bijušajam Valsts prezidentam būtu jāmeklē darbs kādā firmā - tas, ka bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis uz kādu laiku strādāja par nekustamo īpašumu tirgotāju (kamēr vēl nebija pieņemts likums par Valsts prezidenta sociālo nodrošinājumu) radīja nepatikamu sajūtu, tas skāra valsts cieņu un godu.



Alga 50% apmērā no aktīvā Valsts prezidenta algas, piemērots dzivoklis un automašīna ir labs risinājums, lai bijušajam Valsts prezidentam nebūtu pēc tam jāmeklē darbs (faktiski pastāv nerakstīts, tradīcijā sakņots algota darba pieņemšanas aizliegums!), un viņš kā neaktīvs Prezidents varētu turpināt reprezentēt valsti.



Nepieņemams ir ieteikums, ka bijušais Valsts prezidents varētu atteikties no savas algas vai citiem likumā paredzētajiem nodrosinajumiem - nav pieņemams, ka Valsts prezidents ar to populistiski spēlējas, nav pieņemams arī tas, ka tas nozīmētu dalījumu starp \\\"bāgātiem\\\" bijušajiem prezidentiem un \\\"nabadzigajiem\\\", kuri \\\"butu spiesti\\\" peņemt šo \\\"dāvanu\\\". Tā nav \\\"dāvana\\\" vai \\\"privilēģija\\\", bet gan Valsts reprezentācijas pasākums. Tādēļ ari sīkmanīga diskusija par to ir necienīga.
visi numura raksti
Valentija Liholaja, Diāna Hamkova
Skaidrojumi. Viedokļi
Vardarbīgi noziedzīgi nodarījumi un to izraisītās sekas
3 komentāri
Ludvigs Švarcs
Notikums
Baltijas un Taivānas zinātnieku diskusijas par demokrātiju
Latvijas Zinātņu akadēmija un Taivānas Demokrātijas fonds sadarbībā ar Latvijas institūtu, Rīgas domi, Bauskas novada domi un Latvijas Juristu biedrību 27. un 28. aprīlī organizēja konferenci "Demokrātija un attīstība – Taivānas ...
Gatis Litvins
Notikums
"Legāla revolūcija" nav iespējama
4 komentāri
Inguss Kalniņš
Nedēļas jurists
Inguss Kalniņš
4 komentāri
Sannija Matule
Notikums
Nacionālo augstāko tiesu loma cilvēktiesību aizsardzībā
Tieši ar šādu nosaukumu aizvadītajā nedēļā, 2. maijā, aizritēja starptautiska konference, ko organizēja Augstākā tiesa un Rīgas Juridiskā augstskola (RJA). Atklāšanas uzrunā Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS