Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

29. Maijs 2012 /Nr.22 (721)

Valsts pārvaldē strādājošo motivācija
10 komentāri

Valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošie ir daudz kritizēti par nespēju īstenot pārvaldības funkcijas iedzīvotāju interesēs un valsts pārvaldes reformas, pildīt uzdevumus un sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem draudzīgā un saprotamā veidā. Šo uzskaitījumu varētu turpināt un zināmā mērā šai kritikai var piekrist, taču tas nav šīs publikācijas mērķis. Šajā rakstā tiks analizēts jautājums par to, kas dažādu jomu profesionāļus motivē pievienoties valsts pārvaldē strādājošo pulkam, kā arī šo motivāciju ietekmējošie un deformējošie faktori.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
7
0
komentāri (10)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
praktiķe
1. Jūnijs 2012 / 11:53
0
ATBILDĒT
Jā, gan ierēdņi, gan tiesneši, gan deputāti acīmredzot ir tādi tautas pārstāvji valsts varā, kādus nu pašu valstī var atrast, no citurienes tiešām mēs viņus neimportējam.



Bet, ja paskatās vēsturē un arī šodienas realitātē mūsu vai jebkurā citā valstī, tad var redzēt, ka virspusē iznirst tādi cilvēki, kuri vislabāk jūtas konkrētajā režīmā. Totalitārisms (pat izlaižot vienkārši brutālu nevēlamas tautas daļas iznīcināšanu) selekcionē cilvēkus ar ne visai pozitīvām īpašībām (smaga tēma - cik tādu cilvēku vēl ilgi turpinās kavēties arī mūsu valsts varā).

Tāpēc IR jādomā, gan ar kādiem tiesiskiem instrumentiem rekrutē tomēr labāko, nevis sliktāko tautas daļu, un lai viņus arī ilgi varētu paturēt.
Ivars
1. Jūnijs 2012 / 09:30
0
ATBILDĒT
Šķiet, ka pirms rakstīt par ierēdņu motivāciju, ir jāuzraksta par ierēdņu atbildību. Lieki ir uzskaitīt projektus - no vienkārši neveiksmīgiem līdz atklāti korupcionāriem, kas prasītu tūlītēju izmeklēšanu un sodu, tomēr neatceros nevienu reizi (varbūt izņemot 9. klases eksāmenu šmuci kas pat nav smieklīgi) kad ierēdņi nestu reālu atbildību.

Par motivāciju domāt ir nedaudz par agru. Pagaidām pietiktu ar to ka ierēdņi baidītos atklāti kaitēt valstij - aiz stulbuma vai zaglīguma.
Eksperts
31. Maijs 2012 / 16:43
0
ATBILDĒT
Valsts pārvaldē esošās amatpersonas nemīl konkurenci. Lielākoties labakajā gadījumā tās ir lielas viduvējības. Tādēļ tās nemaz nav ieinteresētas, ka to nekompetence nāks gaismā un ka kvalificēti speciālisti strādātu valsts pārvaldē. Viņus vienkārši nelaiž valsts pārvaldē. Tā, lūk, cien. Kristīne.
Kristīne
31. Maijs 2012 / 15:36
0
ATBILDĒT
Jā, patiešām, valsts pārvalde ir laba un sabiedrībai derīga tik, cik kvalificēts un motivēts ir katrs tās reālais cilvēks. Šis ir tik trāpīgi!! Paldies, tas rosina domu tālāk.



Var paskatīties arī no otras puses jeb no abām pusēm. Valsts pārvalde ir laba un sabiedrībai derīga tik, cik laba un derīga ir arī pati sabiedrība. Valsts pārvalde, tās cilvēki ir liela mūsu sabiedrības daļa. Tie, nav kādi, kas ievesti no kaut kurienes, no ārpuses. Problēmas valsts pārvaldē atspoguļo problēmas mūsu sabiedrībā kopumā un otrādāk.



Varam kaut vai paskatīties uz biedrības “Populares Latvija” pētījuma par Latvijas iedzīvotāju pasaules uzskatu, pašnovērtējumu un realitāti, kur mēģināts izprast Latvijas iedzīvotāju ideoloģisko portretu, rezultātiem. Vai arī – varam paskatīties uz rīkojuma Nr.2 šobrīd redzamajām (ne)sekām un kustībiņām sabiedrībā.



Valsts pārvalde nav nekas ārpus no mūsu sabiedrības. Mēs augam un veidojamies kopā. Ierēdnis ir Latvija un katrs Latvijas cilvēks ir Latvija.
praktiķe
31. Maijs 2012 / 09:35
0
ATBILDĒT
Pareizi Kristīne saka.

Viss sākas galvās.

Valsts pārvalde ir laba un sabiedrībai derīga tik, cik kvalificēts un motivēts ir katrs tās reālais cilvēks. Kā tādus pareizos cilvēkus dabūt un kā no viņiem dabūt ārā labāko, nevis nospiest negācijās - par to arī raksts.



Paturpinot vienu Kristīnes domu. Par to, ka katram cilvēkiem būtu labāka motivācija, ja viņi redzētu skaidrākus mērķus un varētu saskatīt rezultātus.

Mums kā nelielai valstij ar mazāku cilvēku skaitu jānosedz visi tie paši pārvaldes jautājumi, kas lielajās valstīs. Mūsu sodība un reizē arī iespēja ir, ka jāveido pārvalde no mazāk posmiem, bet katram ar plašāku redzesloku. Tas dod iespēju dinamismam. Mēs nevaram iet uz to, ka veidojam cariskās Krievijas tipa monstrozo aparātu, kurā katra skrūvīte vairs īsti nesajēdz kopskatu, neredz lauku, kurā no savas individuālās darba vietas vairs neredz lielo plānu, bet maldās starp jēdzieniem \"stratēģija\" \"koncepcija\" u.tml. Ir jāplāno valsts darbība ilgtermiņā, protams, bet reizēm šobrīd redzamā fundamentālā un abstraktā Valsts kancelejas plānošanas tipa pieeja visiem pārvaldes uzdevumiem liek šaubīties par tās jēgu mūsu apstākļos.
31. Maijs 2012 / 09:03
0
ATBILDĒT
Nesen pa LTV 1 skatījos vienu raidījumu, kur intervēja veiksmīgu Latgales uzņēmēju un šis uzņēmējs teica ļoti interesantus vārdus: \"Kas ir ietēdnis? Ierēdnis - tā ir Latvija!\". Un viņam ir taisnība. Ja ierēdņa vēršas persona, tad persona vēršas pie valsts. Un katram ierēdnim tas ir jāapzinās un jāsaprot, ka viņš attiecībā ar jebkuru personu pārstāv Latviju. Ja ierēdnis nebūs godprātīgs, pretimnākošs, izpalīdzīgs utt, tad tas nebūs tikai viņš kā fiziska persona, tad tā būs Latvija.
Kristīne Jaunzeme
31. Maijs 2012 / 05:29
0
ATBILDĒT
Paldies par viedokli. Juridiskā aspekta esamība visdrīzāk vērtējama no juridiskuma izpratnes. Jāsecina, ka komentāru kontekstā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normu vai kādu pakārtoto Ministru kabineta noteikumu skaidrojums tiktu uzskatīts par juridisku.



Tomēr jāatzīstas, es šoreiz apzināti gribēju iet tieši pretēju ceļu un aicināt pārdomāt valsts pārvaldes motivācijas, ētikas un publiskās kalpošanas mentalitātes jautājumus, kas savukārt var rosināt uz jaunām publiskās pārvaldes politikām un tiesiskā regulējuma. Tāpat arī domāju, ka mēs par daudz fokusējamies uz regulējumu pašu par sevi, it kā tas būtu pašmērķis, un aizmirstam regulējuma mērķi un jautājumus pirms tā. Komentārā ir arī piemērs. Proti, minēts, ka jāatjauno Valsts civildienesta pārvalde. Iespējams, ka Valsts civildienesta pārvalde ir jāatjauno. Jautājums tikai, - kas ir šāda uzstādījuma pamatojums un ko iestādes atjaunošana risinās? Gandrīz vai klasika valsts pārvaldē – vajadzīga jauna iestāde, vajadzīgs regulējums. Un tālāk..
Ierēdne
30. Maijs 2012 / 18:52
0
ATBILDĒT
Piekrītu iepriekšējam kiomentaram. kad Kristīne strādāja ministrijā un rakstīja, kā saka \"pa tēmu\"jeb saistībā ar pašvaldībām, tad rakstos tiešām bija kāds domugrauds. taču šis darbs izklausās no \"citiem plauktiem\" un pēc jēgas nav piemerots juridiskam žurnālam.



Kristīnīt, labāk atgriezies pie pašvaldību tematikas!!



Kolēģe ministrijā
Eksperts
30. Maijs 2012 / 16:16
0
ATBILDĒT
Patiesībā šajā rakstā nav nekas minēts no juridiskā aspekta. Tādēļ raksts iederētos citā žurnālā. Manuprāt, steidzami ir jāatjauno Valsts civildienesta pārvalde, kas itin labi atrisinātu ļoti daudzus jautājumus.
Anonīms lietotājs
29. Maijs 2012 / 18:01
0
ATBILDĒT
Skaisti
visi numura raksti
Gatis Litvins
Notikums
Tiesas sēžu atlikšana aizskar tiesas cieņu
Saeima sākusi regulāri organizēt konferences par dažādām sabiedrībai aktuālām tēmām. 25. maijā notika konference "Taisnīga tiesa ir savlaicīga tiesa: kā novērst tiesu sēžu atlikšanu", kurā Saeimas deputāti, ministri, ...
6 komentāri
Māris Onževs
Skaidrojumi. Viedokļi
Likumdevēja tiesības samazināt maksātnespējas administratora atlīdzību: AS "Latvijas Krājbanka" gadījums
Šajā rakstā AS "Latvijas Krājbanka" maksātnespējas procesa administratora atlīdzības apmēra noteikšanas kontekstā visupirms ir izvērtēta Kredītiestāžu likuma 166. panta pirmās daļas 3. punktā ietvertās tiesību normas ...
4 komentāri
Vija Piziča
Nedēļas jurists
Vija Piziča
9 komentāri
Inese Tenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā mācīt privātās tiesības 21. gadsimtā
Kā pamatoti savā monogrāfijā norāda profesors A. Maļko, "lai tiesību vide darbotos aktīvi un rezultatīvi, tajā strādājošajiem speciālistiem jābūt apveltītiem ar atbilstošām zināšanām, prasmēm, iemaņām, kompetenci un ...
6 komentāri
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Civillikuma komentāri mantojuma tiesībās
AUTORU KATALOGS