ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Tieši tā arī ir viena no mūsu likumu lielākajām problēmām, ka grozījumi top tikai viena konkrēta gadījuma dēļ. Tagad izgrozīs likumu, samazinot atlīdzību un ko tad darīs, ka būs nākamais kredītiestādes bankrots, kur būs maz aktīvu un ļoti neliela atlīdzība? Vai atkal grozīs likumu?

Un arī tiesību zinātnē tā mums ir liela problēma, ka raksti top, analizējot tikai konkrētu gadījumu, pirms tam neveicot vispārīgu un fundamentālu pamatjautājumu iztirzāšanu. Nevar tapt labs raksts par konkrētu lietu, ja nav līdz galam izpratnes par pamatlietām!

Paldies par komentāru, tomēr vēlos vērst Jūsu uzmanību vairākiem apstākļiem, ko neesat pamanījis vai zinājis. Pirmkārt, tiesību zinātnē nepastāv tikai viena zinātniskā metode – no vispārīgā uz speciālo, un dažādas tiesību problēmas ir iespējams polemizēt vice versus. Konkrētajā situācijā raksta mērķis ir analizēt iespējamos grozījumus Kredītiestāžu likumā tieši KB adm. atlīdzības risināšanai. Šis nav pirmais gadījums, kad konkrētas problēmas risināšanai tiek veikti grozījumi NA. Pāris gadus atpakaļ Parex glābšanai, sadalīšanai etc. normatīvie akti tika grozīti daudz būtiskāk, un arī tiesību doktrīnā tika analizēta šādu grozījumu pamatotība (skatīt piemēram B.Rudevska rakstu par tn intertemporālo spēku Parex palīdzības sniegšanā).

Otrkārt, nekorekts ir apgalvojums, ka autors nav sapratis ST lēmuma būtību. Tas, ka ST izbeigtajā lietā vērtēja adm. atlīdzības samazināšanu, kas pienākas no valsts budžeta, expressis verbis izriet arī no raksta. Tomēr lūdzu pievērsiet uzmanību atziņai, kas no ST lēmuma ir paņemta, proti, par vispārīgu priekšnoteikumu izpildi, lai adm. iegūtu tiesības uz atlīdzību. Turklāt atziņa ir piemērota ar analoģijas slēdzienu.

Treškārt, pretēji Jūsu norādītajam, no raksta 4.nodaļas izriet, ka tieši tādēļ, ka likumdevējs nevar izanalizēt admin. individuālos apstākļus, grozījumu būtu attiecināmi tikai uz naudas līdzekļiem, kas atgūti pēc grozījumu spēkā stāšanās.

Rakstam ir vairāki būtiski trūkumi, kuru dēļ to ir grūti nosaukt par vispusīgi un objektīvi izpētītu jautājumu:

1) raksts ir veidots pēc principa - no konkrētā uz vispārīgo. Zinātniskajās publikācijās ir nepieciešama tieši pretēja nostāja - no vispārīgā uz konkrētu. Šādas pretējas nostādnes dēļ ir sagatavots nepilnīgs raksts, neiztirzājot argumentus, kas ir pretēji autora paustajiem secinājumiem. Piemēram, runājot par Krājbankas administratora atlīdzību, autors piemin Satversmes tiesas izbeigto lietu jautājumā par administratora atlīdzību. Taču autors nav pamanījis būtisku niansi - Satversmes tiesa runāja par valsts piešķirtajiem līdzekļiem, nevis par atlīdzību no atgūtās mantas. Un šīs nianses dēļ Satversmes tiesas atziņas nav pamata piesaukt Krājbankas lietā.

2) Maksātnespējas procesa administratora darbs ir ļoti specifisks, taču autors līdz galam šī darba nianses neizprot un tādēļ arī sagatavotais raksts ir nepārliecinošs. Piemēram, lielākajā daļā maksātnespējas procesu manta tiek atgūta tikai pašās procesa beigās. Tādēļ noteikti nevar piekrist secinājumam, ka tiesiskā paļāvība par atlīdzību no atgūtās mantas rodas tikai ar mantas atgūšanas brīdi. Pirms administrators izvērtē, vai uzsākt ar mantas atgūšanu saistītās darbības un turpināt pildīt administratora pienākumus, administrators tomēr rēķinās ar likumā noteikto atlīdzības apmēru.

3) īpatnējs šķiet autora piedāvājums likumdevējam vērtēt subjektīvos apstākļus.