ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Es no vienas augstskolas aizgāju pats. Man nepatika ļoti zemā kvalitāte, kura tur tika burtiski uzspiesta. Normāli tādi priekšmeti kā civiltiesības, krimināltiesības vai civilprocess būtu jāmācās vismaz 2 semestrus, bet tur bija izdomājuši, ka šādus priekšemtus iespējams apgūt moduļu veidā katru apmēram mēneša laikā. Lai ko darītu pasniedzējs un lai kā mācītos studenti, normālā kvalitātē šādus priekšmetus tādā veidā apgūt nevar. Studenti pa maksu bija saņemti simti. Sijāt viņus zināmu iemeslu dēl negrib. Prasības līdz ar to zemas, bet diplomi tādi paši kā citiem. Es personīgi Latvijā akreditētu tikai vienu vai maksimums divas juridisko zinātņu studiju programmas.

Būtiski,ka raksts tapis aktuālā laikā,mācību gada beigās un izglītības reformas kontekstā tas noteikti būtu jāizlasa gan TM,gan IzM ierēdņiem, kuru kompetencē ir lemt par juridiskās izglītības nākotnes vīziju.Jo uz doto brīdi,nepamet sajūta,ka tiesību joma valstī gadus piecpadsmit nav bijusi izpildu varas prioritāšu rakastā.

Pirmais un galvenais solis izglītības kvalitātes uzlabošanā - atteikties no mācībspēkiem, kas pret studiju procesu attiecas nenopietni, neslēpj attieksmi kā pret haltūru ārpus pamatdarba, kavē nodarbības, nerīko konsultācijas, pārbaudes darbus pārvērš par iekalto likumu atstāstīšanu. Otrs - nepārvērst studijas par konveijeru, uzņemot tik daudz studentu, ka pasniedzēji pat fiziski nav spējīgi noteiktajos termiņos izlabot pārbaudes darbus.



Piekrītu par juridisko tekstu sastādīšanas un analīzes prasmju nozīmi. Tam būtu jābūt obligātajam kursam, nevis kā LU JF - izvēles kurss, kurā uzņem labi ja pusi studentu.



Praktiskie uzdevumi, protams, ir jāprot risināt, bet nez vai vajag braukt otrā grāvī, nosakot, ka obligāta pārbaudījuma sastāvdaļa jebkurā kursā ir kāzusa risināšana. Tādā gadījumā vismaz nopietni jāpieiet juridisko atzinumu sastādīšanas metodikas mācīšanai, kas tomēr atšķiras pa studiju kursiem un ir atkarīga arī no paša kāzusa satura.

Ļoti interesants raksts it īpaši pirmā daļā, tomēr secinājumos autore ir diezgan netaisnīga. it īpaši 14. rindkopā. Vai Jums ir zināšanas par to kāda veidā plāno programmas LU, RGSL, Turībā? vai Jūs tikai spriežat pēc dažiem absolventiem Jūsu paziņu lokā? ja varat uz pirmo jautājumu atbildēt ar „ja” tad man nav ko teikt, ja nevarat, tad Jūs piekritīsiet, ka esat nedaudz netaisnīga.

Citi komentāri par autores tēzēm. 1.)Juristam ir jāapzinās par savu lomu sabiedrībā? jā, nenoliedzami. Atbalstu. 2.)Studentiem jābūt juridiska domāšana? jā, nenoliedzami. Arī atbalstu...bet vai Tirgus prasības ir jābūt pirmā prioritāte? Vajag vienmēr atcerēties, ka nav ne studenti pielīdzināmi precēm, nedz universitātes rūpnīcām. Pieprasījums tirgū ir ļoti nepastāvīga lieta. Likt akcentu mācību laika jurista lomu sabiedrība un attīstīt juridiska domāšana ir labi, bet, kāpēc sagatavot speciālistus vienai jomai kura varbūt pazudis pēc kādu laiku, tas ir, pēc kuras vairs nebūs pieprasījuma? Es neesmu eiro-skeptiķis, bet šajā sistēmā kur ir jāgatavo studentus konkrētajai jomai, kas notiks piemēram ja ES sabruks? ko darīt tiem speciālistiem?... turklāt, priekš kam sagatavot studentus uz reizi notāru vai advokātu darbam? Cilvēks ir vērtība pats par sevi un ir vērtība, kas ir pārāka par tirgus prasībām. Nenoliedzami tas ir jāņem vērā, bet tas nevar spēlēt būtisko lomu. Citādi viss tā kā Spartā, pilsonis sabiedrībai un punkts.

D.G.

Neskaitāmas reizes esmu teicis - juridiskā izglītība Latvijā ir nožēlojama. Tā rezultāts - neprofesionalitāte, korupcija tiesu sistēmā, ādvokātu zemais ētikas līmenis, kroplīgā latviešu valoda nolēmumos, garie lietu izskatīšanas termiņi, augstprātība pret sabiedrības izteikto neapmierinātību par tiesu darbu. Paldies raksta autorei, kas pacēlusi juristu izglītības problēmu !