ŽURNĀLS Nedēļas jurists

Senāta ALD nolēmumi ir tik krāsi atšķiras no CLD nolēmumiem kvalitātes, argumentācijas dziļuma un plašuma ziņā, un brāķis kaut protams gadās bet ļoti ierobežotajā daudzumā, nevis kā CLD metastāzes.

Senāta ALD nolēmumi patiešām attīsta juridisko domu, un kaut ALD ir daudz jaunāks par CLD , ALD jau paspējis neskaitāmās reizes pievērsties vairākiem sarežģītiem tiesību teorijas un arī aktuāliem procesuāliem jautājumiem, kas ir līdzīgi vai kopīgi administratīvajām lietām un civillietām.

Senāta CLD var verot stagnāciju, tāpēc būtu ļoti apsveicamā Senatoru rotāciju no ALD par labu CLD.

Nu, nu, nu... :) Es taču nerunāju par vienkārši \"labiem\" vai \"godprātīgi strādājošiem\" tiesnešiem. Kontaktējoties ar dažādiem Eiropas augstākā līmeņa tiesnešiem pēdējo 10 g. laikā, esmu sastapis tikai kādus trīs vai četrus tiesnešus ar īstu, dabisku, intuitīvu empātijas izjūtu. Bet Jūs sakāt, ka Latvijā vien tādu esot simtiem! Tas jau izklausās pēc kaut kādas Alises brīnumzemes. :) Turklāt kur tad paliek korupcija, \"ķēķis\", Eiropas Komisijas kritika, ECT zaudētās lietas, šajā numurā publicētais senatoru dueta rakstiņš, utt.?

\"pieļauju, ka Latvijā viņa šajā ziņā varētu būt pat vienīgā\"



Nu šādi gan nevajag, kolēģi, mums ir simtiem labu un godīgu tiesnešu, kas godprātīgi dara savu darbu. Protams, arī Krūmiņas kundze ir viena no tiem.

Gudra un zinoša!

V.Krūmiņas lekcijas Valsts Administrācijas skolā bija noderīgas. Kompetents cilvēks.

Inteliģenta un godīga. Cilvēks, kam ir vairāk rūpe par kopējo tieslietu sistēmas mērķi, nekā par savu personīgo vietu un labumu. Retums.

Pievienojos iepriekšējam komentāram.

Ja nu ir kāda juriste, kuŗa godam nopelnījusi \"Nedēļas jurista\" titulu, tad tā ir Veronika Krūmiņa.

Pirms dažām dienām es runāju ar kādu citu tiesnesi (ne latvieti un ne Latvijā), un viņa man teica šādus vārdus: \"Mans pamatkritērijs tiesneses darbā ir vienkāršs: tiesāt tā, lai varētu pēc tam droši paskatīties acīs cilvēkam, kuŗa likteni esmu izlēmusi.\" Diemžēl šādu tiesnešu Eiropā ir absolūts mazākums, un Veronika Krūmiņa ir viena no tām (pieļauju, ka Latvijā viņa šajā ziņā varētu būt pat vienīgā).