Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redakcijas sleja

5. Jūnijs 2012 /Nr.23 (722)

Tiesu efektivitātes garants – indivīda patstāvīgums
1 komentāri

Pēdējos gados tiesu vara nonākusi pastiprinātā sabiedrības uzmanībā. Līdz tam šis valsts varas atzars atradās likumdevēja un izpildvaras ēnā, pietiekami stabilās pozīcijās. Institucionālās autoritātes iespaidā retais uzdrošinājās to vētīt un kritizēt.

Lūzums notika ekonomiskās krīzes apstākļos, kad valsts varas atzari publiski nonāca savstarpējā konfliktā. Tam bija dažādi iemesli, piemēram, tiesvedības, kas skāra valsts budžetu, tiesnešu algu jautājums, izmaiņas tiesu sistēmā, kritika, kas izrietēja no Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumiem. Pagājušajā nedēļā, 30. maijā, "eļļu ugunī pielēja" arī Eiropas Komisijas rekomendācijas Latvijai par strukturālajām reformām, kurās ieteikts veikt pasākumus, kas uzlabotu tiesu sistēmas pārvaldību un tiesvedības efektivitāti, jo īpaši – samazinot neizskatīto lietu daudzumu un tiesvedības ilgumu.

Šie ir tikai daži iemesli publiskajai diskusijai starp tiesu varas pārstāvjiem, no vienas puses, un likumdevēja un izpildvaras pārstāvjiem, no otras puses. Uz šādu apstākļu fona Saeima šobrīd izskata grozījumu projektus gandrīz visos procesuālajos likumus, lai paātrinātu tiesvedības gaitu.

Tomēr jāatceras, ka tiesas ir tikai centri, kuros koncentrējas strīdi, līdz ar to tie loģiski kļūst par problēmpunktiem. Grozījumi procesuālajos likumos ir nepieciešami, tomēr daļa grozījumu var ierobežot tiesības uz taisnīgu tiesu, salīdzinot ar šī brīža Latvijas standartu (vienlaikus tomēr nepārkāpjot cilvēka pamattiesību minimumu).

Bet likumdevējam bez procesuālo noteikumu efektivizēšanas jādomā arī par iemesliem, kāpēc tik daudz strīdu sasniedz tiesu un vai tiešām visas šī brīža lietas būtu jāskata tiesā. Uz šo problēmu netieši norāda arī Eiropas Komisija, kura vienlaikus ar aicinājumu uzlabot tiesu sistēmas pārvaldību un tiesvedības efektivitāti aicina arī ieviest alternatīvās strīdu novēršanas un risināšanas metodes. Eiropas Komisija atkārtoti aicina izdarīt to, ko Igaunija un Lietuva sen jau izdarījušas, – pieņemt mediācijas tiesisko regulējumu.

Mediācija ir viens no līdzekļiem, lai efektivizētu tiesvedību, tomēr tā ir arī patstāvīga strīdu atrisināšanas metode. Valstij jāveicina mediācija, ne tikai lai uzlabotu tiesu darbu, bet arī – lai rosinātu indivīdus un visu sabiedrību veidot attiecības, pamatojoties uz savstarpējas cieņas un sadarbības principiem. Mediācija modernā demokrātiskā sabiedrībā ir svarīgs tiesību institūts, lai strīdus ne tikai formāli izšķirtu, bet ilgtermiņā veidotu konstruktīvas attiecības starp sabiedrības locekļiem. Mediācija balstās uz demokrātijas ideāliem – dalībnieku savstarpēju respektēšanu un sadarbību.

Grozot procesuālās tiesību normas, likumdevējam jāņem vērā, ka šīm izmaiņām ir saprātīgas robežas, turklāt, tiesām kļūstot efektīvākām, palielināsies privātpersonu vēlme tajās vērsties. Līdz ar to vienīgais ilgtermiņa risinājums patiesībā ir mazināt strīdu pamatcēloņus indivīdu tiesiskajās attiecībās un radīt instrumentus, ar ko tie paši bez tiesas starpniecības var rast risinājumu.

Indivīdi, kuri paši neprot atrisināt problēmas un paļaujas tikai uz valsts institūciju paternitāti, nav brīvi.

 

0
0
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
DNS
5. Jūnijs 2012 / 13:46
0
ATBILDĒT
Indivīds savas tiesības nevar risināt \"brīvi\"izvēlētā formā. Civilizētā sabiedrībā risinājums tomēr meklējams tiesā. Ja tiesa ir neefektīva, nekvalificēta,tā neievēro tiesību principus, kas atliek taisnības meklētājam - ņemt rungu rokās? Visus konfliktus nevar atrisināt patstāvīgi vai ar mediatora piedalīšanos. Saeimas juridiskā komisija ir pārāk lēna un mazkvalificēta, jo tajā iestrēguši daudzi likumprojekti.
visi numura raksti
Māris Grudulis, Magda Papēde, Rihards Gulbis, Jānis Rušenieks, Mārcis Krūmiņš, Inese Kukaine, Imants Belogrīvs, Ieva Platpere, Ingrīda Veikša, Ilmārs Poikāns
Diskusija
Dažādi viedokļi par atsevišķiem autortiesību un blakustiesību jautājumiem
8 komentāri
Pāvels Gruziņš, Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai tiesnešu kļūdas ir visu nelaimju cēlonis
Kampaņa, kas šā gada martā sākās par tiesu darba nepilnībām, koordinēta vai nekoordinēta, ir devusi daudzveidīgus un pat negaidītus rezultātus. Pirmkārt, tā deva iespēju visiem tiesu varas nīdējiem kārtējo reizi izteikties, ...
41 komentāri
Dina Gailīte
Informācija
Vai Latvijai nepieciešams vienots valsts juridiskais eksāmens

23 komentāri
Veronika Krūmiņa
Nedēļas jurists
Veronika Krūmiņa
8 komentāri
Tiesību prakse
Subsidāra un solidāra atbildība galvojuma saistībās
Galvojuma un solidārām saistībām ir procesuāla līdzība, t. i., prasījumu var vērst gan pret galvinieku, gan parādnieku, taču no materiālo tiesību viedokļa atšķirība ir būtiska: solidāri saistītie uzņemas atbildību, ko ...
5 komentāri
AUTORU KATALOGS