ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Jūnijs 2012 /Nr.24 (723)

Autortiesību un blakustiesību terminoloģijas izvēle un piemērošana
Audiovizuālu darbu izmantošana un aizsardzība
Mg.iur.
Jānis Rušenieks
Biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes pasniedzējs 

Daļa juristu uzskata, ka Latvijas Republikas likumos un internetā ir atrodami skaidrojumi kopumā visiem tiem gadījumiem, kad tiek lietots termins "audiovizuāls darbs", tāpēc nav nepieciešami likumu grozījumi, jo ikvienam interesentam tāpat viss ir skaidrs. Tajā pašā laikā jau ilgāku laiku daudzu valstu teorētiķi un praktiķi cenšas nonākt pie vienotas termina "audiovizuāls darbs" definīcijas izveidošanas, vairāk gan par šo jautājumu diskutējot konferencēs un internetā, nevis iesniedzot konkrētus likumu pilnveidošanas priekšlikumus, kas ļautu veikt izmaiņas ne tikai nacionālajā regulējumā, bet arī Eiropas Savienības direktīvās un starptautiskajās konvencijās, tādējādi nonākot pie vienota apzīmējuma un izpratnes. Precīza terminoloģija veicina vienotu izpratni par normu piemērošanu ne tikai nozares darbinieku, bet arī tiesību piemērotāju un sabiedrības vidū. Tieši termina "audiovizuāls darbs" lietošana saistīta ar zināmu problemātiku ne tikai mūsu valstī.

Vai kinofilma, televīzijas raidījums, videofilma ir audiovizuāls darbs

Raksta autors ar audiovizuālajiem darbiem apzīmē visus tos darbus, kuriem ir kopīgas pazīmes, tajā pašā laikā pieņemot, ka tos var iedalīt pamatgrupās neatkarīgi no žanra:

1) kinofilmas (mākslas, dokumentālās);

2) televīzijas raidījumi;

3) animācijas filmas;

4) reklāmas klipi;

5) mūzikas klipi;

6) datorgrafikas darbi – gan divu dimensiju, gan trīs dimensiju;

7) elektroniski vai citādi izveidoti vizuāli materiāli ar skaņas pavadījumu (diapozitīvi, fotogrāfijas, Power Point prezentācijas, reklāmas baneri utt.).1

Latvijas Republikas normatīvajos aktos šie termini netiek skaidroti, izņemot dažus (kino, kinofilma, televīzijas raidījums). Tas pats sakāms arī par termina "audiovizuāls darbs" formulējumu, jo skaidrojums, kurš atrodams AKKA/LAA uzturētajā interneta vietnē www.autornet.lv, nav uztverams un izprotams viennozīmīgi – "audiovizuāls darbs ir darbs, kas vienlaicīgi domāts uztveršanai gan ar redzi, gan ar dzirdi. To veido savstarpēji saistītu un kustības iespaidu radošu attēlu sērijas ar skaņas pavadījumu, kas fiksēti, izmantojot atbilstošus mehānismus. Audiovizuālie darbi ir uztverami tikai šajā identajā formā atšķirībā, piemēram, no dramatisku darbu izpildījuma, kas vērsts uz skatītāju un klausītāju vai tikai uz klausītāju un kas tiek uztverts atkarībā no to iestudējuma vai skatuviskā risinājuma. Audiovizuāli darbi parasti ir kinematogrāfiski darbi, kuriem ir skaņas pavadījums, un visi darbi, kuri iegūst savu materializēto formu ar līdzekļiem, kas analogi kinematogrāfijai. Tie var būt fiksēti kinolentēs, videokasetēs, lāzerdiskos u. c. materializētos nesējos".2 Šeit sniegtais formulējums vairāk uzskatāms par daudzviet esošas informācijas un formulējumu apkopojumu vai kompilāciju bez īpašas atlases, kā arī bez saīsinājumiem vai sistematizēšanas.

 

Vai skaņa plus attēls ir audiovizuāls

1993. gadā likumā "Par autortiesībām un blakustiesībām" sniegtais formulējums bija vēl atšķirīgāks, lai gan kompaktāks – "audiovizuāls darbs ir darbs, kuru veido savstarpēji saistītas un kustības iespaidu radošas attēlu sērijas ar vai bez skaņas pavadījuma, kuru iespējams uztvert tā vizualitātes dēļ un kuru skaņas pavadījuma gadījumā iespējams uztvert tā skanējuma dēļ".3 Praktiski šāds formulējums, visticamāk, tika adaptēts no ASV, kur tas gandrīz identiski ir atrodams tās likuma "The Code of Laws of the United States of America" 17. nodaļas 101. pantā.4 Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka tieši šāds audiovizuālā darba definīcijā iekļautais formulējums ar skaņas pavadījumu vai bez tā ir veidots arī Eiropas Savienības direktīvā. Šajā direktīvā terminam "audiovizuāls" būtu jāattiecas uz kustīgiem attēliem ar skaņu vai bez tās, tādējādi ietverot mēmās filmas, bet neaptverot skaņas pārraidi vai radio pakalpojumus. Lai arī galvenais audiovizuālo mediju pakalpojumu mērķis ir sniegt raidījumus, šādu pakalpojumu definīcija būtu jāpiemēro arī uz tekstu balstītam saturam, ko sniedz kopā ar šādiem raidījumiem, piemēram, subtitru pakalpojumiem un elektroniskiem raidījumu aprakstiem.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Uldis Krastiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Vērtējuma jēdzieni Krimināllikuma normās
Vērtējuma jēdzieniem krimināltiesību normu satura izklāstā ir īpaša nozīme, jo tie ļauj koncentrēti izteikt noziedzīgā nodarījuma satura būtību un tā kaitīguma smagumu. Vērtējuma jēdzieni krimināltiesību normās tiek ...
30 komentāri
Kārlis Dziļleja
Domu mantojums
Pārdomas par Latviju. Principiāli un taktiski apsvērumi Latvijas valsts pastāvēšanas un satversmes jautājumos
Mūsu trimdas presē bieži parādās raksti, kuŗos no dažādiem viedokļiem, nereti polēmiku veidā, skārti svarīgi tiesiski un polītiski jautājumi, sakarā ar domu par Latvijas valsts pastāvēšanu un atjaunošanu. Šie diskutējamie ...
1 komentāri
Jānis Pleps
Domu mantojums
Kontinuitātes doktrīnas pamati
Kārlis Vanags
Domu mantojums
Piezīmes pie K. Dziļlejas raksta "Pārdomas par Latviju"
Kolēģis LŪ doktorands K. Dziļleja savā rakstā aizskāris ļoti nopietnu un aktuālu tēmu, kurai latvju tiesībnieki līdzšim veltījuši samērā maz teoretiskas studijas. Tēmata svarīgums un patreizējais stāvoklis turpretim prasa, lai ...
Nikolajs Valters
Domu mantojums
Latvijas valsts varas nesējs
AUTORU KATALOGS