ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

19. Jūnijs 2012 /Nr.25 (724)

"Neo lieta" – noziedzīgs nodarījums vai "ziņotāja" apklusināšana
Mg.iur.
Mārtiņš Birks
zvērināts advokāts 

2010. gada 4. februārī Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) ģenerāldirektora v. i. vērsās VP GKPP EPP ar sūdzību par to, ka laika posmā no 2009. gada 29. oktobra līdz 2010. gada 3. februārim esot notikusi nesankcionēta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (turpmāk – EDS) datubāzē saglabāto dokumentu XML datņu ar fizisko un juridisko personu datiem lejupielāde, kā rezultātā trešo personu rīcībā esot nonācis valsts informācijas sistēmas datubāzes saturs, kas esot Valsts informācijas sistēmas likuma un Fizisko personu datu aizsardzības likuma normu pārkāpums. 2010. gada 10. februārī VP GKPP EPP uzsāka kriminālprocesu lietā Nr. 11816003310 par iespējamu patvaļīgu piekļūšanu VID EDS.1

Kā tas jau ziņots iepriekš,2 2010. gada 11. maijā uz aizdomu pamata par iepriekš minēto darbību izdarīšanu tika aizturēts Ilmārs Poikāns. Sākotnēji I. Poikāns ierosinātajā kriminālprocesā tika atzīts par aizdomās turēto noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 145. panta pirmajā daļā un 244. panta otrajā daļā. Tomēr gadu vēlāk nolemts izbeigt kriminālprocesu daļā pēc Krimināllikuma 244. panta otrās daļas noziedzīgā nodarījuma sastāva trūkuma dēļ, nolemjot turpināt izmeklēšanu pēc Krimināllikuma 145. panta pirmās daļas, kā arī kvalificēt kriminālprocesā izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu papildus pēc Krimināllikuma 241.  trešās daļas un 200. panta otrās daļas.

Tādējādi I. Poikāns uzsāktajā kriminālprocesā pašlaik ir atzīts par aizdomās turēto noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 145. panta pirmajā daļā, 200. panta otrajā daļā un 241. panta trešajā daļā.

 

Darbību iespējamā atbilstība Krimināllikuma 241. panta trešajai daļai

Krimināllikuma 241. panta trešā daļa nosaka, ka par patvaļīgu (bez attiecīgas atļaujas vai izmantojot citai personai piešķirtas tiesības) piekļūšanu automatizētai datu apstrādes sistēmai vai tās daļai, ja tas saistīts ar datu apstrādes sistēmas aizsardzības līdzekļu pārvarēšanu un ja tās vērstas pret valsts informācijas sistēmām, un ja ar to radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.

Saskaņā ar Krimināllikuma komentāriem3 komentējamais noziedzīgais nodarījums (smags noziegums) apdraud personas tiesības realizēt sev vēlamās pieejamības tiesības sistēmā esošiem resursiem. Analizējamā nozieguma priekšmets ir telekomunikāciju sistēma – strukturizēts informācijas tehnoloģiju un datubāzu kopums. Tā objektīvo pusi veido darbība – patvaļīga piekļūšana automatizētai datu apstrādes sistēmai vai tās daļai. Ar patvaļību šajā gadījumā saprot piekļūšanu automatizētai datu apstrādes sistēmai bez attiecīgas atļaujas vai izmantojot citai personai piešķirtās tiesības.

Ar automatizētās datu apstrādes sistēmas aizsardzības līdzekļiem saprot speciālos loģiskās aizsardzības līdzekļus, kurus vainīgā persona pārvar – salauž vai apiet ar speciālām metodēm.

Saskaņā ar likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"4 23. panta pirmo daļu atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums (mantiskais zaudējums, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī pārsniedz piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu), bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses un tiesības vai ja šāds apdraudējums ir ievērojams.

Kā tas analizēts juridiskajā literatūrā,5 Krimināllikuma 241. pantā paredzētā patvaļīgā piekļūšana automatizētai datu apstrādes sistēmai apdraud informācijas pieejamības intereses, jo pieejamības kārtību informācijas sistēmai ir tiesīgs noteikt tikai informācijas sistēmas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs un tās pārkāpšana vienmēr skars šo personu intereses.6 Panta pirmajā un otrajā daļā tas ir klasificēts kā mazāk smags noziegums, panta trešajā daļā – kā smags noziegums.

Analizējamajā pantā atbildība noteikta par patvaļīgu (bez attiecīgas atļaujas vai izmantojot citai personai piešķirtas tiesības) piekļūšanu automatizētai datu apstrādes sistēmai vai tās daļai, kas sodāma ar nosacījumu: 1) ja tas saistīts ar datu apstrādes sistēmas aizsardzības līdzekļu pārvarēšanu; 2) ja ar to radīts būtisks kaitējums (materiāls sastāvs).

Tādējādi nozieguma objektīvo pusi veido aktīva darbība – piekļūšana automatizētai datu apstrādes sistēmai, kas ir patvaļīga, proti, bez attiecīgas atļaujas vai izmantojot citai personai piešķirtas tiesības.

Kā jau minēts iepriekš, viens no kriminālatbildības nosacījumiem ir patvaļīgas piekļūšanas saistība ar datu apstrādes sistēmas aizsardzības līdzekļu7 pārvarēšanu, kas var izpausties kā to apiešana vai salaušana. Ar šiem loģiskās aizsardzības līdzekļiem saprot informācijas un programmatūras aizsardzības līdzekļus, kas, nodrošinot informācijas sistēmas lietotāja identitātes un piekļuves tiesību pārbaudi, pasargā informāciju no tīšas vai nejaušas grozīšanas (bojāšanas) vai dzēšanas (iznīcināšanas).8 Analizējamā nozieguma sastāvs neveidosies, ja persona būs patvaļīgi piekļuvusi automatizētai datu apstrādes sistēmai, ja tā nebūs nodrošināta ar attiecīgiem aizsardzības līdzekļiem.

Obligāta objektīvās puses pazīme ir nodarījuma sekas – būtisks kaitējums, tāpēc jākonstatē, ka patvaļīgas piekļūšanas automatizētai datu apstrādes sistēmai rezultātā ir vai nu nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums un apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses un tiesības, vai arī šāds citu ar likumu aizsargātu interešu un tiesību apdraudējums ir ievērojams.

Kā skaidrots likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 23. panta otrajā daļā, par ievērojamu mantisko zaudējumu atzīstams mantiskais zaudējums, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī pārsniedz piecu tajā laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, kas, piemēram, pēc U.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Gunārs Kūtris, Ēriks Kalnmeiers, Kristīne Strada-Rozenberga, Guna Kaminska, Kalvis Torgāns, Ilma Čepāne, Māris Strads, Gaidis Bērziņš, Veronika Krūmiņa, Arvīds Dravnieks, Inese Lībiņa-Egnere, Andrejs Vilks, Mārtiņš Mits, Sandra Jakušenoka, Jānis Načisčionis, Jurista Vārds
Diskusija
Vai juristiem būtu jākārto vienots eksāmens: tēzes un viedokļi
Kā jau iepriekšējā "JV" vēstīts, 7. jūnijā LU Mazajā aulā izskanēja "Jurista Vārda" un LU Juridiskās fakultātes rīkotā ekspertu diskusija "Vienots valsts juridiskais eksāmens Latvijā: iespēja vai nepieciešamība". Tā kā šis ...
17 komentāri
Viktors Tihonovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Ieskats advokāta darba atalgojuma tiesiskajā regulējumā Latvijā
Palielinoties tiesvedību lietu skaitam un ekonomiskajām vērtībām, par kurām strīdnieki strīdas, ir aktualizējies jautājums par personu (klientu) pieejamību tiesām advokāta honorāra apmaksas noteikumu neskaidrību dēļ. Dažkārt ...
4 komentāri
Gatis Litvins
Notikums
Mūžam dzīvā Satversme – unikālā izdevumā  
Pagājušajā nedēļā, 13. jūnijā, Saeimā pulcējās liela daļa augstāko valsts amatpersonu, lai piedalītos Latvijas Republikas Satversmes 90 gadu jubilejas izdevuma atklāšanā. Pasākuma vieta bija zīmīga – Saeimas zāle ar lielu ...
3 komentāri
Irēna Kalniņa
Akadēmiskā dzīve
Ar Latvijas Universitātes vārdu starptautiskajā telpā
2012. gada 7. jūnijā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes trešā stāva telpas tika papildinātas ar vairākām studentu komandu fotogrāfijām no sacensībām starptautiskajās un Eiropas tiesībās. Uzrunā studentiem fakultātes ...
Tiesību prakse
Pavēstes nogādāšana pa pastu
Ja pavēste aicināmajai personai nogādāta šā likuma 330. pantā noteiktajā kārtībā pa pastu, uzskatāms, ka aicināmajai personai ir paziņots par procesa norises laiku un vietu septītajā dienā pēc pavēstes nodošanas ...
19 komentāri
AUTORU KATALOGS