Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

19. Jūnijs 2012 /Nr.25 (724)

Ieskats advokāta darba atalgojuma tiesiskajā regulējumā Latvijā
4 komentāri
Viktors Tihonovs
zvērināts advokāts, "A. Grūtupa biroja" vadītājs

Palielinoties tiesvedību lietu skaitam un ekonomiskajām vērtībām, par kurām strīdnieki strīdas, ir aktualizējies jautājums par personu (klientu) pieejamību tiesām advokāta honorāra apmaksas noteikumu neskaidrību dēļ. Dažkārt finansiāli iespaidīgās lietās klients atturas vērsties tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības, ja viņš nespēj nolīgt advokātu ar tādu noteikumu, ka par profesionālu juridisko palīdzību norēķināsies pēc labvēlīga rezultāta sasniegšanas. Sevišķi gadījumā, ja lieta ir ar paaugstinātu juridisko sarežģītības pakāpi, klients nevēlas apmaksāt no advokāta saņemto juridisko palīdzību pēc tā sauktās stundu likmes, bet vēlas izmantot vismaz dalīto apmaksu – daļu maksājot par nostrādātajām stundām, daļu atlīdzības maksājot kā prēmiju pēc labvēlīga rezultāta saņemšanas.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
0
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
:)
25. Jūnijs 2012 / 14:00
0
ATBILDĒT
vai šis nebija tas advokāts, kurš honorāros pabprāt ņēma savu klientu māšu dzīvokļus?
sm.
22. Jūnijs 2012 / 15:01
0
ATBILDĒT
Izklausās pēc tik pat lielām rūpēm par sabiedrības neaizsargāto daļu, cik kreditoriem.
EE
21. Jūnijs 2012 / 14:23
0
ATBILDĒT
liegta iespēja tiesāties!
EE
21. Jūnijs 2012 / 14:09
0
ATBILDĒT
Pirmkārt, manuprāt, pat ar neapbruņotu aci ir redzams, ka autora izvirzītā tēze, ka sabiedrības interesēs ir atļaut visus advokāta atalgojuma veidus, iespējams, pakļaujot tos tikai \"kosmētiskai\" kontrolei kā minimums ir pārāk virspusīga, lai būtu pareiza.



Šeit vajadzētu tomēr visupirms atcerēties to, ka Latvijas advokatūras tradīcijas šajā jautājumā, jo īpaši tās, kas veidotas pirmsokupācijas periodā un pat pirms Latvijas valsts izveidošanas, kas paredzēja virkni ierobežojumus attiecībā uz advokāta honorāra apmēru, nerādās no zila gaisa bez jebkāda saprātīga pamatojuma. Visi šie ierobežojumi bija, pirmkārt, paredzēti, lai aizsargātu sabiedrību no alkatīgiem advokātiem, kas izmantojot klienta atkarības stāvokli, pielīgst nesamērīgus honorārus, kā tas bieži gadījās pirms 1864.gada, kad pirmoreiz ieviesa mums šodien zināmo advokatūru. Otrkārt, un attiecībā uz veiksmes honorāru vissvarīgāk, veiksmes honorārs zināmos apstākļos ir kaitīgs, jo tas var rezultēties situācijā, kur advokāts ir tik ļoti ieinteresēts lietu par katru cenu uzvarēt, ka tīri dabīgi viņš vairs nevar naudiņas saņemšanas izredžu iespaidā (kas daudziem var pamatīgi aizmiglot skaidro saprātu) izpildīt savu galveno funkciju – būt par palīgu tiesai spriest taisnu tiesu, jo šeit pastāv ievērojams risks, ka advokāts „ies pāri visam” lai tik lietu vinnētu!



Visticamāk, ka pilnīgi visos laikos, arī mūsdienās, advokatūras rindās ir arī tādi advokāti, pret kuru alkatību tomēr zināmu aizsardzību sabiedrībai būtu nepieciešams sniegt, kā arī lai nodrošinātu, ka advokāts tomēr ir palīgs tiesai, nevis uzvedas tiesā kā \"velna dzīts ar naudas zīmēm aizmiglotām acīm\".



Šie arī ir galvenie motīvi Advokatūras likuma 63.pantā ietvertā aizlieguma pamatā.



Žēl, ka autors bieži piemin un žonglē ar Vācijas praksi, bet tajā pašā laikā, piemēram, nav ne ar pušplēstu vārdu pieminējis 1864.gada likumdošanas motīvus Advokatūras likuma 63.pantam un gan bij. Krievijas daudzo advokātu padomju, gan Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pirmsokupācijas praksi tā piemērošanā un advokātu honorāru apmēru sakarā! Iespējams, ka pēc šādas analīzes secinājumi būtu drusku citādi. Advokatūras likums 63.pants negrozītā veidā ir pastāvējis nupat jau gandrīz 150 gadus (no kā jāatņem 50 okupācijas gadi).



Šķiet, ka autora tik aktīvi aizstāvētais veiksmes honorārs, ja tas tiek aprēķināts kā procents no attiesātās summas, pēc savas būtības ir tikai kosmētiski, tas ir, formulējuma ziņā, atšķirīgs, no daļas klienta prasījuma (ja prasījums ir naudisks) iepriekšējas cesijas, ko tieši aizliedz Advokatūras likuma 63.pants. Patiesībā veiksmes honorārs visticamāk ir pēc būtības salīdzināms ar 63.pantā aizliegtām vienošanām, tādēļ arī uz veiksmes honorāru drīzāk būtu jāattiecina 63.panta noteikumi, jo īpaši gadījumos, kad honorārs ir nesamērīgs ar advokāta paveikto darbu un pūlēm, un tādēļ negodīgs, kā rezultātā klientam tiek nodarīts pāri, kas tieši ir 63.panta raison d\'être – nepieļaut šādu pāri darīšanu klientiem.



Līdz ar to, manuprāt, autora tēze, ka Latvijā nav noteikts likumisks aizliegums advokātam un klientam vienotas par veiksmes honorāru, jo īpaši, kad veiksmes honorārs ir netaisnīgs apmēra ziņā, ir vismaz apšaubāma.



Runājot par autora pieminēto advokātu brīvību vienoties ar klientu par atlīdzību, te pietiek pieminēt, ka šāda brīvība nekad nav bijusi, nav un nevar būt absolūta! Pastāv leģitīmi iemesli to ierobežot, tādi, ka, piem., minēts augstāk.



Vienlaicīgi jāatzīst, ka autora pieminētie veiksmes honorāra pozitīvie elementi pelna uzmanību un būtu jāpaskatās, vai pie mums esošais regulējums, t.sk Advokatūras likuma 63.pants, nebūtu skaidri un gaiši jāmīkstina šajā ziņā, jo īpaši situācijas, kad bez šāda honorāra personai būtu liegta iespē
visi numura raksti
Gunārs Kūtris, Ēriks Kalnmeiers, Kristīne Strada-Rozenberga, Guna Kaminska, Kalvis Torgāns, Ilma Čepāne, Māris Strads, Gaidis Bērziņš, Veronika Krūmiņa, Arvīds Dravnieks, Inese Lībiņa-Egnere, Andrejs Vilks, Mārtiņš Mits, Sandra Jakušenoka, Jānis Načisčionis, Jurista Vārds
Diskusija
Vai juristiem būtu jākārto vienots eksāmens: tēzes un viedokļi
Kā jau iepriekšējā "JV" vēstīts, 7. jūnijā LU Mazajā aulā izskanēja "Jurista Vārda" un LU Juridiskās fakultātes rīkotā ekspertu diskusija "Vienots valsts juridiskais eksāmens Latvijā: iespēja vai nepieciešamība". Tā kā šis ...
17 komentāri
Mārtiņš Birks
Skaidrojumi. Viedokļi
"Neo lieta" – noziedzīgs nodarījums vai "ziņotāja" apklusināšana
2010. gada 4. februārī Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) ģenerāldirektora v. i. vērsās VP GKPP EPP ar sūdzību par to, ka laika posmā no 2009. gada 29. oktobra līdz 2010. gada 3. februārim esot notikusi nesankcionēta ...
Gatis Litvins
Notikums
Mūžam dzīvā Satversme – unikālā izdevumā  
Pagājušajā nedēļā, 13. jūnijā, Saeimā pulcējās liela daļa augstāko valsts amatpersonu, lai piedalītos Latvijas Republikas Satversmes 90 gadu jubilejas izdevuma atklāšanā. Pasākuma vieta bija zīmīga – Saeimas zāle ar lielu ...
3 komentāri
Irēna Kalniņa
Akadēmiskā dzīve
Ar Latvijas Universitātes vārdu starptautiskajā telpā
2012. gada 7. jūnijā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes trešā stāva telpas tika papildinātas ar vairākām studentu komandu fotogrāfijām no sacensībām starptautiskajās un Eiropas tiesībās. Uzrunā studentiem fakultātes ...
Tiesību prakse
Pavēstes nogādāšana pa pastu
Ja pavēste aicināmajai personai nogādāta šā likuma 330. pantā noteiktajā kārtībā pa pastu, uzskatāms, ka aicināmajai personai ir paziņots par procesa norises laiku un vietu septītajā dienā pēc pavēstes nodošanas ...
19 komentāri
AUTORU KATALOGS